„Vēža ieņēmumu dienests”: miljonāram Andrim Ramoliņam neizdodas „dabūt” Lato Lapsam vēl vienu kriminālprocesu
PIETIEK07.08.2024.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmējam Andrim Ramoliņam, kurš jaunajā grāmatā „Vēža ieņēmumu dienests” publicētajos sarunu ierakstos cita starpā lielās ar to, ka viņam esot izdevies „dabūt” Lato Lapsam kriminālprocesu, viņa līdzšinējās metodes acīmredzot vairs nestrādā, - miljonārs, par kura „tuvību” ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un VID amatpersonām stāsta jaunā grāmata, ir cietis neveiksmi, mēģinot Lato Lapsam „dabūt” jaunu kriminālprocesu par nepatīkamu jautājumu uzdošanu, kas esot „liecību ietekmēšana” (vienlaikus apgalvojot, ka sevi grāmatā „neatpazīstot”). Publicējam Valsts policijas lēmumu pēc miljonāra „danosa” izskatīšanas.
LĒMUMS par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu Nr. 19530155824
Dobelē 2024.gada 23 .jūlijā
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Rietumzemgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 3.grupas vecākā inspektore majore Sigita Barkova izskatīja materiālu ENZ Nr.009235 no 2024.gada 1O.jūlija, par faktu, ka Andris Ramoliņš iespējams ir piespiests dot nepatiesu liecību.
2024. gada 25.jūnija iesniegumā A.Ramoliņš norāda, ka 2024. gada 6.jūnijā Lato Lapsa (e- pasta adrese: [email protected]) man nosūtīja e-pasta vēstuli ar nosaukumu “Jautājumi Andrim Ramoliņam saistībā ar kriminālprocesu Nr. 16870001822” (skat. Pielikums Nr.1).
Šajā vēstulē Lato Lapsa norāda, ka vēršas pie manis saistībā ar kriminālprocesu, kura ietvaros esmu sniedzis liecības par “it kā notikušu kukuļa izspiešanu” no manis, un kurā apsūdzības celtas trim bijušajiem Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas darbiniekiem (turpmāk - Finanšu policija). Viņš norādīja, ka no manis vēlas saņemt “godīgas, vaļsirdīgas, precīzas atbildes, kas tiks izmantotas publikācijās sabiedrības informēšanai.”
A.Ramoliņš iesniegumā norāda, ka turklāt tas nav vienīgais manis kā liecinieka ietekmēšanas mēģinājums no kriminālnoziedznieka Lato Lapsas puses. Proti, 2024, gada 16. jūnijā Lato Lapsa savā YouTube kanālā publicēja video “Kāpēc “Vēža ieņēmumu dienests” jau pirmajās dienās ir radījis TIK grandiozu paniku? Pieci iemesli” (Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=uls-hCKFEOE).
Lato Lapsa tajā norāda: “Tiesa, tas nav šāds - tāds kriminālprocess. Tas Latvijas pēdējo 5 gadu, šķiet, slavenākais un skaļākais kriminālprocess. Proti, par no miljonāra Ramoliņa it kā izspiesto 100 000 EUR kukuli, kuru esot izspieduši Valsts ieņēmuma dienesta darbinieki. [,.] Šī grāmata protokolos un liecībās apliecina, ka ir tepat Latvijā miljonāri, kuriem nav jābrauc sniegt liecības uz KNAB. Tieši pretēji - KNAB’a izmeklētāji ir tik jauki, ka sēstas automašīnā un sabiedriskajā transportā un brauc uz pietiekami patālām Latvijas vietām, kur šie miljonāri mīt, lai pazemīgi uzklausīt šo miljonāru sakāmo un pēc tam atbilstoši rīkotos.”
Norādītais video 2024. gada 17 jūnijā tika publicēts arī masu saziņas ziņu portālā “Pietiek.com” ar nosaukumu “Kāpēc “Vēža ieņēmumu dienests” jau pirmajās dienās ir radījis TIK grandiozu paniku? Pieci iemesli”.
A.Ramoliņš iesniegumā norāda, ka nosūtot A.Ramoliņam kā personai, kura ir kriminālprocesā ieguvusi procesuālo statusu - liecinieks - krimināllietā Nr. 16870001822, norādītos jautājumus, ņemot vērā formu, kādā tie tika izteikti, un to saturu, Lato Lapsa ir paveicis Krimināllikuma 301. panta pirmajā daļā paredzēto formāla sastāva noziegumu, t.i., viņš ir nelikumīgi iespaidojis mani kā liecinieku nolūkā panākt to, lai es sniegtu nepatiesu liecību vai atteiktos no tās.
No 2024. gada 18.jūlija Lato Lapsas sniegtajām atbildēm redzams, ka ir 2024. gada 6.jūnijā sūtījis e-pastu Andrim Ramoliņam un epasts sūtīts ar mērķi, lai saņemtu godīgas, vaļsirdīgas, precīzas atbildes, kas tiks izmantotas publikācijās sabiedrības informēšanai,
L.Lapsa norāda, ka viņa mērķis nav bijis ietekmēt A.Ramoliņa liecību sniegšanu, L.Lapsa norāda, ka nav izprotams, kā ar uzdotajiem jautājumiem var ietekmēt liecību sniegšanu un nav arī skaidrs par kādām liecībām iet runa.
L.Lapsa norāda, ka cik viņam zināms minētajā kriminālprocesā Nr.16870001822 pirmstiesas izmeklēšana ir beigusies un liecības tā ietvaros A.Ramoliņš jau ir sniedzis, līdz ar to tās ietekmēt nav iespējams. L.Lapsa norāda, ka ar jautājumu uzdošanu nav vēlējies emocionāli ietekmēt A.Ramoliņu, lai A.Ramoliņš sniegtu nepatiesas liecības vai atteiktos no tās.
Subjektīvā attieksme pret nodarījumu ir tiešs nodoms, jo vainīgais, apzinoties savu darbību kaitīgumu, piespiešanu virza uz noteiktu mērķi- panākt nepatiesas liecības došanu vai liecinieka atteikšanos no liecības došanas.
Pastāvot lēmumā minētajiem apstākļiem, redzams, ka Lato Lapsas darbībās nav saskatāms Krimināllikuma 301. panta pirmajā daļā noziedzīga nodalījuma sastāva pazīmes, jo uzdoto jautājumu atbildes L.Lapsa izmantotu publikācijas sabiedrības informēšanai un jautājumu uzdošana nebija ar mērķi kāda veidā ietekmēt A.Ramoliņa liecību sniegšanu vai atteikšanos no tās, kā arī nebija mērķa emocionāli ietekmēt, līdz ar to nav pamata uzsākts kriminālprocesu un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punktu ir pieņemams lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.
Ņemot vēra iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesā likuma 373.panta l.un 5.daļu un 377.panta 2.punktu.
NOLĒMU:
1. Atteikt uzsākt kriminālprocesu.
2. Par pieņemto lēmumu paziņot ieinteresētajām personām, nosūtot lēmuma kopiju.
3. Lēmumu var pārsūdzēt Rietumzemgaies prokuratūrā 10 dienu laikā no paziņojuma vai lēmuma saņemšanas dienas.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Rietumzemgaies iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 3.grupas vecākā inspektore Sigita Barkova
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
