Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem. Publicējam šo „atbildi” un Dreibanta komentārus.

VID ģenerāldirektores „atbilde”

"Godātais Ērik Dreibant! Paldies par atklāto vēstuli. Tajā paustā informācija man ir devusi kārtējo apstiprinājumu, ka VID noteikti ir jākomunicē aktīvāk, skaidrojot sabiedrībai katru mūsu pieņemto lēmumu un iemeslus vienai vai otrai rīcībai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vēstulē parādās gana daudz sabiedrību maldinošu apgalvojumu.

Mēs ar gandarījumu esam stāstījuši par sadarbību ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) un tās ietvaros sākto akciju “Prasi čeku”. Šī akcija ir viens no pirmajiem soļiem, lai nozari sakārtotu. Tas ir valsts un tajā skaitā jebkura ēdināšanas nozares pārstāvja interesēs. Mūsu aplēses liecina, ka katru gadu ēdināšanas un izmitināšanas nozarē neuzskaitīto darījumu summa ir vismaz 50 miljoni eiro. Pieprasot restorānā čeku, mēs atbalstām tieši šo restorānu darbinieku sociālo aizsardzību – no katra deklarētā eiro valsts saņem vidēji 17 centus, un lielākā daļa no tā pienākas tieši darbinieku sociālās apdrošināšanas finansēšanai.

Katrā ziņā akcija “Prasi čeku” ir pilnībā brīvprātīga, un katrs var izvēlēties - tajā piedalīties vai tomēr ne. Pēc LVRA informācijas bukleti un uzlīmes šobrīd ir izvietotas jau 23 restorānos un restorānu tīklos, par ko mēs sakām paldies.

Turpinājumā mēģināšu secīgi atbildēt uz katru Jūsu uzdoto jautājumu.

1. Cik konkrēti nodokļu naudas tika iztērēts “Prasi čeku!” un līdzīgo pasākumu uzskates materiālos?

- Kopā VID ir sagatavojis apmēram 2000 bukletus un uzlīmes, kuru kopējās izmaksas nedaudz pārsniedz tūkstoš eiro. Tas nozīmē, ka vienam bukletam un uzlīmei esam iztērējuši 50 centus. Restorāniem nav jātērē savi līdzekļi, lai iesaistītos akcijā – bukleti un uzlīmes ikvienam komersantam ir brīvi pieejami LVRA. Mūsu darbinieki pašu spēkiem bez papildus izmaksām veidoja šīs akcijas banerus un video, skaidrojot, kāpēc ir svarīgi restorānam un kafejnīcai maksāt nodokļus un klientam saņemt čeku.

2. Kāds bija Jūsu, VID, konkrētais nodoms – tieši kur restorānos šādus plakātus vajadzētu / varētu izvietot?

- Šajā akcijā plakāti netika veidoti. Jebkurā gadījumā, ja restorāna pārstāvji uzskata, ka “Prasi čeku” bukleti un uzlīmes neiederas tā dizainā, neatbilst gaumei vai tiem vienkārši nav piemērotas vietas, šie materiāli nav jāizvieto vispār. Kā jau minēju, tas ir brīvprātības princips, kas parāda konkrētā uzņēmuma īpašnieka vai vadītāja attieksmi.

3. Lūdzu, izskaidrojiet argumentāciju, kāpēc uzskatāt, ka viena no nozīmīgākajām Latvijas restorānu mērķauditorijām – tūristi – sapratīs, kas ir domāts ar šo plakātu.

- Bukletos informācija ir sagatavota trīs valodās – latviešu, angļu un krievu. Kaut gan Latvijā restorānu nozarē čeku neizsniegšana ir ļoti izplatīta, šī problēma nav sveša arī daudzās citās valstīs. Piemēram, dažas to ir atrisinājušas, aicinājumus par čeka pieprasīšanu ievietojot restorāna ēdienkartes vāka iekšpusē.

3.a Ja tūristi jautā, - tieši kā mums paskaidrot valsts iestādes darbību, lai neatstātu kaunā valsti?

