VID ģenerāldirektorei Šmitei-Roķei aiz muguras „narkotiku Prusakam” augstā amatā prettiesiski izdevies iebīdīt vēl vienu „Juraša brigādes” pārstāvi

Nav pamatu šaubīties par to, ka faktiski tas nozīmē – jaunajai VID ģenerāldirektorei Baibai Šmitei-Roķei aiz muguras Nodokļu un muitas policijas vadītājam Aigaram Prusakam – plašāk zināmam kā „narkotiku Prusakam” - augstā amatā prettiesiski izdevies iebīdīt vēl vienu „Juraša brigādes” pārstāvi.

Šī iebīdīšana amatā ir notikusi acīmredzami prettiesiski, lai neteiktu, ka noziedzīgi: konkursā uz šo ļoti nozīmīgo, „mentu zaņķa” pasūtījuma lietām izšķirīgi svarīgo amatu noteicošais kritērijs bija atbilstoša pieredze pēdējo piecu gadu laikā, kuras J. Rancānam – kurš tikai salīdzinoši nesen izlidoja no Saeimas deputāta amata – protams, nav un nevar būt.

Līdz ar to atklāts ir jautājums – vai šī kritēriju neievērošana, lai A. Prusakam rastos iespēja ievilkt amatā vēl vienu „Juraša brigādes” pārstāvi, ir notikusi B. Šmitei-Roķei aiz muguras vai arī „narkotiku Prusakam”, kurš šo palamu izpelnījies, pateicoties spējai „nepamanīt” un „pazaudēt” caur Latviju plūstošas narkotiku kravas, ir izdevies atrast metodes, kā ietekmēt jauno VID ģenerāldirektori.

Atgādināšu, ko es rakstīju pirms nepilniem diviem gadiem – 2023. gada 13. jūnijā:

„Kopš šī gada sākumā atbrīvojās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora vieta, VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme centās šajā amatā iekārtot līdzšinējo VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju Aigaru Prusaku. Nu tas ir izdevies, un, īsi sakot, Jura Juraša banda atkal būs zirgā.

Portāls Pietiek.com jau iepriekš ziņoja par I.Jaunzemes februārī parakstīto rīkojumu iecelt A.Prusaku par NMPP direktora vietas izpildītāju. Tikai pēc šīs publikācijas mūsu valsts specdienesti un citi sliņķi attapās, ka šādas metodes tomēr nav piemērotas svarīgas tiesībsargājošās iestādes vadītāja amata aizpildīšanai, kad kandidātu bez izvērtēšanas izvēlas iestādes vadītāja, kura pazīstama ar savu nekompetenci un ietekmējamību.

Tādēļ I.Jaunzeme ar steigu atcēla un noslepenoja pašas iepriekš parakstīto lēmumu un paziņoja, ka uz VID NMPP direktora vietu tiks izsludināts konkurss. Vienlaikus viņa nenoturējās un vairākkārt norādīja, ka par piemērotāko kandidātu uzskatot tieši A.Prusaku.

Konkursa komisija, kurā tikai nezinātājiem neskaidru iemeslu dēļ netika uzaicināti, piemēram, KNAB pārstāvji, maijā bija apkopojusi otrās kārtas rezultātus un izvēlējusies trīs kandidātus.

Viens no tiem bija jau pieminētais A.Prusaks, par kura sadarbību kopā ar bēdīgi slaveno Juri Jurašu, aizdomām par iespējamu regulāru kukukuļņemšanu un grūti izskaidrojamu turīguma pieaugumu ir ziņojuši vairāki avoti.

Otrs bija caurkritušais politiķis Juris Rancāns, kurš pirms iesaistes J.Juraša un Jāņa Bordāna saimnieciski politiskajā projektā Jaunā konservatīvā partija strādāja VID par izmeklētāju, bet trešais – nu jau bijušais Iekšlietu ministrijai pakļautā Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks.

