VID ģenerāldirektore neveiksmīgi mēģinājusi policijā „pasūdzēties” par Reiru

„Valsts policijā I. Jaunzeme nav vērsusies,” – šādu atbildi uz jautājumu sniedza I. Jaunzemes padomnieks, kādreizējais žurnālists Andrejs Vaivars. Šī atbilde bija nepatiesa, un VID ģenerāldirektore nevēlējās atbildēt uz viņai pēc tam tieši uzdotu jautājumu – vai viņa ir bijusi tā, kas likusi savam padotajam mēģināt sniegt maldinošas ziņas un tādējādi aizkavēt publikāciju saistībā ar viņas vēršanos policijā.

Patiesību tikmēr bez aplinkiem atklāj Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirknis, uz jautājumu par VID ģenerāldirektores I. Jaunzemes iesniegumu un tajā minētiem faktiem par iespējamu klasificētas informācijas izpaušanu lakoniski atbildot: „Informējam Jūs, ka, pabeidzot resorisko pārbaudi 28.01.2021., VP RRP Rīgas Centra iecirknī tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.”

Neko sīkāk par iesnieguma saturu Valsts policija neatklāj, savukārt VID vadītājas padomnieks mēģina izlikties, ka nekāda iesnieguma vispār nav bijis. Tikmēr neoficiāla informācija no vairākiem avotiem liecina, ka I. Jaunzemes vēršanās policijā ir vērtējama kā VID ģenerāldirektores kārtējais solis „kariņā” ar viņai netīkamo finanšu ministru.

Ir zināms, ka 2020. gada sākumā VID dienesta izmeklēšanas komisija aicinājusi I. Jaunzemi uzsākt disciplinārlietas pret četrām augsta ranga VID amatpersonām, kuras ieņēma amatus muitā, VID Juridiskajā pārvaldē un Nodokļu pārvaldē.

Taču, neraugoties uz šo ieteikumu un komisijas argumentiem, disciplinārlietas nav tikušas sāktas. Tā vietā I. Jaunzeme no amata atbrīvojusi pašu dienesta izmeklēšanas komisijas vadītāju Māri Knoku, pārceļot viņu izmeklētāja amatā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē (NMPP).

Paradoksāli, bet M. Knoks līdz ar to nonāca faktiskā pakļautībā vienai no amatpersonām, pret kuru viņš bija aicinājis VID ģenerāldirektori uzsākt disciplinārlietu, - VID NMPP Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājam Andrim Ābolam.

Tieši A. Ābols pagājušā gada novembrī publiski tika nosaukts kā tā VID amatpersona, kas aizturēta saistībā ar mēģinājumu „veikt koruptīvas darbības saistībā ar akcīzes preču apriti muitā”. Cik zināms, runa bija par aizdomām saistībā ar 35 000 eiro lielu kukuli.

Tikai tad I. Jaunzeme reaģēja, pārtraucot ar A. Ābolu darba attiecības un publiski paziņojot, ka „kolēģis, kuram vienaldzīga VID reputācija, kurš nav sapratis, ka laiki, kad tika piesegti negodīgi darbinieki, ir pagājuši, un kolēģi, kā arī komersanti bez minstināšanās ir gatavi ziņot par šādiem gadījumiem mūsu Iekšējās drošības pārvaldei, bija stipri pārrēķinājies”.

Taču 2020. gada sākumā I. Jaunzemei, neraugoties uz dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojumu, nekādu iebildumu pret A. Ābolu vēl nebija. Toties viņas amatā pazeminātais M. Knoks gan vērsās ar sūdzībām visās iespējamās institūcijās, un 2020. gada vasarā dienesta izmeklēšanu sāka Finanšu ministrija.

M. Knoka pārcelšanā ministrija pārkāpumus nesaskatīja, taču, izvērtējot gadījumus, kad I. Jaunzeme atteikusies turpināt izmeklēt lietas pret VID amatpersonām, tika konstatēti iespējami pārkāpumi, un pret viņu pašu tika uzsākta disciplinārlieta.

Finanšu ministrija pagaidām klusē, taču zināms, ka tās diciplinārlietu komisija, izvērtējot lietas apstākļus, secinājusi - I. Jaunzeme, liekot šķēršļus VID amatpersonu pārkāpumu izmeklēšanai, nav pildījusi savus pienākumus, tādēļ viņai piemērojams sods - rājiens.

Pati VID ģenerāldirektore atsakās sniegt jebkādu informāciju par to, kas ir saņemtā soda iemesls, ar sava padomnieka A. Vaivara starpniecību apgalvojot – viņa neko nevarot paskaidrot, jo šim jautājumam Finanšu ministrija esot noteikusi ierobežotas pieejamības statusu.

Tomēr VID apliecina, ka VID ģenerāldirektorei „ir bijis viens disciplinārsods”, kura noteikšana apstrīdēta tiesā, - administratīvā rajona tiesa šo jautājumu izskatīs jau 26. martā.

Kā noprotams, tieši pagājušā gada nogalē, pēc soda saņemšanas I. Jaunzeme nolēmusi vērsties ar iesniegumu Valsts policijā. Tagad viņa ar sava padomnieka starpniecību vispirms nepatiesi apgalvoja, ka šāda vēršanās neesot notikusi, bet pēc tam bija gatava apliecināt tikai to, ka tas neesot noticis novembrī, savukārt par decembri vairs neatbildēja.

Savukārt no neoficiāliem avotiem par iesnieguma saturu ir zināms – tajā mēģināts norādīt, ka tieši J. Reirs varētu būt vainojams ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanā. Nu ar Valsts policijas lēmumu šīs norādes ir atzītas par nepamatotām, savukārt VID ģenerāldirektores un ministra konflikts ar to, visticamākais, nebeigsies.

Jautājumi, uz kuriem VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nevēlējās atbildēt

1) kādu iemeslu dēļ Jūs uzskatījāt par nepieciešamu vērsties ar šādu iesniegumu Valsts policijā?

2) kādus tieši faktus Jūs minējāt savā iesniegumā?

3) kādas tieši aizdomas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu Jums bija radušās?

4) vai un kādā formā Jūs iesniegumā pieminējāt finanšu ministru Jāni Reiru?

5) vai Jūs iesniegumā Jāni Reiru pieminējāt, vēloties šādā veidā risināt savas personiskās nesaskaņas ar finanšu ministru?

6) vai Jūs devāt uzdevumu savam padomniekam Andrejam Vaivaram mēģināt maldināt saistībā ar uzdotajiem jautājumiem par šo iesniegumu un kavēt sabiedrības informēšanu par to un tajā minētajiem faktiem?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu: