Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Disciplinārlietu daļai nāksies lemt, ko iesākt saistībā ar VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes padomnieka Andreja Vaivara meliem, - viņš saistībā ar priekšnieces vēršanos policijā, vainojot finanšu ministru Jāni Reiru ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanā, samelojās, apgalvojot, ka „Valsts policijā I.Jaunzeme nav vērsusies”.

Pietiek rīcībā ir A. Vaivara elektroniskā pasta vēstules kopija, - no tās izriet, ka uz jautājumu par VID ģenerāldirektores vēršanos policijā viņš ir atbildējis: „Valsts policijā I.Jaunzeme nav vērsusies.”

Taču šie ir izrādījušies meli, un to faktiski ir apliecinājusi arī pati VID ģenerāldirektore, - jau aizvadītajā nedēļā viņā vēršanos policijā ļoti negribīgi apstiprināja Latvijas radio. Jau pirms tam man elektroniski parakstītā dokumentā to, ka I. Jaunzeme vērsusies Valsts policijā, bija apliecinājis arī policijas Rīgas Centra iecirknis.

Iesniegumā, ko pašlaik izvērtē VID Disciplinārlietu daļa, norādīts, ka ar saviem meliem I. Jaunzemes padomnieks apkaunojis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu labo slavu un nopietni iedragājis valsts iestādes reputāciju, kura šajos grūtajos laikos ir īpaši nozīmīga, lai saglabātu sabiedrības uzticību un iestāde varētu sekmīgi pildīt tai uzliktos pienākumus.

Papildus tam VID Disciplinārlietu daļai ir norādīts arī uz to, ka A. Vaivars ar saviem publiski atklātajiem meliem ir rupji pārkāpis Valsts ieņēmumu dienesta 2016. gadā pieņemtā ētikas kodeksa 5.2 un 5.3 punktos uzskaitītās normas.

Visticamākais, disciplinārlietas izskatīšanas gaitā varētu tikt noskaidrots arī tas, vai A. Vaivars ir melojis pats pēc savas iniciatīvas vai arī pēc I. Jaunzemes norādījuma.

Pietiek šodien publicē aizvadītās nedēļas Latvijas radio raidījuma Krustpunktā atšifrējumu, no kura nepārprotami izriet tas, cik nepatīkams I. Jaunzemei ir šis jautājums un šīs tēmas nonākšana atklātībā.

Latvijas radio: Mums ir vairāki jautājumi no klausītājiem saistībā ar jūsu attiecībām ar finanšu ministru vai Finanšu ministriju, kā nu kurš ir formulējis. Es mēģināju apkopot kopā šos jautājumus. Tas ir saistīts ar dienesta izmeklēšanu ieņēmumu dienestā, kam sekoja rājiens no Finanšu ministrijas, par ko jūs vērsāties tiesā. Pēc tam Administratīvā tiesa par to šonedēļ lems. Klausītāji grib saprast, vai tad jūs vērsāties tajā policijā vai nevērsāties pret finanšu ministru? Kā īsti bija?