Tā kā konkursa uzvarētājs bija zināms jau pirms šī "konkursa", par kandidātiem interesantāks ir tas, ka I.Jaunzeme ar saviem politiskajiem aizstāvjiem centās panākt, lai par uzvarētāju tiktu pasludināts A.Prusaks, nemaz negaidot trešās kārtas rezultātus. Tas tomēr neizdevās, un oficiālie „konkursa” rezultāti tika pasludināti tikai vakar.

Kāpēc tāda steiga, un kāpēc I.Jaunzemei bija un ir tik svarīgi iecelt amatā tieši A.Prusaku? Steiga galvenokārt ir saistīta ar to, ka šobrīd notiek aktīva VID reorgnanizācijas plāna izstrāde. Tā rezultātā, iespējams, jau jūlijā tiks paziņots, ka VID vietā tiek izveidota Nodokļu un muitas administrācija, NMPP tiks nošķirts no VID, savukārt VID IDP tiks likvidēta un tās funkcijas un darbiniekus pārņems vai nu IeM IDB vai KNAB.

Tādējādi jau tagad zināms, ka A.Prusaks zaudēs savu pašreizējo amatu, bet atrast vietu, kurā var nopelnīt tikpat daudz kā līdz šim ar līdz šim izmantotām metodēm, būs gandrīz neiespējami, tāpēc ir saprotama viņa vēlme iesēsties vakantajā amatā.

Bet kāpēc I.Jaunzeme, zinot, ka NMPP un A.Prusaks drīzumā nebūs viņas pakļautībā, tik ļoti cenšas pēdējā brīdī tur iekārtot tieši viņu?

Izskan divas versijas. Vieni apgalvo, ka A.Prusaka vadītā IDP ir atklājusi shēmu vai shēmas, kurā iesaistīti gan I.Jaunzeme, gan viņai tuvi cilvēki. Samaksa par šīs informācijas neizmantošanu ir vairāku prasību izpilde, un viena no tām ir A.Prusaka iekārtošana NMPP direktora amatā. Iespējams, tam saistība arī ar tā saukto „Lato Lapsas pasūtījuma lietu”, kurā I. Jaunzeme tik cītīgi pildīja pasūtītāja uzdevumu, ka sastrādāja apjomīgu kompromatu pati uz sevi.

Citi apgalvo, ka I.Jaunzeme tikai pilda augstākstāvošu cilvēku norādījumus, kuri izmanto viņas nekompetenci un aklo pakļaušanos. Savukārt A.Prusaka iebīdīšana konkrētajā amatā ir tikai daļa no plašāka plāna ietekmes sfēru sadalījumā.

A. Prusaks gadiem ir bijis uzticams Jura Juraša/Jutas Strīķes "ķēdes suns", viņš ir ambiciozs, izpildīgs, bet kopumā nav ar īpašu intelektu apveltīts. Taču runa šobrīd ir ne tikai par A. Prusaku, bet gan par to, ka kopumā joprojām J. Juraša "astoņkājis" turpina izplesties.

Cik zināms, joprojām amatos ir viņa sen integrētie cilvēki gan Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD), gan prokuratūrā. Kā tikko publiski bija pieejama informācija, prokuratūrā strādā divi uzticamie kalpi, bijušie KNAB izmeklētāji - tagad prokurori Rimants Kuzma un Jānis Baumanis.

Jānis Baumanis savulaik bija "oligarhu" lietas izmeklēšanas grupas sastāvā un bija viens no tiem, kas valdošās elites uzdevumā sniedza J. Juraša "kabatas medijiem" nepatiesu viedokli par oligarhu lietas virzību un izbeigšanas nepamatotību, lai gan pats iekšējā komunikācijā bija atzinis šīs lietas neperspektivitāti un noziedzīga nodarījuma sastāva nepierādāmību.

Melis un pielīdējs, kuru par labu kalpošanu noziedzīgajai sistēmai pēc darba KNAB savulaik iekārtoja pie Jāņa Bordāna Tieslietu ministrijā par kaut kādu konsultantu vai padomnieku.

