VID ģenerāldirektore Jaunzeme mēģina noklusēt savu apšaubāmo rīcību saistībā ar Covid saslimšanām
PIETIEK09.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme jau vairākas dienas mēģina noklusēt savu apšaubāmo rīcību pēc tam, kad viņas vadītajā iestādē tika konstatēta vispirms viena, tad vēl viena darbiniece, kas saslimusi ar koronavīrusa izraisīto Covid-19, tā faktiski apliecinot iepriekš publiskoto informāciju saistībā ar šo gadījumu. Pietiek šodien publicē I. Jaunzemei un viņas vadītajam dienestam uzdotos jautājumus, kuri tagad VID nosūtīti arī kā oficiāls informācijas pieprasījums.
1) vai taisnība, ka, 2.jūnijā VID vadītāja Ieva Jaunzeme, uzzinot, ka viena no iestādes darbiniecēm, kura strādā Rīgā, Talejas ielā 1, ir saslimusi ar Covid-19, vispirms aizliedza šo informāciju izplatīt tālāk?
2) vai taisnība, ka tā vietā viņa vispirms uzdeva dažiem VID darbiniekiem saviem spēkiem noskaidrot saslimušās iespējamās kontaktpersonas, lai tās aizsūtītu uz mājām?
3) pulksten cikos minētā I. Jaunzeme uzzināja par saslimšanu? Pulksten cikos notika pirmā saziņa ar Slimību profilakses un kontroles centru par šo tēmu?
4) pulksten cikos I. Jaunzeme izsūtīja darbiniekiem vēstuli par šo tēmu? Nosūtiet pilnu šīs vēstules tekstu.
5) pulksten cikos I. Jaunzeme 3. jūnijā uzzināja par vēl vienu ar Covid-19 saslimušu VID darbinieci?
6) pulksten cikos un kādā tieši formā I. Jaunzeme par to brīdināja iestādes darbiniekus?
7) pulksten cikos tika dots norādījums par šo notikumu informēt sabiedrību?
8) vai taisnība, ka viena no saslimušajām VID darbiniecēm katru dienu ir ceļojusi vienā mikroautobusā? Ja jā, kāpēc par to nav informēti darbinieki un sabiedrība?
Šī ir Pietiek lasītāja iesūtītā informācija par I. Jaumzemes rīcību šajā saistībā, - VID ģenerāldirektores stomīšanās viest skaidrību par šiem faktiem būtībā norāda uz to patiesīgumu:
„Otrdien, 2.jūnijā, agri no rīta Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme uzzināja, ka viena no iestādes darbiniecēm, kura strādā Rīgā, Talejas ielā 1, ir saslimusi ar Covid-19. Kaut arī jebkurš labs vadītājs parūpētos par citu darbinieku tūlītēju brīdināšanu, I.Jaunzeme aizliedza šo informāciju izplatīt tālāk.
Tā vietā viņa uzdeva dažiem VID darbiniekiem saviem spēkiem noskaidrot saslimušās iespējamās kontaktpersonas, lai tās aizsūtītu uz mājām. Pat obligātā saziņa ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) notika tikai pēc tam, kad kāds paskaidroja I.Jaunzemei tā neizbēgamību.
Visas dienas laikā I.Jaunzeme turpināja kategoriski iebilst pret pārējo darbinieku apziņošanu. Tikai pēc tam, kad VID klīstošās baumas par saslimušo vairs nevarēja ignorēt, I.Jaunzeme īsi pirms darbadienas beigām izsūtīja arī pārējiem darbiniekiem vēstuli, kurā pirmo akcentu lika nevis uz to, cik svarīga ir iestādes darbinieku veselība un kā rīkoties šajā situācijā, bet veltīja veselu paragrāfu par to, cik labi, daudz un pareizi VID viņas vadībā ir paveicis Covid-19 ierobežošanā.
Trešdien, 3.jūnijā I.Jaunzeme uzzināja par vēl vienu ar Covid-19 saslimušu VID darbinieci. Arī šoreiz galvenās I.Jaunzemes rūpes bija nevis par pārējiem VID darbiniekiem, bet par informācijas slēpšanu - tā tika turēta vēl stingrākā slepenībā nekā dienu iepriekš. Tikai pēc tam, kad kāds kontaktējās ar žurnālistiem un tie uzdeva jautājumus, tika sagatavota versija par notikušo.
Diemžēl sev raksturīgajā informācijas slēpšanas un melošanas tradīcijās I.Jaunzeme lika uzsvērt, ka abas darbinieces ir saslimušas ārpus VID telpām. Patiesībā tā nav taisnība - kaut arī tas, visdrīzāk, ir attiecināms uz pirmo saslimušo, otrai vienīgais kontakts bija ar saslimušo kolēģi. Tāpat arī tika samelots, ka par notikušo ir informēta Finanšu ministrija. Patiesībā tā tika informēta tikai pēc tam, kad informāciju vairs nevarēja noslēpt.
Bet situāciju dramatiskāku padara fakts, ka viena no saslimušajām VID darbiniecēm līdz vakardienai katru dienu ceļoja vienā mikroautobusā ar citiem VID darbiniekiem, tādēļ pavisam iespējams, ka pavisam drīz uzzināsim par jauniem saslimušiem VID darbiniekiem.
Savukārt mēs kārtējo reizi esam liecinieki tam, ka I.Jaunzeme rūpējas tikai par to, lai pēc iespējas mazāk cilvēku uzzinātu par patieso situāciju VID. Pat situācijās, kad uz spēles ir likta cilvēku veselība un dzīvība.”
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