3.b Mēs vienkārši esam savas valsts patrioti, taču - vai par šo akciju ir informēta, piemēram, LIVE Riga, kas pēc definīcijas ir atbildīga par Latvijas tēlu un ļoti daudz darījusi arī ēdināšanas jomas popularizēšanā? Viņiem, tāpat kā citām, ar tūrismu saistītām valsts un pašvaldības iestādēm, tāpat arī citu jomu uzņēmējiem jebkurā mirklī var uzjautāt šīs akcijas jēgu. Tūrismā katram solim ir milzu sekas – gan labas, gan sliktas. Un tas ir valstisks jautājums, jo momentā jābūt precīzai atbildei, kas negrauj valsts tēlu.

- Neuzskatu, ka restorānā novietotie bukleti kaut kādā mērā kaitētu restorāna tēlam vai Latvijas tēlam kopumā. Tieši pretēji, iesaistoties šāda veidā akcijās, restorāns saviem klientiem parāda, ka atbalsta godīgu konkurenci, nodokļu nomaksu un sociālās garantijas saviem darbiniekiem.

4. Kāpēc šai akcijai “Prasiet čeku!” izvēlēts šis laiks, nevis, piemēram, augusta sākums, kad visi restorāni būtu paspējuši tikt galā ar kases aparātu maiņu un šī procesa izraisītajiem sarežģījumiem?

- Akcija ir brīvprātīga. Ja liekas, ka šajā akcijā piedalīties ir pārāk sarežģīti vai tam nav īstais laiks, tad tas nav jādara vai arī to var darīt vēlāk. Piedalīšanās tajā izpaužas kā gatavu bukletu novietošana restorānā pašu izvēlētajās vietās un apjomā. Bez tam, čeku izsniegšana klientiem nekādā veidā nav saistīta ar kases aparātu nomaiņas procesu. Ikvienam restorānam vai kafejnīcai vienmēr ir bijis jāizsniedz čeks, saņemot maksājumu no saviem klientiem, neatkarīgi no kases aparāta modeļa vai citiem tehniskajiem parametriem.

5. Saistībā ar VID deklarēto attieksmes maiņu no sodīšanas uz palīdzēšanu, jautājums konceptuāls: vai arī turpmāk gaidāms kā šoreiz – VID darbinieki restorānus neapmeklē ar domu: “Palīdzēsim ieviest jaunos kases aparātus!”, atbildot uz uzņēmēju jautājumiem, pašiem iesakot labākos praktiskos risinājumus, bet ierodas tikai uz pārbaudēm, kad potenciāli pastāv iespējas izrakstīt soda kvītis?

5.a Tā būs arī turpmāk? Ja nebūs, tad no kura laika un tieši kā ir domāts izvērst VID koleģiālas palīdzības akcijas uzņēmējiem?

5.b Vai visi VID darbinieki, kas ierodas restorānā, ir kompetenti sniegt palīdzību, tai skaitā, arī atbildot uz jautājumiem par kases aparātiem?

5.c Vai iespējams VID inspektorus, kuri tiek sūtīti veikt pārbaudes konkrētā nozarē, iepazīstināt ar nepieciešamajām vadlīnijām, piemēram, kā strādāt ar ēdināšanas nozari, neradot uzņēmumiem zaudējumus.

5.d No kura laika inspektoriem varētu būt nepieciešamās prasmes ēdināšanas biznesa ētikā? Kurš par to VID būs atbildīgs? Lūgums iedot mums šīs personas kontaktus.

- Piekrītu, kases aparātu jautājums vēsturiski ir bijis sarežģīts, tomēr esmu pārliecināta, ka pēc tam, kad jaunā kārtība tiks pilnībā ieviesta, mēs visi jutīsim pozitīvas izmaiņas – arī jūsu nozare kļūs sakārtotāka, un konkurence tajā – godīgāka. Patlaban kases aparātu jautājumos aktīvi tiek sniegtas konsultācijas. Mūsu darbinieki ir gatavi atbildēt uz jebkuru neskaidro jautājumu, kā arī sniegt praktiskus padomus, droši to izmantojiet!