Ieva Jaunzeme: Jā, es gribētu teikt, ka šie divi gadi, protams, ir bijuši interesanti manā dzīvē visādā ziņā, jo divu gadu laikā ir pirmām kārtām… Mēs tikko arī runājām… Ir ieviestas jaunas IT sistēmas, ir ieviestas, ir izmaksāti pabalsti. Un tajā pašā laikā visu laiku…. Burtiski visu laiku šo divu gadu laikā ir tāda sajūta, ka katru dienu var nākt kāds jauns sitiens. Es īsti nezinu, par ko. Man grūti to pateikt. Un tāpēc es varu pateikt tikai to, ka mani nekādā ziņā neiepriecina šī situācija. Darbs ir darbs, viņš ir jāpadara. Man mana reputācija ir svarīga. Kā rezultātā es protams viņu aizstāvēšu visiem veidiem, kādas likumā man ir dotas. Man ir 12 stundu darba diena. Ar to es nodarbojos no darba brīvajā laikā. Es uzskatu, ka tas nav ne labi, ne pareizi, bet katram ir savas darba metodes. Es savus darbiniekus regulāri uzslavēju, dodu viņiem enerģiju, lai būtu spēks darīt tālāk. Katram ir savas vadības metodes. Es domāju, ka man jāstrādā tālāk. Es to arī darīšu. Izaicinājumu ir daudz. Kā jūs redziet, aiz manīm ir 4000 cilvēki un man ir jāspēj būt smaidīgai un savākties katru dienu. Un, ka mēs runājam par tiesu. Jā, šī ir tiesiska valsts. Kāds pieņem lēmumus savā ieskatā, cits nepiekrīt. Manā darbā tā ir ikdiena, ka Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi tiek apstrīdēti. Šajā gadījumā man ir savs viedoklis attiecībā par notikušo, piemēroto rājienu. Jo, ja mēs skatītos no šodienas redzes punkta, ļoti dīvaini būtu kādu sodīt par to, ka viņš ir rīkojis attālinātu sēdi, piemēram. Par ko ir šis gadījums. Un tādēļ es domāju, ka tiesas kompetencē… Tiesa lems, kā tas ir, vai tā varēja darīt, vai tā nevarēja. Es kategoriski gribu noraidīt to, ka tā lieta būtu saistīta ar korumpētas amatpersonas piesegšanu. Nē, tā nav bijis. Un sliktā ziņa ir tā, ka man nav nekādas iespējas publiski aizstāvēt savu taisnību, jo vēl joprojām visi šie dokumenti ir ierobežotas pieejamības. Gan rīkojums, gan atzinums. Rezultātā es publiski nevaru izstāstīt par to, kas tur ir bijis un kādi bijuši apstākļi. Bet es vēlreiz varu pateikt, ka tas nav par korumpētas amatpersonas aizstāvību.

Latvijas radio: Bet jūs vērsāties policijā?

Ieva Jaunzeme: Es aizstāvēju savas intereses pret to, kas, kas bija publiski izpausts pretēji tam, kas ir rakstīts uz visiem dokumentiem. Ja uz dokumentiem ir rakstīts ierobežotas pieejamības dokuments, tad es to uztveru tieši tā, kā es tikko jums arī teicu. Tātad es uzskatu, ka visiem ir jāievēro likums, likums ir, ja atbilstoši likumam ir uzlikti šāda veida uzraksts ierobežotas pieejamības, tad tas ir izpaužams tikai likumā noteiktajā kārtībā. Un katram par saviem vārdiem ir jāatbild. Es atbildu par saviem vārdiem, un citām amatpersonām ir jāatbild par saviem vārdiem.

Latvijas radio: Bet vai jūs vērsāties policijā pret finanšu ministru, lūdzot sākt kriminālprocesu?

Ieva Jaunzeme: Es aizstāvēju savas tiesības likumā paredzētajā kārtībā.

Latvijas radio: Un tā ir?

Ieva Jaunzeme: Tieši tā.

Latvijas radio: Tā ir iesniegums policijā?

Ieva Jaunzeme: Es domāju, ka šajā brīdī par to nebūtu korekti runāt, jo tas izskatītos pēc procesa ietekmēšanas.

Latvijas radio: Bet policija esot atteikusies ierosināt. Bet nu labi.

Ieva Jaunzeme: Es domāju, ka šajā lietā ir daudz puspatiesību un nedateiktas lietas. Es tā kā… Bet lai process iet savu gaitu.

Cita žurnāliste: Bet tā tiesa mums ļaus uzzināt, vai tas arī būs slēgts process?

Ieva Jaunzeme: Jā, sakarā ar to, ka ierobežotas pieejamības statuss nav noņemts, tad tiesā arī tiks skatīta lieta kā ierobežotas pieejamības lieta. Bet tas nav manis izvēlētais ceļš. Es tiešām ļoti labprāt informētu sabiedrību par tiem notikumiem, bet tā kā neviens šo statusu nav noņēmis, līdz pat šai dienai vismaz man par to nav zināms, tiesas sēde arī būs slēgta.

Novērtē šo rakstu:

53
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi