Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai retais atminas, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem, 2021. gada 21. decembrī, Jēkabpilī, it kā izkrītot no piektā stāva dzīvokļa balkona, gāja bojā VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Otrās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Kalnbērziņa.

Kriminālprocess saistībā ar VID inspektores nāves apstākļiem tika izbeigts jau pēc deviņiem mēnešiem. Lieta slēgta tik lielā steigā, ka izmeklētājam, Valsts policijas inspektoram nav bijis laika pārlasīt paša sastādīto dokumentu “Paziņojums par kriminālprocesa izbeigšanu”. Visticamāk, policists kļūdījies ar gada skaitli, un šīs kļūdas dēļ no dokumenta izriet, ka tas sastādīts “savlaicīgi”, jau trīs mēnešus pirms VID inspektores nāves.

Ātri savu darbu paveikusi arī Valsts darba inspekcija. Četrus mēnešus pēc traģēdijas Valsts darba inspekcija konstatējusi - VID darbiniece atrasta mirusi 20 minūtes pēc darba laika pulksten 17.00, tātad pret VID nekādu pretenziju; “lieta par nelaimes gadījumu darbā” izbeigta. Tas jau nekas, ka S. Kalnbērziņas līķi tumsā daudzdzīvokļu mājas pagalmā atrada plkst. 17.20. To atrada ne jau garāmgājēji, bet suns, un par atradumu policijai paziņoja suņa saimnieks. Tādējādi ar lielu ticamību iespējams pieļaut, ka traģiskā bojāeja notikusi nevis plkst. 17.20, bet gan krietnu laiku pirms tam, tātad tieši darba laikā. Šis būtiskais apstāklis lielajā lietas izbeigšanas steigā nav ticis ņemts vērā.

Tā arī nav noskaidrots, tieši kādos apstākļos S. Kalnbērziņa izkrita no balkona - pati izdarīja pašnāvību vai tomēr kāds “palīdzēja” viņai pārvelties pāri balkona margām. Ja tā bija pašnāvība, tad kas sievieti bija novedis līdz šādai rīcībai - nepanesamie psiholoģiskie apstākļi darbā, pārslodze, izdegšana, mobings, bosings vai arī attiecības ģimenē.

Neesot noziedzīgs nodarījums

S. Kalnbērziņas līķis vēl ilgi būtu gulējis pagalmā pie piecstāvu daudzdzīvokļu mājas, ja vien 2021. gada 21. decembra pievakarē kāda pastaigā izvesta suņa īpašnieks nebūtu saņēmis signālu no sava četrkājainā drauga pievērst uzmanību tumsā, drēgnā vējā uz zemes kaut kam gulošam.

Valsts policija pēc pusgada, 2022. gada 26. aprīlī, kvalificējusi noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 124. panta pirmās daļas “Par personas novešanu līdz pašnāvībai vai tās mēģinājumam, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņa personisko cieņu, ja šī persona nav atradusies materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā”.

Kā norādīts Valsts policijas sastādītajā lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, kurš pieņemts 2022. gada 27. septembrī, procesa virzītājs, policijas inspektors, balstoties uz ekspertīzes slēdzienu, secinājis, ka ar dzīvību nesavietojamie miesas bojājumi radušies, krītot no liela augstuma un atsitoties pret cietu virsmu. Nopratinot sešus lieciniekus, noskaidrojies, ka S. Kalnbērziņas psiholoģiskā ietekmēšana neesot notikusi: “Sandras Kalnbērziņas personiskās cieņas pazemošana kas varēja izpausties tādos izturēšanās veidos kas ilgstoši apvainošana vai pazemošana un kas saistās ar sistemātisku ņirgāšanos par personu, liecinieku liecībās netika konstatēta (citēts, precīzi saglabājot pamanāmās gramatikas kļūdas - R.R.).”

Izmeklētājs pārbaudījis arī S. Kalnbērziņas e-pastus un mobilā telefona ierakstus, kā arī no VID Iekšējās drošības pārvaldes noskaidrojis, ka “attiecībā pret viņu S. Kalnbērziņu nav veikti operatīvās darbības pasākumi. 2020. gadā Sandrai Kalnbērziņai tika veikta korupcijas risku izvērtēšana pirms VID apbalvojuma pasniegšanas, rezultātā riska informācija netika konstatēta. Pamatojoties uz VID vadības lēmumu 2020 gada 27 oktobrī Sandra Kalnbērziņa tika apbalvota art VID Pateicības rakstu par profesionālu un pašaizliedzīgu darbu VID”.

Apkopojot šos un citus kriminālprocesā iegūtos faktus, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektors majors Ainārs Lavrinovičs secinājis, ka “Sandras Kalnbērziņas miesas bojājumi varēja rasties krītot no augstuma un atsitoties pret cietiem, truliem priekšmetiem vai virsmu un ir tieši saistīti ar nāves iestāšanos. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā netika konstatēti fakti, ka tāda vei cita persona būtu vainojama Sandras Kalnbērziņas novešanā līdz pašnāvībai. No augstāk minētā izriet, ka nav izdarīts noziedzīgs nodarījums un kriminālprocess ir izbeidzams”.