Kas attiecas uz veiktajām pārbaudēm kafejnīcās un restorānos, tad to mērķis ir “konsultē vispirms” ietvaros novērst ieņēmumu nereģistrēšanu un darbinieku pilna nostrādātā darba laika neuzrādīšanu. Uz tām pārsvarā dodas divi inspektori un, veicot novērošanu, viņi atrodas blakus elektroniskajiem kases aparātiem un viesmīļu stacijām, jo tad restorānam ir jāreģistrē katrs veiktais darījums.

Tāpat apsekošanas laikā tiek aptaujāti darbinieki, bet to cenšamies darīt pēc iespējas nostāk no galdiņiem vai kādā brīvākā restorāna nostūrī. Nav tiesa, ka VID darbinieki pārvērš restorānu par savu ofisu. Jebkurā gadījumā pārbaudes bez iemesla netiek veiktas. Ja uzņēmums ir gatavs iznākt no pelēkās zonas un maksāt darbiniekiem algu atbilstoši nozares vidējam atalgojuma līmenim, tad par minēto viņš var informēt VID pārstāvjus, un, izskatot veiktās korekcijas darba laika uzskaites tabelēs, darba līgumos un darba devēja ziņojumos, VID pārstās veikt uzņēmumu apsekošanu un novērošanu.

6. Kā Jūs redzat risinājumu Eiropas Komisijas aizliegumam no 2020. gada aizliegt bisfenola A lietošanu tā sauktajos termočekos? Mēs noteikti atbalstām šo aizliegumu, paļaujoties uz zinātnieka Ivara Kalviņa teikto: “Divreiz paņemot rokā kases čeku no termopapīra, jūs esat caur ādu uzņēmuši maksimāli pieļaujamo devu. Tie, kas strādā ar šiem papīriņiem kā kasieri veikalos katru dienu no rīta līdz vakaram, saņem vienkārši drausmīgu devu, viņiem īstenībā būtu jāstrādā cimdos. Bisfenols A atstāj neatgriezeniskas sekas uz nākamām paaudzēm.” (Skaties.lv, 25.02.2017.) 2020. gads ir netālu, kases aparāti nav lēti, jūs noteikti risināt šo problēmu. Jautājums: vai varat apliecināt, ka kases aparāti nebūs jāmaina atkal, bet būs iespēja izmantot čekus ar citu pārklājumu?

- Nē, nebūs jāmaina. Jau vairākkārt esam skaidrojuši, ka jaunajiem kases aparātiem nav nekāda sakara ar to, kādas vielas atrodas papīrā, uz kura tiek drukāts čeks.

7. Vai VID pasūta un / vai apmaksā TV, radio raidījumus un citas aktivitātes medijos? Ja šāda sadarbība notiek, sakiet, lūdzu, tieši ar kuriem raidījumiem?

- VID izturas atbildīgi pret nodokļu maksātāju naudu un ciena Latvijas mediju redakcionālo neatkarību, tāpēc neapmaksā un nepasūta nekādas aktivitātes.

8. Tieši kāda ir VID loma nesenajā LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens"? Vai Jūs konkrētā raidījuma vajadzībām devāt informāciju par ēdinātajiem un VID aktivitātēm ēdināšanas uzņēmumos?

- Kā viena no trim pieaicinātajiem viesiem raidījumā piedalījās mana vietniece nodokļu jautājumos Dace Pelēkā. Maksimāli likuma robežās vienmēr cenšamies palīdzēt žurnālistiem, sniedzot aktuālākos datus par situāciju nozarē, un informācijas sniegšanā vienmēr ievērojam konfidencionalitāti [domāta konfidencialitāte]. Vienmēr esam gandarīti, kad redzam, ka žurnālistu darbs ir vērsts uz to, lai cīnītos pret krāpšanos.

9. Kur, lūdzu, ar Jūsu palīdzību var iepazīties ar VID un LVRA sadarbības plānu?

- Sadarbības līgumu pievienojam Jūsu vēstulei, tāpat ar to var iepazīties, vēršoties LVRA. Lai nodrošinātu maksimālu caurspīdīgumu, VID turpmāk savā mājaslapā publicēs jebkuru noslēgto sadarbības līgumu.

