VID paklusām izdzēsis brīdinājumus par auto iegādi skaidrā naudā un tagad mēģina izblēdīties

„Atceries, ka, iegādājoties auto, nav atļauts veikt skaidras naudas darījumu, ja summa pārsniedz 7200 eiro. Šis noteikums attiecas arī uz tiem, kuri auto iegādājas ārzemēs,” – tā VID publiski paziņoja šā gada martā.

Taču pēc tam pat Ģenerālprokuratūrai nācās nosūtīt VID oficiālu protestu, Ievas Jaunzemes vadītajai iestādei norādot, ka šāds aizliegums ir tās prettiesiski izdomāts un līdz ar to nelikumīgs.

VID gan ir pakļāvies šim Ģenerālprokuratūras protestam, taču publiski nekādā veidā savus paziņojumus nav atsaucis. Tā vietā izteiktie aizliegumi paklusām ir aizvākti, un šīs valsts iestādes vadība vienkārši mēģina izblēdīties – šādi aizliegumi taču nekur neesot atrodami.

„VID mājaslapā vai citos VID komunikācijas kanālos nav pieejama informācija par viennozīmīgu aizliegumu Latvijas iedzīvotājiem iegādāties transportlīdzekli ārvalstīs virs 7200 euro, maksājot skaidrā naudā.”

Ar šādu izblēdīšanos VID vadība pašlaik mēģina atbildēt uz jautājumu, kāpēc pēc Ģenerālprokuratūras protesta saņemšanas VID nav atsaucis savus publiskos un, kā izrādījies, nelikumīgos paziņojumus par aizliegumu Latvijas iedzīvotājiem iegādāties automašīnas ārvalstīs par summu virs 7200 eiro, maksājot skaidrā naudā?

Kā zināms, šā gada martā VID nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka Latvijas pilsoņiem esot aizliegts iegādāties automašīnas, maksājot skaidrā naudā, ja pirkuma summa ir virs 7200 eiro, turklāt šis aizliegums attiecoties arī uz automašīnu iegādi ārvalstīs.

„Visa līdz šim VID sniegtā informācija par šo jautājumu ir balstīta uz spēkā esošo likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 8.daļu (spēkā kopš 01.01.2017.),” – tas bija viss, ko martā vēlējās paust VID, savukārt ģenerāldirektore Jaunzeme no skaidrojumiem izvairījās.

Juristi jau uzreiz pēc šo VID paziņojumu izteikšanas norādīja, ka Latvijas iestādei nav nekāda likumīga pamata mēģināt Latvijas normatīvo aktu prasības uztiept citu valstu teritorijā, kur ir spēkā savi likumi un noteikumi, un ka šādi no likuma viedokļa absurdi mēģinājumi nevainagosies panākumiem.

Šī Jaunzemes vadītā VID iecere piedzīvoja oficiālu fiasko brīdī, kad Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments iesniedza VID oficiālu protestu saistībā ar konkrētu gadījumu, kad Latvijas iedzīvotājam VID bija noteicis uzrēķinu par ārzemēs veiktu auto iegādes darījumu, un VID šim protestam ir pakļāvies.

„Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments, izvērtējot Jūsu 2019. gada 6. jūnija iesniegumu "Par nelikumīga prettiesiska administratīvā akta protestēšanu", Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei 2019. gada 21. jūnijā iesniedza protestu par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas 2019. gada 28. februāra lēmumu Nr. NK03666I, ar kuru Jūs saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.7 panta trešās daļas,” bija teikts prokurora Aivara Buliņa vēstulē auto pircējam Valērijam A.

Valērijs A. 2018. gada 22. novembrī par 9000 eiro skaidrā naudā bija iegādājies automašīnu Volvo XC60 no Vācijas uzņēmuma Weis Automobile Inc. Andrej Weis un, reģistrējot automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, godīgi sniedzis visu savā rīcībā esošo informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar automašīnas iegādi Vācijā.

Taču šā gada janvārī Valērijs A. tika uzaicināts ierasties VID administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanai, un 4. februārī viņam tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. Mēnesi vēlāk, paļaujoties uz to, ka iestādes rīcība atbilstoši Administratīvā procesa likumam ir tiesiska, viņš veica soda naudas nomaksu pilnā apmērā, ieskaitot 1350 eiro lēmumā norādītajā Valsts kases kontā.

Taču marta beigās Valērijs A. pilnīgi nejauši uzzinājis, ka identiskos apstākļos VID ģenerāldirektore ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru viņu par vainīgu pārkāpumā atzinušajam lēmumam līdzīgs Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas Ivetas Lāces lēmums ir ticis atcelts.

Tad nu Valērijs A. aprīļa vidū vērsās ar sūdzību pie Jaunzemes, lūdzot atcelt arī attiecībā uz viņu pieņemto VID darbinieces Lāces lēmumu un atmaksāt no viņa iekasēto 1350 eiro soda naudu. Tomēr VID ģenerāldirektores Jaunzemes veselu mēnesi tapušajā atbildē uz viņa iesniegumu pēc būtības bija rakstīts – ja reiz jūs soda naudu labprātīgi nomaksājāt un pat nemēģinājāt apstrīdēt VID lēmumu, es tagad netaisos jūsu sūdzību apmierināt.

„Tā kā Jūs esat nokavējis likumā noteikto procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai par pārsūdzēto lēmumu, kā arī iesniegtā sūdzība nesatur motivētu lūgumu atjaunot nokavēto procesuālo termiņu un pārsūdzētais lēmums ir izpildīts pilnībā, Jūsu 2019.gada 23.aprīlī VID iesniegtās sūdzības izskatīšana pēc būtības ir atsakāma,” atbildēja VID ģenerāldirektore, labi zinot, ka līdzīgā situācijā pati ir atcēlusi šādu VID lēmumu.

Pēc šī atteikuma Valērijs A. jau vērsās ar iesniegumu pie LR ģenerālprokurora  Ērika Kalnmeiera, norādot, ka jau pēc soda naudas nomaksas uzzinājis, ka „Valsts ieņēmumu dienests ir atzinis ar lēmumu Nr.30.7-22.11/1446, ka automašīnas iegāde CITĀ VALSTĪ, par to norēķinoties ar skaidru naudu, NAV ATZĪSTAMA par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts Latvijas Republikas teritorijā”.

Ģenerālprokuratūra Valērija A. apsvērumus atzina par pamatotiem un iesniedza VID oficiālu protestu, kas arī tika ņemts vērā. 11. jūlijā VID iepriekšējo lēmumu atcēla, un 18. jūlijā Valērijam A. tika pārskaitīta viņa samaksātā un nu atceltā soda nauda. VID gan nav ne atvainojies par nepamatoto lēmumu, ne arī izmaksājis likumīgos procentus par, kā izrādījies, vairākus mēnešus no privātpersonas prettiesiski iekasēto soda naudu.

Novērtē šo rakstu: