VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora amatā Jaunzeme bez konkursa iecēlusi Prusaku
Pietiek lasītājs10.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 10.janvārī atbrīvojās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora vieta. To līdz šim ieņēma Kaspars Podiņš, kurš, uzņemoties atbildību par iestādes darbinieku veikto kukuļa izspiešanas mēģinājumu, iesniedza atlūgumu.
Šī gada 17.janvārī VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme LTV1 raidījuma "Rīta panorāma" tiešraidē apgalvoja, ka uz vakanto NMPP direktora vietu tiks izsludināts atklāts konkurss.
Trīs nedēļas vēlāk I.Jaunzeme ir lauzusi kārtējo solījumu un NMPP direktora amatā bez konkursa iecēlusi līdzšinējo VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju Aigaru Prusaku.
Portāls Pietiek jau iepriekš ziņojis par gatavošanos iecelt A.Prusaku NMPP direktora amatā, tomēr neviens nebija gatavs tik bezkaunīgai I.Jaunzemes rīcībai, nerīkojot pat formālu konkursu uz šo valstiski svarīgo amatu.
Portāls Pietiek jau vairākkārt ir rakstījis par A.Prusaka ciešo saikni ar daudzos noziegumos aizdomās turēto Juri Jurašu kopš KNAB laikiem un iespējamu saistību ar jumtošanas pakalpojumu sniegšanu.
Tādējādi šodienas lēmums par A.Prusaka iecelšanu vienā no ietekmīgākajiem amatiem tiesībsargājošo iestāžu vidū ir labas ziņas tikai J.Jurašam, A.Prusakam un viņu pakalpojumus izmantojošiem likumpārkāpējiem. Visiem pārējiem šis ir kārtējais trieciens sabiedrības jau tā zemajai uzticībai valsts pārvaldes godīgumam.
Vienīgais jautājums - kāpēc I.Jaunzeme rīkojas tik muļķīgi. Vai iemesls varētu būt A.Prusaka rīcībā esošā informācija par I.Jaunzemes tiešu iesaisti kādos nelikumīgos darījumos?
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