Ar cieņu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule

Pavāra Dreibanta komentārs

Paldies I.Cīrules kundzei un VID par atbildēm. Jautājām - cik izmaksāja akcijas "Prasiet čeku" izdales materiāli. Cīrules kundze atbild "nedaudz pārsniedz tūkstoš eiro".

Izcili! Turpmāk VID uz jautājumu par naudu atbildēšu, citējot I.Cīruli "nedaudz pārsniedz ... eiro". Par šo naudu tika izgatavoti 2000 bukleti un uzlīmes. Cīrules kundze min, ka akcijā piedalās 23 ēdināšanas vietas, tas nozīmē, ka akcija ir totāli izgāzusies, ja no Latvijas apmēram 2000 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem piedalās tikai 23!!!

Tas nozīmē, ka lielākā daļa bukletu tiks izmesti un LVRA un VID akcija ir izgāzusies un "nedaudz virs tūkstoš eiro" iztērēti nelietderīgi. Kurš atmaksās šos izdevumus? Lai ēdināšanas uzņēmums nopelnītu "nedaudz virs tūkstoš eiro", mums jāstrādā vismaz mēnesis!

Uzdevām jautājumu, kur likt šos bukletus? Tad no Cīrules kundzes atbildes var saprast, ka par to nav domāts un tas jādomā mums, rodas jautājums: kā tika izvēlēta bukleta dizains un forma?

Uz jautājumu "Kā ieteiktu akcijas laikā komunicēt ar mūsu viesiem?" atbildes nav. Ēdinātāji par saviem jaunajiem produktiem, ko vēlas veiksmīgi pārdot, sagatavo fabulu, lai būtu vienots stāsts visiem darbiniekiem, un tas strādā!

Vēstulē minot I.Cīrules kundzei mūsu novērojumus, kā strādā daži VID darbinieki, seko atbilde, kuru es saņemu no visām valsts iestādēm par jebkuru viņu darbinieku rīcību: "Nē, valsts ierēdņi tā nekad nedara un nekļūdās..." Biju aizmirsis, ka kļūdās un tiek sodīti tikai parastie cilvēki, uzņēmēji...

No sirds atvainojos un ceru, ka netikšu sodīts par uzdrīkstēšanos aizrādīt. Atklāto vēstuli publicējām ceturtdienas vakarā, un piektdienas pēcpusdienā I.Cīrules kundze bija paspējusi veikt faktu noskaidrošanu un gatava atbildēt. Izcili!

Protams, ka tā ir tikai sakritība, ka uzreiz pēc raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" par restorāniem VID uzreiz sāk "kratīt" ēdinātājus un daudzskaitlīgi darbinieki gatavi apsekot restorānus, kafejnīcas... Zinot, kā tapa šis raidījums, tā neliekas sakritība.

Kā arī no vēstules mēs uzzinām, ka VID gatavs amnestēt, bet neviens VID vai LVRA pārstāvis mums (domāju, nevienam ēdinātājam) nav piedāvājis/nav bijusi uzrunāt pirms restorānu "kratīšanas".

I.Cīrule: "Ja uzņēmums ir gatavs iznākt no pelēkās zonas un maksāt darbiniekiem algu atbilstoši nozares vidējam atalgojuma līmenim, tad par minēto viņš var informēt VID pārstāvjus, un, izskatot veiktās korekcijas darba laika uzskaites tabelēs, darba līgumos un darba devēja ziņojumos, VID pārstās veikt uzņēmumu apsekošanu un novērošanu".

Armijā mācīja, ka pirmais šāviens ir brīdinājuma gaisā, ja neklausa pavēlei, tad šaut mērķī. Jūs otrādi - nošaut, un tad prasiet padošanos.

I.Cīrules kundze, pasaku Jums GODĪGI, es esmu grēkojis pret valsti. Jūs, es saprotu, personiski nerakstāt atbildes, bet GODĪGI, - jūs zem šīm atbildēm parakstījāties?

 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft