VID Jaunzemes “darba” diena sākas ar PIETIEK publikāciju pētīšanu?
Pietiek lasītājs29.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Var domāt, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes un viņas padomnieka Andreja Vaivara darba diena sākas ar portāla pietiek.com publikāciju pētīšanu, jo tikai pēc tam, kad portālā parādījās informācija par disciplinārlietas sākšanu pret VID Muitas pārvaldes vadītājus Raimondu Zukulu, VID vadība bija spiesta par to paziņot oficiāli.
Realitāte ir tāda, ka disciplinārlieta tika uzsākta vismaz pirms divām nedēļām, taču I. Jaunzeme centās šo viņai neglaimojošo informāciju neizlaist ārpus VID sienām. Tikai tad, kad īlens izlīda no maisa caur pietiek.com publikāciju, nācās par to sniegt oficiālu informāciju.
Taču tas vēl nav viss, - vēl svarīgāks ir fakts, ka I.Jaunzeme centās pārbaudes komisijas lēmumu par disciplinārlietas sākšanu ignorēt un pēc tam lūdza to atcelt vai mainīt. Tikai pateicoties VID darbinieku principialitātei, disciplinārlietas pret R. Zukulu un pret VID Muitas pārvaldes Juridiskās un procesu uzraudzības daļas vadītāju Mariku Rubeni tomēr tika uzsāktas.
Kā jau ziņots, šā gada aprīlī VID Iekšējās drošības pārvalde (IDP) un VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) Terehovas muitas punktā uz Latvijas - Krievijas robežas aizturēja 29 muitniekus. Vēlāk tiem pievienojās vēl viens aizdomās turamais, tādējādi tā kļuva par lielāko korupcijā aizdomās turamo aizturēšanu Latvijas muitas vēsturē.
Kaut arī gan VID vadītāja I.Jaunzeme, gan muitas vadītāji par plānoto operāciju iespējamas informācijas noplūdes dēļ tika informēti tikai pēc aizturēšanas operācijas sākuma, visi trīs nekaunējās stādīt sevi priekšā kā galvenos cīnītājus pret korupciju VID.
Tiesa, līdz šim viņu "cīņa" nekad netika vainagojusies ar rezultātiem, tādēļ I.Jaunzeme un viņas faktiskās labās rokas Sandras Kārkliņas-Ādmines irgošanās citu VID darbinieku priekšā par ideju nosūtīt uz muitas punktiem eksorcistu liecināja vai nu par nevēlēšanos, vai nespēju cīnīties ar korupciju. Savukārt R.Zukuls turpināja tēlot, ka muitā viss ir kārtībā.
Iespējams, tā tas būtu arī beidzies, ja neatrastos vismaz daži godprātīgi un neatlaidīgi VID darbinieki, kuri saskatīja trūkumus Muitas pārvaldes vadības darbā un neeksistējošo kontroli muitā un ziņoja par to I.Jaunzemei.
I.Jaunzeme ilgstoši centās ignorēt šo darbinieku ziņojumu par Muitas pārvaldes vadības atbildību un tikai pēc ziņojumu iesniegušo darbinieku uzstājības parakstīja lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, jo saprata, ka tās neierosināšana nozīmēs disciplinārlietas uzsākšanu pret viņu pašu. Disciplinārlieta ierosināta arī.
Tomēr savā ierastajā manierē piesavināties laurus par citu VID darbinieku darbu, bet slēpt negodprātīgu VID darbinieku nedarbus, I.Jaunzeme arī šoreiz centās noslēpt no sabiedrības informāciju, ka kārtējo reizi augsta ranga VID amatpersona nav veikusi savus pienākumus.
Šajā sakarā rodas divi jautājumi:
1) Vai I.Jaunzemes cenšanās noslēpt informāciju par disciplinārlietu pret VID Muitas pārvaldes direktoru ir sastāvdaļa plānam paklusām izbeigt šo lietu, jo tas tiešā veidā norādīs uz viņas pašas neizdarību?
2) Vai Finanšu ministrijai nevajadzētu sākt vērtēt arī pašas I.Jaunzemes atbildību, vairāk nekā divus gadus ilgušās darbības laikā ne tikai nespējot tikt galā ar korupcijas perēkļiem muitā, bet arī pieļaujot pilnīgu kontroles trūkumu pār tur notiekošo?
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
