Iesaki rakstu: 
Iepriekš publiski izskanējusi informācija, ka 2023.gada 28.jūlijā Finanšu ministrijā tika saņemts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.
Pēc šīs “neparastās” ziņas izskanēšanas man radās interese par iemeslu šādai I.Jaunzemes pēkšņai rīcībai, it sevišķi, ja atceramies, ka vēl nesen I.Jaunzeme, būdama atstādināta uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata pienākumu pildīšanas, darīja visu iespējamo, lai noturētos savā amatā, kā arī nepārietu citā piedāvātajā amatā Finanšu ministrijā.
Atsaucot atmiņā dažādus 2023.gada ar VID saistītus notikumus un paziņojumus, man radās pārliecība, ka I.Jaunzemes pēkšņā nevēlēšanās turpināt darba attiecības VID ir tieši saistīta ar šajā laikā žurnālistu atklātajiem pārkāpumiem VID, no kuriem kliedzošākie bija saistīti ar raidījumā “Nekā personīga” atklāto, ka vairāku mēnešu garumā Rīgas ostā no Sanktpēterburgas ienāca tankkuģi, kuri ar viltotiem dokumentiem caur muitu ieveda no Krievijas degvielu, kā arī žurnāla “Forbes Latvija” publiskoto informāciju par Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma AS “Emergn”, kurš ilgstoši sniedz IT pakalpojumus VID, iespējamo saistību ar Krievijas varas iestādēm un to, ka šis uzņēmums kopš 2017.gada ir vinnējis vairākos VID rīkotajos publiskajos iepirkumos par kopējo summu 81,54 miljoni eiro.
No finanšu ministra Arvila Ašeradena publiski paustā (starp citu, tieši viņš izdarīja visu iespējamo, lai I.Jaunzeme atgrieztos savā amatā) izriet, ka par šiem gadījumiem tiek veiktas pārbaudes un finanšu ministrs A.Ašeradens personīgi ir aicinājis drošības iestādes veikt pārbaudes VID saistība ar AS “Emergn”.
Pēc visa iepriekš minētā, manuprāt, jebkuram Latvijas iedzīvotājam rodas pārliecība, ka VID šobrīd notiek pārbaudes no Finanšu ministrijas un citu kompetentu iestāžu puses, kā arī pats VID savas kompetences ietvaros ir iesaistījies trūkumu novēršanā un mums atliek tikai gaidīt, kad tiks paziņots par pārbaudes rezultātiem un tām personām, kuras ir saucamas pie atbildības.
Ņemot vērā, ka ir pagājis ievērojams laiks un par šiem klaji kliedzošajiem gadījumiem nekas vairāk no finanšu ministra A.Ašeredena nav dzirdēts, nolēmu savu iespēju robežās painteresēties par uzsākto pārbaužu rezultātiem.
Man bija liels pārsteigums, ka par šiem gadījumiem padziļinātu interesi bija izrādījis tikai viens no Latvijas žurnālistiem, kurš, iespējams, redzot, ka nekas netiek darīts, savulaik bija centies pievērst kompetentu iestāžu uzmanību un panākt kaut kādu pārbaužu uzsākšanu. Žurnālists bija vērsies ar iesniegumiem prokuratūrā, KNAB un citās tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu izvērtēt raidījumā “Nekā personīga” un žurnālā “Forbes Latvija” minētos gadījumus un tajos iesaistīto valsts amatpersonu atbildību.
No visām iestādēm tika saņemtas formālas atbildes, ka neviens neko negrasās pārbaudīt. “Visizsmeļošākā” atbilde tika saņemta, protams, no Finanšu ministrijas, kura sūdzību ar lūgumu izvērtēt iesaistīto VID amatpersonu rīcību nosūtīja pārbaudes veikšanai uz pašu VIDu.
No pēdējā laikā publiski pieejamās informācijas ir redzams, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora amata konkursā uzvarēja persona, par kuru no Igaunijas drošības dienesta (KaPo) it kā tika saņemta informācija, ka šī persona Igaunijā ir tikusies ar cigarešu kontrabandistiem. Lieki piebilst, ka šo konkursa uzvarētāju mērķtiecīgi amatam virzīja pati I.Jaunzeme ar “Jaunās vienotības” atbalstu.
Šokējošas ir divas lietas: pārkāpumus VIDā atklāja žurnālisti, nevis VID speciāli izveidotā Iekšējās drošības pārvalde ar plašām pilnvarām, kuru ilgstoši vadīja iepriekš pieminētā konkursa uzvarētājs, kā arī fakts, ka, neskatoties uz atklātajiem pārkāpumiem, no finanšu ministra faktiski nav bijusi nekāda reakcija.
Rodas iespaids, ka I.Jaunzemes pēkšņā nevēlēšanās turpināt darba attiecības VID ir saistītas ar piespiedu “kosmētisko remontu”.
Lai gan “Jaunās vienotības” pārstāvji deklarē nepieciešamību uzlabot valsts drošību un akcentē nepieciešamību cīnīties ar korupciju valsts pārvaldē, šobrīd ne Finanšu ministrijai, ne valdošajai koalīcijai nav plānos kaut ko mainīt VID tuvākajā laikā, lai turpmāk šādi gadījumi nebūtu iespējami.
Faktiski tie, kuri akcentē cīņas ar korupciju nepieciešamību, ir tie, kuri pēdējos gados savas atbildības sfērās ir izdarījuši visu iespējamo, lai mazinātu uzticēšanos valsts pārvaldei un necīnītos ar korupciju.
Ļoti gribētos ticēt, ka finanšu ministrs un atklātā konkursā izvēlētais jaunais VID ģenerāldirektors tomēr būs ieinteresēti mainīt VID, lai tas patiesi būtu orientēts uz klientiem, nevis atsevišķu personu loku, kuras ir ieinteresētas ievest uz viltotu dokumentu pamata dažus kuģus ar degvielu, iegūt valsts pasūtījumus 81,54 miljonu eiro apmērā, vai “vizinātos” uz Igauniju, lai satiktos ar personām ar apšaubāmu reputāciju.
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
