VID pasūtījuma lieta un Jaunzemes „viesošanās” prokuratūrā: „atmiņu zaudējušais” Stukāns vēlas slēpt caurlaižu informāciju
PIETIEK30.03.2023.
Komentāri (72)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokurors Juris Stukāns iepriekš bija negaidīti „zaudējis atmiņu” un „neatcerējās”, vai 2021. gada augustā pie viņa ieradusies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, lai pasūtījuma lietas ietvaros saskaņotu rīcības plānu attiecībā pret Lato Lapsu, Jurģi Liepnieku un viņu radiniekiem, kā to laikrakstā „Diena” publicētajā intervijā „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” aprakstīja atstādinātā VID izmeklētāja Inita Lūre. Tagad izrādās – J. Stukāns vēlas noslēpt no sabiedrības prokuratūras ēkas caurlaižu informāciju, kas varētu ne tikai atsvaidzināt viņa paša „zudušo” atmiņu, bet arī atklāt sabiedrībai patiesību. Bez plašākiem komentāriem publicējam Lato Lapsas informācijas pieprasījumu un J. Stukāna sniegtās atbildes.
LR Prokuratūrai
Laikrakstā “Diena” 2023. gada 17. februārī publicētajā intervijā “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” ir minētas ziņas, kas, manuprāt, norāda uz Jūsu iestādes vadītāja Jura Stukāna iesaistīšanos noziedzīgos nodarījumus un konkrēti – izmeklēšanas noslēpuma izpaušanā un izmeklēšanas noslēpuma izpaušanas atbalstīšanā, iespējams, arī citos noziedzīgos nodarījumos.
Tā kā šajā situācijā es nepaļaujos uz to, ka Jūsu iestāde varētu veikt objektīvu notikušā izvērtēšanu, es plānoju ar detalizētu iesniegumu vērsties citā, no Jūsu iestādes neatkarīgā tiesībsargāšanas iestādē’.
Lai sagatavotu un pamatotu šo iesniegumu, vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādas ziņas:
vai Jūsu iestādē darbojas caurlaižu režīms?
vai ikvienai Jūsu iestādē nestrādājošai personai, ierodoties Jūsu iestādē un konkrēti LR Ģenerālprokuratūras ēkā, ir jāreģistrējas caurlaides saņemšanai un jānorāda Jūsu iestādes darbinieks, kurš tiek apmeklēts?
vai ikvienai Jūsu iestādē nestrādājošai personai, ierodoties Jūsu iestādē un konkrēti LR Ģenerālprokuratūras ēkā, lai saņemtu caurlaidi iekļūšanai ēkā, ir jābūt minētai kāda Jūsu iestādes darbinieka norādē caurlaižu birojam, ka šī persona ierodas pie šī darbinieka?
vai 2021. gada augustā šādu caurlaidi ir saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme?
vai 2021. gada augustā šādu caurlaidi ir saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece Inita Lūre?
vai šīs personas Jūsu iestādi un konkrēti Ģenerālprokuratūras ēku apmeklēja vienā laikā?
kas bija Jūsu iestādes darbinieks, kuru šīs personas apmeklēja?
vai reizē ar šīm personām attiecīgo Jūsu iestādes darbinieku apmeklēja vēl kāda persona? Miniet šo personu vai personas.
Lato Lapsa
Par informācijas sniegšanu
Ģenerālprokuratūrā saņemts un izskatīts Jūsu 2023. gada 3. marta iesniegums, kurā lūgts sniegts skaidrojumu par caurlaižu režīma organizāciju, kā arī informāciju par fiziskām personām, kuras 2021. gada augustā ir apmeklējušas prokuratūru.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2. panta trešo daļu informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi. Personas datu apstrādes īpatnības ir reglamentētas citos normatīvajos aktos.
