VID pieredze: kā uzrakstīt iekšējos noteikumus tā, lai mums viss būtu, bet mums par to nekas nebūtu?

2004.gada 21.decembrī VID izdeva rīkojumu Nr.2408 „Par tranzīta pavaddokumenta un atkāpšanās režīmā formētas tranzīta deklarācijas labošanu un anulēšanu” (publicēts laikrakstā „Latvijas vēstnesis” un pieejams www.likumi.lv). Rīkojuma pielikumā pievienoti nu jau spēku zaudējušie metodiskie norādījumi tranzīta deklarāciju labošanai vai anulēšanai.

Metodisko norādījumu 13.4.punkts - tranzīta deklarāciju anulēt nedrīkst, ja ir pamatotas aizdomas, ka apzināti sniegta nepatiesa informācija.

21.punkts - VID struktūrvienības, kas izskata personu iesniegumus par tranzīta pavaddokumenta labošanu un anulēšanu, veicot konkrētās deklarācijas pārbaudi, izvērtē, vai personas rīcībā, noformējot dokumentu, nav administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes un vai nav pamats administratīvās lietvedības uzsākšanai.

2011.gada 17.novembrī VID pieņēma jaunus iekšējos noteikumus Nr.41 „Elektroniski vai atkāpšanās procedūrā noformētas tranzīta muitas deklarāciju labošanas un anulēšanas kārtība”.

Galvenā atšķirība starp 2004.gada metodiskajiem norādījumiem un 2011.gada iekšējiem noteikumiem ir tajā, ka neērtie punkti, kas varētu traucēt koruptīviem darījumiem, no jaunās kārtības tika izslēgti pilnībā.

2011.gada noteikumi atšķirībā no 2004.gada metodiskajiem norādījumiem pieļauj tranzīta deklarācijas anulēšanu arī situācijā, ja ir aizdomas, ka ir apzināti sniegta nepatiesa informācija no deklarētāja puses.

Turpmāk muitas darbiniekiem, kuri izskata iesniegumus deklarāciju anulēšanai pēc preču izlaišanas (Tranzīta un eksporta kontroles daļai), vairs nav nekāda pienākuma izvērtēt, vai komersants, kurš pieprasa deklarāciju anulēšanu, ir vai nav sniedzis nepatiesu informāciju, pārkāpis konkrētā muitas režīma izpildes noteikumus un vai pret viņu nav uzsākama administratīvā lietvedība.

Ja nav pienākuma, nav arī atbildības. Tranzīta procedūru veicēji, zinot šos noteikumus, var samērā brīvi veikt jebkādus pārkāpumus muitas jomā, nebaidoties no sekām. Šie noteikumi nodrošina ne tikai pārkāpumu „legālu” neredzēšanu no amatpersonu puses, bet arī pārkāpēja „tīrību” administratīvās sodāmības izpratnē un atbilstību jebkuriem un jebkādiem uzticamības standartiem, atļaujām, atvieglojumiem un privilēģijām.

Būtībā iestādes iekšēji noteikumi, kuros ir palielināta korupcijas iespēja un samazināta soda neizbēgamība, liecina par vienu no izsmalcinātākajām korupcijas formām - „iestādes nozagšanu”.

Iepriekš atsevišķā Pietiek rakstā pieminētais iestādes vadītājas aicinājums priekšniekiem „būt gudrākiem” spilgti parāda, kurā pusē patiesībā viņa ir un kāpēc intervijās sabiedrībai tiek stāstīts, ka no negodprātīgiem darbiniekiem esot ļoti grūti atbrīvoties. Prakse ļoti atšķiras no šī apgalvojuma. No parasta muitas kontrolpunkta darbinieka, kurš nav pildījis priekšnieku norādījumus (iespējams, ar to traucējot kāda rebēm), atbrīvošanās notiek bez aizķeršanās. Katrs muitnieks to zina, tāpēc par visu klusē.

Ļoti sarežģīti ir atbrīvoties no tiem, no kuriem nav nekādas vēlmes atbrīvoties. Parasti tie ir vidēja vai zema līmeņa vadītāji, kuri kļuvuši neaizstājami tajā vai citā koruptīvajā shēmā. Ja tādiem cilvēkiem rodas problēmas, tad tiek piesaistīti visi iestādes resursi, lai no šiem vērtīgajiem cilvēkiem būtu maksimāli sarežģīti un, vēlams, neiespējami atbrīvoties.

Ir divas pieejas, kā attiekties pret problēmām iestādē. Pirmā ir tās ignorēt, noslēpt, paslaucīt zem paklāja un cerēt, ka tās nekad, nekur neuzpeldēs. Otra ir godīgi un atklāti atzīt problēmu, un ķerties pie tās risināšanas ar patiesu vēlmi to atrisināt. Kuru galu galā izvēlēsies VID vadība? To mēs redzēsim tuvākajā laikā.

Novērtē šo rakstu: