Iesaki rakstu: 
Pirms dažiem gadiem daudzi ar lielu interesi lasīja avīzi "Astoņkājis", kurā tika aprakstīts, kā strādā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citas amatpersonas. Ir pagājuši daži gadi, un ir vērts pastāstīt, kā mainījusies dzīve dažiem no toreiz aprakstītajiem personāžiem.
Kaspars Čerņeckis pēc galvu reibinošas karjeras VID 2016.gadā pēc Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) kļūšanas par finanšu ministri tika aizrotēts uz VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldi. Nespējot izturēt šo publisko pazemojumu, viņš pavisam drīz no turienes (un vispār VID) aizgāja, ilgu laiku pavadīja nedarot neko, bet pēc tam sāka strādāt kaut kādā nesaprotamā uzņēmumā, kuram pavisam drīz radās šmuce ar naudām.
Tā kā darba ņēmēja loma privātā biznesā viņam galīgi nepadevās, brīdis, kad Jānis Reirs (JV) kļuva par finanšu ministru, K.Čerņeckim nāca kā glābiņš. Pēc ilgām diskusijām viņš kļuva par J.Reira padomnieku ar garu amata nosaukumu, kurā galvenais uzdevums bija VID pārraudzība.
Gandrīz tikpat, cik pats K.Čerņeckis, par jauno amatu sajūsmā bija Juris Jurašs. Jau pavisam drīz viņš devās uz Finanšu ministriju atjaunot sakarus ar K.Čerņecki un pie reizes arī iepazīstināt jauno VID pārraudzītāju ar savām lietām, kuras ir obligāti jāatrisina. Par lielu pārsteigumu J.Jurašam, K.Čerņeckis ne tikai nebija priecīgs viņu redzēt, bet arī diezgan atklāti pateica, ka ar tādiem kā J.Jurašs viņš vairs nesadarbosies.
J.Jurašam tas bija kārtējais trieciens. Jau iepriekš VID apvienotajā Nodokļu un muitas policijā (NMPP) par galveno bija iecelts Kaspars Podiņš, kurš jau sen bija atteicies piedalīties J.Juraša un viņa bandas shēmās. Pēc tam J.Juraša atbalstītā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu - toreizējā VID Nodokļu kontroles pārvaldes vadītāja Sandra Kārkliņa-Ādmine neuzvarēja konkursā, jo viņus apspēlēja Attīstībai/Par darboņi. Un tagad jaunieceltais Finanšu ministrijas VID pārraudzītājs K.Čerņeckis viņu burtiski pasūtīja tālāk.
Līdzīgi arī agrāk varenais Jānis Dambītis kādu laiku atpakaļ tika padzīts no Finanšu ministrijas. Pats viņš aktīvi metās palīdzēt risināt krieviski runājošo biznesmeņu problēmas, bet, tā kā šie cilvēki ātri saprata, ka viņš ir tikai s..s bez kociņa, J.Dambītis centās atgriezties apritē ar K.Čerņecka palīdzību. Tomēr K.Čerņeckis, tāpat kā J.Juraša gadījumā, vairs nevēlējās neko kopīgu ne ar J.Dambīti, ne ar citiem līdzīgiem darboņiem.
Tā vietā K.Čerņeckis sāka krustagājienu pret jauno VID vadītāju Ievu Jaunzemi. Tā kā viņš nav vienīgais Finanšu ministrijā, kam ir alerģija pret šo būtni, izskatījās, ka pavisam drīz VID tiks pie normāla vadītāja. Tika uzsāktas divas disciplinārlietas pret I.Jaunzemi, atklātībā nonāca viņas katastrofāli zemais ierēdņa kvalifikācijas vērtējums, un no I.Jaunzemes saņemto dokumentu saturs un pat gramatika bija pamatskolas līmenī.
Taču tas viss tika apstādināts pēc tam, kad Attīstībai/Par "palūdza" Jauno Vienotību neaiztikt viņu ielikteni, un, tā kā I.Jaunzeme bija kaut ko apsolījusi arī JKP, valdības koalīcijas stabilitātes vārdā K.Čerņeckis piekāpās un šobrīd aktīvi nodarbojas ar to, ka meklē jaunu mērķi savas varas izmantošanai.
Savukārt Kaspars Podiņš un Jānis Boroviks ieguva visietekmīgākos amatus apvienotajā Nodokļu un muitas policijas pārvaldē (NMPP). Tas, protams, bija velnišķīgs Māra Martinsona, Edgara Jaunupa un citu darboņu kompromisa rezultāts, kurā visi iesaistītie cerēja katrs iegūt savu.
J.Boroviks godīgi sāka atpelnīt doto uzticību, gan cenšoties nolīdzināt augstākminēto biznesmeņu biznesa ceļu negludumus, gan turpinot pakalpojumu sniegšanu J.Jurašam un viņa partneriem. Par lielu nepatiku J.Borovikam un viņa līdzdalībniekiem, K.Podiņš viņu šogad eleganti atbrīvoja no sava vietnieka amata, un šobrīd J.Boroviks ir parasts operatīvais darbinieks.
K.Podiņš vispār, kļuvis par NMPP vadītāju, pilnībā izmainījās. Savu iegūto varu viņš sāka izmantot pavisam ne tā, kā bija cerējuši viņa virzītāji. Pirmkārt, viņš ne tikai atbrīvoja savu vietnieku, bet ķērās klāt vēl daudziem citiem darbiniekiem. Otrkārt, K.Podiņš neļāva izbeigt krimināllietas, uz ko cerēja vairāki cilvēki, piemēram, M.Martinsons.
Un, it kā ar to vēl nebūtu gana, viņš ieviesa jaunu lietu sadales sistēmu (starp citu, tieši cenšoties apiet šo sistēmu, izgāzās J.Borovika, M.Kalniņa un K.Plaudes plāns nopelnīt uz Olainfarm akcionāru ķīviņiem).
Īsāk sakot, NMPP norisinās cīņa, un būs interesanti paskatīties ne tikai, kurš uzvarēs, bet arī, kādas vēl izmaiņas K.Podiņš veiks tagad, kad viņam ir piešķirta augstākā, ģenerāļa pakāpe.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