Īstenojot prokuratūras ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā caurlaižu režīmu, tiek veikta personu, kuras apmeklē šo ēku, datu apstrāde, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta nosacījumiem nav pieļaujama tādiem sākotnēji neparedzētiem mērķiem, kā šo personas datu nodošana trešajām personām, kuras nav saistītas ar minētā caurlaižu režīma nodrošināšanu.
Savukārt atbilstoši likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 5. pantā noteiktajam personas datu apstrāde ir uzskatāma par likumīgu tikai tiktāl, ciktāl šī apstrāde ir nepieciešama tā uzdevuma izpildei, kuru kompetentā iestāde veic šā likuma 2. pantā minētajos nolūkos un kurš ir noteikts ar kompetentās iestādes darbību regulējošu ārējo normatīvo aktu. Prokuratūrai nav pamata uzskatīt, ka Jūs esat minētā likuma izpratnē kompetentās iestādes amatpersona vai pārstāvis.
Saskaņā ar ģenerālprokurora 2022. gada 2. maija pavēles Nr.49 “Par ierobežotas pieejamības informācijas noteikšanu prokuratūras struktūrvienībās” 1. pielikuma 4.4. punktu prokuratūras ēku apmeklētāju saraksti un iekļūšanas saskaņojumi, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktu, ir atzīti par ierobežotas pieejamības informāciju.
Izvērtējot Jūsu iesniegumā norādīto informācijas nepieciešamības pamatojumu- iesnieguma sagatavošana citai tiesībsargājošai iestādei, uzskatu par iespējamu sniegt Jums informāciju, kas pieprasīta iesnieguma 1. -3. punktā, un proti:
vai Jūsu iestādē darbojas caurlaižu režīms?
Noteiktās prokuratūras lietošanai nodotajās telpās darbojas caurlaižu režīms.
vai ikvienai Jūsu iestādē nestrādājošai personai, ierodoties Jūsu iestādē un konkrēti LR Ģenerālprokuratūras ēkā, ir jāreģistrējas caurlaides saņemšanai un jānorāda Jūsu iestādes darbinieks, kurš tiek apmeklēts?
Ne visām personām jāreģistrējas caurlaides saņemšanai un jānorāda iestādes darbinieks, kurš tiek apmeklēts.
vai ikvienai Jūsu iestādē nestrādājošai personai, ierodoties Jūsu iestādē un konkrēti LR Ģenerālprokuratūras ēkā, lai saņemtu caurlaidi iekļūšanai ēkā, ir jābūt minētai kāda Jūsu iestādes darbinieka norādē caurlaižu birojam, ka šī persona ierodas pie šī darbinieka?
Ne visām personām jābūt minētām norādē caurlaižu birojam.
Savukārt, izvērtējot Jūsu iesniegumā 4. -8. punktā pieprasīto informāciju un tās nepieciešamības pamatojumu, secinu, ka šīs informācijas pieprasīšanas iemesls nav pietiekams un samērīgs, lai saņemtu ierobežotas pieejamības informāciju, kas iegūta citu personu datu apstrādes rezultātā. Šajā gadījumā ir dodama priekšroka fizisku personu datu aizsardzībai, nevis Jūsu interešu nodrošināšanai, jo apstāklis, ka Jūsu rīcībā nav ziņu par personām, kuras apmeklēja Ģenerālprokuratūru 2021. gada augustā, neliedz Jums iespēju sagatavot pamatotu iesniegumu tiesībsargājošai iestādei.
Ja Jūsu iesnieguma izskatīšanas laikā kompetentajai tiesību aizsardzības iestādei būs nepieciešama prokuratūras rīcībā esošā informācija, tā tai tiks sniegta likumā paredzētā kārtībā.
Ņemot vērā iepriekš minēto Jūsu 2023. gada 3. marta pieprasījums daļā par iesnieguma 4. -8. punktā norādītās informācijas sniegšanu, tiek noraidīts.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, 188. panta otro daļu atteikumu sniegt informāciju var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā viena mēneša laikā no šīs atbildes paziņošanas dienas.
Ģenerālprokurors J.Stukāns
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
