VID Jaunzeme nespēj paskaidrot, kāpēc Latvijas iedzīvotājs nedrīkstētu skaidrā naudā samaksāt vairāk nekā 7200 eiro valstīs, kur tas nav aizliegts
PIETIEK24.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nespēj paskaidrot, uz kādu tieši normatīvo aktu pamata Latvijas iedzīvotājs nedrīkstētu skaidrā naudā samaksāt vairāk nekā 7200 eiro valstīs, kur tas nav aizliegts.
„Līdz šim man likās, ka cilvēku uzvedību valsts teritorijā reglamentē vietējā likumdošana, taču VID uzskata, ka Latvijas nodokļu maksātājiem citās valstīs jārīkojas pēc Latvijas likumdošanas. Pēc šīs loģikas sanāk, ka Latvijas iedzīvotājs nedrīkst Amsterdamā lietot augu izcelsmes uztura bagātinātājus un Igaunijā pirkt bezrecepšu zāles, kas Latvijā ir ar recepti, bet Lielbritānijā ir jābrauc pa ceļa labo pusi,” – šādu komentāru Pietiek saņēma no kāda lasītāja.
Šīs pārdomas viņam bija radījis VID publiskotais paziņojums: „Atceries, ka, iegādājoties auto, nav atļauts veikt skaidras naudas darījumu, ja summa pārsniedz 7200 eiro. Šis noteikums attiecas arī uz tiem, kuri auto iegādājas ārzemēs. Pērkot auto virs 7200 € gan Latvijā, gan ārzemēs, aizliegts veikt skaidras naudas darījumu.”
Taču izrādās, ka ne jaunā VID ģenerāldirektore, ne VID sabiedrisko attiecību daļa, ne Jaunzemes preses sekretārs – bijušais žurnālists Mārtiņš Vaivars, kurš iepriekš veidoja „labo darbu čempiona” Māra Kučinska publisko tēlu, korektu skaidrojumu šim paziņojumam sniegt nespēj vai nevēlas.
„Minētā infografika, kā arī visa cita līdz šim VID sniegtā informācija par šo jautājumu ir balstīta uz spēkā esošo likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 8.daļu (spēkā kopš 01.01.2017.),” – tas bija viss, ko vēlējās paskaidrot VID sabiedrisko attiecību daļa.
Taču šī panta daļa nosaka tikai to, ka Latvijas Republikā – kur ir spēkā šis likums – „fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās)”.
Tomēr, neraugoties uz to, ka jautājums bija par ārvalstīs veicamiem darījumiem, Jaunzemes preses sekretārs Vaivars apliecināja, ka nekāda cita atbilde nesniegšot, savukārt pati jaunā VID ģenerāldirektore nekādus komentārus sniegt vispār nevēlējās.
Savukārt kāds Pietiek lasītājs, uzdodot VID līdzīgu jautājumu, ir saņēmis šādu oficiālu atbildi:
„Izskatot Jūsu uzdoto jautājumu informējam, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā ir noteikti skaidras naudas lietošanas ierobežojumi.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta astotajā daļā noteiktais, ka Latvijas Republikas fiziskajām personām (rezidentiem), kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Tātad, ja fiziska persona Latvijas pilsonis (vai nepilsonis), atrodoties ārzemēs, iegādājās transportlīdzekli, kura vērtība pārsniedz 7 200 euro, skaidrā naudā, tad ir uzskatāms, ka ir pārkāpts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta astotajā daļā noteiktais skaidrās naudas ierobežojums.”
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
