VID lēmumu turpmāk slēpt lielākos nodokļu parādniekus Pelēkā pieņēmusi, jo likums neprasot tos atklāt
PIETIEK29.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lēmumu vairs nepubliskot iepriekš regulāri sagatavoto valsts lielāko nodokļu parādnieku sarakstu pieņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietniece Dace Pelēkā laikā, kad izpildījusi ģenerāldirektora pienākumus. Savukārt pašlaik VID jaunā vadība jau pusotru mēnesi „vērtē”, vai datus par parādniekiem kaut kādā veidā tomēr publiskot.
„Atsaucoties uz to, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav ietverta prasība apkopot un publiskot nodokļu maksātāju sarakstu, kurā norādīti nodokļu maksātāji, kas valstij parādā lielas nodokļos nesamaksātas summas, no 2016.gada novembra dati šādā dalījumā netiks publiskoti,” – ar šādu paziņojumu VID nāca klajā novembra sākumā, gan neatklājot, kas šādu lēmumu pieņēmis.
Tikai pēc tam, kad Pietiek pārstāvis VID vērsās ar oficiālu pieprasījumu par to, kura konkrētā VID amatpersona, kad, ar kādu pamatojumu ir pieņēmusi šādu lēmumu un vai jaunā VID vadītāja Ilze Cīrule piekrīt šim lēmumam un to neatcels, šī iestāde ir sniegusi pilnīgāku informāciju par šo tēmu, - publicējam šo atbildi pilnībā:
„Atbildot uz Jūsu 2016.gada 15.novembra iesniegumu par nodokļu maksātāju saraksta publiskošanu, kurā norādīti tie nodokļu maksātāji, kas valstij parādā lielas nodokļos nesamaksātās naudas summas, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē.
Informējam, ka VID nodrošina normatīvajos aktos noteiktās publiskojamās informācijas pieejamību iestādes tīmekļa vietnē www.vid.gov.lv.
Atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam nodokļu administrācijas pienākums ir nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo un l.3daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē, un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus, kā arī aktualizē katru mēnesi septītajā un divdesmit sestajā datumā .
Tādējādi VID ir pienākums nodrošināt informācijas pieejamību par juridiskām personām vai fiziskām personām - saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, un minēto informāciju joprojām ir iespējams iegūt VID tīmekļa vietnē sadaļā “Publiskojamo datu bāze” - “Nodokļu parādnieki”, datu atlases laukā ievadot nodokļu maksātāja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un reģistrācijas kodu.
Jāņem vērā, ka normatīvajos aktos VĪD nav noteikts pienākums publiskot apkopotā veidā informāciju par nodokļu parādniekiem. Ievērojot minēto, kopš 2016.gada novembra šādu sarakstu VID nepublisko.
Vērtējot lielāko nodokļu parādnieku saraksta publiskošanas pārtraukšanu, tika apsvērta šīs informācijas publiskošanas lietderība, ne tikai vērtējot normatīvajos aktos noteiktā aspektu, bet arī aspektu, ka šādā apmērā publiskotai informācijai nav iespējams noteikt tās radīto efektivitāti, kā arī tika vērtēti informācijas publiskošanai patērētie VID resursi.
Ņemot vērā minēto, kā arī šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto, VID ģenerāldirektora p.i. D.Pelēkā pieņēma lēmumu turpmāk šāda veida informāciju regulārai publicēšanai VID tīmekļa vietnē neapkopot.
Vienlaikus informējam, ka, lai veicinātu atbildīgu un godprātīgu nodokļu saistību izpildi, VID vērtē iespēju publiskot nodokļu parādus neatkarīgi no parāda summas apmēra kopā ar informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummām. Informācijas atspoguļošana šādā formātā varētu pildīt preventīvo funkciju, vienlaikus sniedzot iespēju izvērtēt šādas publiskošanas efektivitāti attiecībā uz kopējo nodokļu (nodevu) saistību izpildi.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
