Vicemērs Ķirsis iesaka lietot pirms diviem gadiem slēgtu dzelzceļa staciju un neeksistējošu tramvaja līniju
N. Andersons20.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par “Čaka ielas velojoslas” fiasko atbildīgais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis, kurš citu starpā ir atbildīgs arī par galvaspilsētas nespēju notīrīt sniegu no ielām un ietvēm, jo ielas sabojātas ar stabiņiem, ir nācis klajā ar aicinājumu lietot Baltezera staciju, kas slēgta pirms diviem gadiem, un braukt ar neeksistējošu tramvaju no Šķirotavas stacijas.
Nedēļas nogalē publicētā intervijā ziņu aģentūrai LETA Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis sacījis: “Stāvparkiem, kur novietot automašīnas, lai pārsēstos sabiedriskajā transportā, nav jāatrodas Rīgā, bet gan pie tās robežām. […] Nav jābrauc Rīgā līdz "Alfai", lai iekāptu tramvajā. Ar mašīnu ir jābrauc līdz Garkalnei, līdz Baltezera stacijai, kur ir stāvparks, kur atstāt mašīnu. Pēc tam iekāpt vilcienā un ar to aizbraukt līdz Rīgas centram vai kaut kur citur.”
Patiesībā Baltezera stacija no 2019. gada decembra ir slēgta sakarā ar niecīgo pasažieru skaitu — VAS “Pasažieru vilciens” toreiz ziņoja, ka vidēji katrā vilciena reisā Baltezera staciju izmantojuši 0,2 līdz 0,7 pasažieri, toties katra dīzeļvilciena apstāšanās stacijā vidēji izmaksā 4,18 eiro. Tagad, kā ikviens var pārliecināties vilcienu sarakstā, visi vilcieni brauc cauri Baltezeram bez apstāšanās.
Arī nekāds stāvparks, pat ne parasts stāvlaukums pie Baltezera bijušās stacijas neeksistē un nekad nav ticis uzbūvēts.
Vēl V. Ķirsis “kā piemēru minēja dzelzceļa staciju Šķirotavā, kurai tiek pievilktas tramvaja sliedes. Pasažierim tas dod iespēju no vilciena pārsēsties tramvajā un doties uz savu galamērķi Rīgā”, atreferē LETA.
Pie Šķirotavas stacijas Ķengaragā netiek “pievilktas tramvaja sliedes”, nav publicēti plāni arī to darīt. No Šķirotavas stacijas līdz 7. un 3. tramvaja galapunktam pie universālveikala “Dole” ir gandrīz pusstundas gājiens — ar nosacījumiem, ja gājējs zina ceļu cauri Ķengaraga iekšpagalmiem un ja V. Ķirsis ir panācis, ka ietves un ielas ir notīrītas, nevis apledojušas.
Pavasarī pašvaldība apstiprināja plānu par tramvaja līniju atjaunošanu un remontu Iļģuciema un Ķengaraga virzienos, šim nolūkam izmantojot Eiropas fondu finansējumu, taču LSM ziņo: “Projekta ietvaros paredzēts modernizēt 7. tramvaja maršruta līniju posmā no Ausekļa ielas loka līdz Radio ielas lokam un no Centrāltirgus līdz galapunktam Ķengaragā.” Plānotā 2 km sliežu izbūve notiks Pārdaugavā. Tātad “tramvaja sliedes pievilktas” Šķirotavas stacijai netiek.
Šādu interviju aģentūrai LETA V. Ķirsis sniedzis laikā, kad Rīgas domes opozīcija jau vienreiz bija pieprasījusi viņa atcelšanu no amata par nekompetenci.
Avoti:
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