Dīvainā kļūda datumā

Tajā pašā dienā policijas majors sagatavojis vēl vienu dokumentu ar nosaukumu “Paziņojums par kriminālprocesa izbeigšanu”. Šis dokuments izsūtīts kriminālprocesā iesaistītajām pusēm. No dokumenta izriet, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts nevis 2022. gada 27. septembrī, bet gadu agrāk - 2021. gada 27. septembrī - trīs mēnešus pirms S. Kalnbērziņas nāves: “Paziņojam, ka 2021. gada 27. septembrī, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 318. panta, 377. panta 1. punkta, 392. panta 1. daļas, 392. prim panta pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr. 11210060921, kas uzsākts 2021. gada 21. decembrī par to, ka 2021. gada 21. decembrī plkst. 17.20 Jēkabpils novadā, Jēkabpilī, Viestura ielā .... daudzdzīvokļu ēkas iekšpagalmā atrasts Sandras Kalnbērziņas līķis, izbeigšanu.”

Ar lielu ticamības pakāpi var pieļaut, ka misēklis ar datumu ir cilvēciska kļūda. Tomēr kļūda ieviesusies ļoti redzamā vietā. Tas nozīmē, ka dokumentu gatavošanā par krimināllietas izbeigšanu valdījusi liela steiga. Tātad bijusi liela vajadzība šo lietu pēc iespējas ātrāk izbeigt, lai iestātos miers un klusums.

Šai detaļai varētu arī nepievērst īpašu uzmanību. Tomēr vēl viena valsts iestāde rīkojusies līdzīgi. Acīmredzot, lielajā steigā sastādot vajadzīgo dokumentu, nav notikusi iedziļināšanās patiesajos lietas apstākļos.

20 minūtes pēc darba laika

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka nelaimes gadījumos Valsts darba inspekcijai (VDI) jāveic pārbaude, lai noskaidrotu, vai darbinieka bojāeja nav saistīta ar darba pienākumu pildīšanu un, ja ir, tad kādu iemeslu dēļ noticis negadījums.

No VDI dokumenta “Lēmums par lietas izbeigšanu par nelaimes gadījumu darbā” izriet, ka deviņas dienas pēc traģiskā notikuma VDI “saņemta informācija par 2021. gada 21. decembrī Valsts ieņēmumu dienestā notikušu nelaimes gadījumu darbā, kurā bojā gāja iestādes nodarbinātā Sandra Kalnbērziņa”. VDI uzsākusi izmeklēšanu. Tās gaita un rezultāti izklāstīti piecās rindkopās. Proti, VDI par notikušo pieprasījusi informāciju VID. Saņēmusi informāciju, ka S. Kalnbērziņas darba laiks 2021. gada 21. decembrī bijis no plkst. 8.15 rītā līdz 17.00 pēcpusdienā.

Apkopojot saņemto informāciju, VDI secinājusi: tā kā “daudzīvokļu ēkas iekšpagalmā atrasts Sandras Kalnbērziņas līķis, proti, pulksten 17.20 ..”, tātad pēc darba laika, lieta tiek izbeigta. Lēmuma pamatojums par lietas izbeigšanu lakoniski ietverts dokumenta pēdējā rindkopā: “Ņemot vērā faktu, ka nelaimes gadījums ir noticis cietušās personas dzīves vietā, pēc darbiniecei noteiktā laika - pēc plkst. 17.00, nav saskatāmas pazīmes atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009 noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 6. punktā norādītajam, kuros gadījumos nelaimes gadījums tiek izmeklēts. Līdz ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 63. panta otro daļu pēc iepriekšminēto faktu konstatēšanas un lietas apstākļu izvērtēšanas tiek pieņemts lēmums par lietas izbeigšanu jautājumā par notikušo nelaimes gadījumu ar Sandru Kalnbērziņu.”

Redzams, ka arī VDI ļoti steigusies slēgt lietu. Pretējā gadījumā tā būtu pievērsusi uzmanību apstāklim, ka plkst. 17.20 līķis tika atrasts, nevis notika negadījums. Tas nozīmē, ka ar vislielāko ticamības pakāpi pats traģiskais negadījums notika nevis plkst. 17.20, bet gan krietni agrāk - tātad darba laikā. Būtiski, ka 2021. gada 21. decembrī valstī saistībā ar pandēmiju bija ieviesti ierobežojumi un S. Kalnbērziņa, līdzīgi kā pārējie viņas kolēģi, strādāja attālināti no savām mājām. S. Kalnbērziņas dzīvoklis bija viņas darba vieta.

Rīt turpinājumā par to, ko par notikušo domā S. Kalnbērziņas kolēģi un tuvinieki. Vai patiešām S. Kalnbērziņa izdarīja pašnāvību? Ja tā, tad kādi apstākļi piespieda viņu šādi rīkoties? Bija vai nebija VID inspektore saņēmusi draudus? Ar ko VID nodarbojās S. Kalnbērziņa, kādas lietas vētīja?

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

78
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...