VID Jaunzemes „Delfu” pasūtījuma raksta autore mēģinājusi panākt kriminālprocesu pret Lato Lapsu par goda un cieņas aizskaršanu
PIETIEK24.03.2023.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Portāla „Delfi” „žurnāliste” Laine Fedotova, kura nedēļu pēc laikrakstā „Diena” publicētās intervijas „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” bija sacerējusi publikāciju par to, kāpēc šī intervija neesot pareiza un publicēta pareizā medijā, ir mēģinājusi panākt kriminālprocesa sākšanu pret Lato Lapsu par goda un cieņas aizskaršanu un vērsusies policijā ar attiecīgu iesniegumu. Šodien pietiek.com bez plašākiem komentāriem publicē Lato Lapsas oficiālos paskaidrojumus Valsts policijai:
„Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknim
Saistībā ar Jūsu informācijas pieprasījumu sniedzu šādas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem:
1) Vai Jūs 2023.gada 24.februārī savā lietotāja profilā interneta vietnēs www.tiktok.com un www.youtube.com publicējāt saturu par portāla "Delfi" rakstu, kurā tika aprakstīts portāla "Diena" raksts "Kas un kā "pasūtīja" Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku"?
Jā, šajā datumā es abās šajās vietnēs publicēju ierakstu, kurā izteicu savu personisko, uz faktiem balstīto viedokli par šo, manuprāt, kļūdaino, nekompetento un maldinošo interneta vietnes „Delfi” publikāciju, tostarp tās autores demonstrēto nekompetenci un neizglītotību.
2) Kā Jūs bijāt domājis izteikumu "tiek atrasta tā nu sanāk vidumjākā, visaprobežotākā, visnekompetentākā un visambiciozākā meitene visā ""Delfi" kolektīvā"? Vai tie ir tīši nepatiesi izdomājumi vai Jūsu subjektīvais viedoklis?
Interneta vietnes „Delfi” vadība publiski daudzkārt ir apgalvojusi, ka šī vietne darbojoties pēc augstiem profesionāliem standartiem, tajā strādājot izcili profesionāļi, kas darbojoties ļoti atbildīgi un publicējot rūpīgi pārbaudītus faktus.
Tā kā, iepazīstoties ar portāla "Delfi" rakstu, kurā tika aprakstīts portāla "Diena" raksts "Kas un kā "pasūtīja" Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku", es konstatēju, ka tā autorei trūkst elementāru zināšanu par tēmu, ko autore apraksta (piemēram, rupjas, diletantiskas kļūdas terminu tulkojumos, personu vārdos un biogrāfiskos faktos), man radās priekšstats, ka šī autore uz kopējā vietnes izcilo profesionāļu fona tiešām izceļas ar aprobežotību un nekompetenci, bet, tā kā, apzinoties savu aprobežotību un nekompetenci, viņa ir publicējusi rakstu par jomu, kurā acīmredzami nav kompetenta, - tātad arī ar ambiciozitāti.
No sabiedrības interešu viedokļa raugoties, šie diemžēl nav tīši nepatiesi izdomājumi: daļēji par nodokļu maksātāju naudu uzturētā interneta vietne „Delfi” patiešām bija publicējusi tieši šādu – kļūdainu, nekompetentu publikāciju. Balstoties uz manis minētajiem faktiem, es arī izteicu savu subjektīvo viedokli par rakstu un tā autores nekompetenci un neprofesionalitāti.
3) Vai Jūs esat apgalvojis, ka tieši konkrētā žurnāliste L.Fedotova veic pasūtījuma publikācijas, vai Jūs to domājāt par portāla "Delfi" publikācijām kopumā? Vai tas ir Jūsu subjektīvais viedoklis vai tīši nepatiesi izdomājumi?
Esmu pārliecināts, ka, tā kā konkrētā žurnāliste L. Fedotova vietnē „Delfi” ir minēta kā tās darbiniece, viņa noteikti sacer pasūtījuma publikācijas, ko viņai pasūta interneta vietnes „Delfi” redakcijas vadība. Par citiem viņas pasūtītājiem man ziņu nav un attiecīgi nav arī viedokļa.
Ir arī vispārzināms fakts, ka interneta vietne „Delfi” aizvadītajos gados ir saņēmusi ievērojamas summas no nodokļu maksātāju līdzekļiem, par šo naudu pildot valsts pasūtījumu un gatavojot attiecīga satura publikācijas attiecīgo projektu ietvaros.
Uz šiem faktiem arī ir balstīts mans personiskais viedoklis, ko esmu izteicis 2023.gada 24.februārī interneta vietnēs www.tiktok.com un www.youtube.com.”
Tie, kas nav šo Lato Lapsas ierakstu „Jautrs stāsts par VID Jaunzemi, viņas jumtotājiem un klientiem, Delfu tindermeitenēm un dolboj…biem” noskatījušies, var to atrast šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=zNJRQYHINDU
Un arī šeit:
https://www.tiktok.com/@latolapsa/video/7203599110828510470
Savukārt pats "Delfu" raksts lasāms šeit.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