Šķiet, ka MIDD joprojām strādā viens no J. Juraša tuvākajiem "kalpiem" Andžejs Kļaviņš, kuram savulaik parasti tika uzticēti visnetīrākie un bandai vajadzīgākie darbi, un kura sieva savukārt pārsteidzošā kārtā izveidoja galvu reibinošu karjeru Finanšu ministrijā (FM). Līga Kļaviņa joprojām ir FM valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos.

KNAB joprojām strādā J.Jurašam/J.Strīķei līdz apmātībai uzticīgais bijušais opers Juris Pujāts, kura brālis Guntis Pujāts šobrīd vada Valsts robežsardzi, - viņš tika paaugstināts amatā pēc "veiksmīgas" krimināllietas ierosināšanas pret iepriekšējo Robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru.

Ar Jēkaba Straumes atnākšanu KNAB opers Juris Pujāts tāpat kā A. Prusaks tika  aizrotēts prom no operatīvajām lietām, uz valsts amatpersonu interešu konfliktu kontroles jomu, taču arī šī joma viņam paver milzīgas iespējas iegūt informāciju un to izmantot (pieeju visām datu bāzēm, t.sk., nepubliskām, utt.).

Rīgas domē kā vicemēres Lindas Ozolas padomnieks vai konsultants ir iekārtots bijušais KNAB operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, kam ir ļoti labas zināšanas spectehnikas izmantošanā, kas iegūtas, gadiem strādājot operatīvo pasākumu frontē un par valsts naudu no KNAB savas zināšanas sistemātiski papildinot ārvalstu apmācībās, kas tika organizētas specdienestu darbiniekiem.

Vēl laba vietiņa ar plašām ietekmes un korporatīvo sakaru izveides iespējām tika noorganizēta bijušajai KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītājai Lienītei Šikorei, kas savulaik pretēji prokuratūras viedoklim ierosināja kriminālprocesu "oligarhu lietā" un pēc tam gadiem to muļļāja, izmantojot kā politiskās ietekmes instrumentu.

L.Šikore nesen tika iekārtota Valsts policijas (VP) koledžas paspārnē izveidotajā Izmeklētāju mācību centrā kā tā vadītāja. L. Šikorei, kuru no amata KNAB atbrīvoja Jaroslavs Streļčenoks (cita starpā - lai novērstu viņas iespējamo interešu konfliktu, jo viņas laulātais Andrejs Šikors bija ne tikai izslavēts krāpnieks, bet arī dažādu politisko partiju biedrs), tomēr izdevās tiesā J. Streļčenoka lēmumu apstrīdēt, bet tas neizbrīnija. Lēmums L. Šikores labā tika pieņemts jau J. Bordāna valdīšanas laikā.

Tas īsumā! Par pārējo sīko "'sušeru", kuru J. Jurašs ir sabāzis dažādos amatos, īpaši neizpaudīšos. Varu tikai teikt, ka  gan Valsts kontrolē (VK), gan MIDD sīkos amatos, bet saistītos ar sevišķo lietvedību bija iefiltrētas viņam uzticamas personas - VK Inita Zilgme un MIDD Sanita Zandersone - Reisa. Nezinu, vai šīs dāmas tur vēl strādā, bet domāju, ka jā, jo amati nenozīmīgi, toties informācijas plūsma caur tiem ļoti nozīmīga un noderīga.

Nobeigumā, zinot J. Jurašu un viņa darba metodes, varu teikt, ka modelis, kā viņi veido savu "astoņkāji”, ir stipri līdzīgs čekas vai GRU modelim - "ieeja rublis, izeja - desmit".”

Par Jura Rancāna darbošanos Saeimā var palasīt šeit:

https://pietiek.com/raksti/deputatu_iesniegums_kas_notiek,_kad_siks_nekauna_ir_kluvis_par_saeimas_komisijas_priekssedetaju/

Novērtē šo rakstu: