Vētrainā nedēļas nogale Līvānos, jeb jūs, sukas, pat visus mūs nobildēt nemākat, mēs bijām stipri vairāk!
Korado Katani06.09.2024.
Komentāri (59)
Iesaki rakstu: 
Pāris vētrainas naktis un dienas Līvānos. Nedēļas nogale, kāda vēl nav bijusi mūslaiku pilsētas vēsturē. Sociālie tīkli vārās, un iedzīvotāji ir sadalījušies divās nometnēs. Viena par un otra pret. Tiek minēti konkrēti cilvēki un piesaukta organizētā noziedzība, obščaks un tamlīdzīgi nieki.
Kas tad īsti tajā naktī notika Līvānos? Pēc būtības parasts kolchoza ērzeļu kautiņš. Ne vairāk, ne mazāk. Kā kāds lasītājs minēja, tad čaļi mērījās ar krāniņiem. Tā arī būtu palicis, veči būtu aizgājuši mājās, izgulējuši pohas un no rīta, skatoties spogulī, būtu meģinājuši atcerēties, kas tas par zilu pleķi zem kreisās acs.
Tas viss varēja arī nebūt, ja Līvānu pašvaldība ar savu pašvaldības policiju un Valsts policija būtu jau saknē vērsusies pret nekārtību cēlājiem. Vienas kārtīgas policijas ekipāžas enerģiska rīcība, un kautiņa dalībnieki varētu kameras stūrī aizlaizīt savas rētas, bet pārējie klātesošie mierīgi atgriezties iemalkot no savas kokteiļa glāzes. Finita la comedia un beigta balle!
Diemžēl man nav cita skaidrojuma šai situācijā kā totāla bezatbildība no Līvānu domes, Valsts policijas un to vadības puses. Kā tā var būt, ka labu laiku pēc nakts draudzīgās roku izvicināšanas pa Līvānu pilsētas ielām, pa blīvi apdzīvotu daudzdzīvokļu rajonu gluži kā 1. maija demonstrācijā bravurīgi defilē trenētu, fiziski stipru vīriešu bari. Rezultātā tiek smagi piekauts mūsu pašu iedzīvotājs. Vienalga, vainīgs vai nevainīgs. Turklāt piekauts faktiski publiski.
Neviļus rodas jautājums, ko darītu Līvānu dome, pašvaldības un Valsts policija, ko darītu parasti tik drosmīgais priekšsēdētājs Vaivods, viņa vietniece Kraukle un Līvānu policijas šefs Naglis, ja Līvānos, konkrēti Lāčplēša ielā, parādītos tā saucamie „zaļie vīriņi”, bloķētu domes ēku un demonstratīvi sāktu sist Līvānu iedzīvotājus.
Mums ir viss kā parasti. Pašvaldības policija strādā no 8:00 līdz 17:00. Pārējā laikā var droši netraucēt. Telefona klausuli necels tāpat. Valsts policijas busiņš ir izbraucis tālā izsaukumā un kaut kur klusi noenkurojies Daugavas krastā. Nominālajam pašvaldības policijas pārraugam izpilddirektoram Džeriņam, Preiļos guļot saldā miegā pie sievas sāniem, vispārībā viss ir pie vienas vietas.
Toties priekšsēdis Andris Vaivods visu nakti nosvīdis grozījās pa gultu un jau 88. reizi uzdeva sev jautājumu, ko darīt? Kur zvanīt, kur skriet? Tur taču „krāniņiem” mērojas savējie, pašu cilvēki, pašu miesa un asinis!
Mierīgs kā beigta zivs bija arī Vidusdaugavas TV priekšnieks Jezups. Saņēmis svaigāko „metodičku” no Līvānu galvenās propagondones Kraukles, Jezups pakasīja vēdera galu un ietrausās atpakaļ savā migā. Kaza tāda, nedod nodokļu maksātājam mieru pat naktī. Pie velna visus bokserus un tamlīdzīgus atsaldeņus, bet komanda bija lakoniska un skaidra. Gluži kā sētas Tuzikam. Neko nerādīt, neko nepublicēt. Partijas kurss paliek vecais. Ne čiku, ne grabu.
Vismierīgākais šajā situācijā bija domes deputāts Kaspars Stikāns. Saldi nošņaucās un pagriezās uz otru sānu. Pie di...sas, lai par visu atbild bāra Boycott īpašnieki.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
