VID piesaistītās bijušās Viņķeles preses sekretāres plāns uzlabot Jaunzemes reputāciju – pamēģināsim uzpirkt uzņēmējus?
Pietiek lasītājs02.04.2023.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Kad pagājušā gada rudenī toreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pēc daudzskaitlīgiem korupcijas skandāliem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un atkārtoti negatīva ierēdņu novērtēšanas komisijas atzinuma no amata atstādināja VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, neviens neticēja, ka tik nekompetenta ierēdne tiks atlikta atpakaļ amatā.
Neticēja arī I.Jaunzemes līdzšinējais sabiedrisko attiecību padomnieks Andrejs Vaivars, kurš atgriezās strādāt pie šobrīd iekšlietu ministra amatu ieņemošā Māra Kučinska. Tādējādi pēc jaunā finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) negaidītā lēmuma atjaunot caurkritušo I.Jaunzemi amatā viņai bija nepieciešams jauns sabiedrisko attiecību padomdevējs.
I.Jaunzemei vispiemērotākā kandidāte šai vakancei izrādījās Marta Krivade, kura pirms kāda laika strādāja līdzīgā amatā pie citas bēdīgi slavenas personas - Ilzes Viņķeles (A/Par), kad tā ieņēma veselības ministres amatu.
Par M.Krivades gaitām informāciju var atrast internetā. Savukārt par I.Viņķeles un I.Jaunzemes saiknēm ir zināms jau sen. I.Jaunzeme ieņēma valsts sekretāres amatu Labklājības ministrijā laikā, kad to vadīja I.Viņķele.
Tieši I.Viņķele ar saviem politiskajiem (un saimnieciskajiem) partneriem ir ilgstoši palīdzējusi I.Jaunzemei gan atrast, gan noturēties amatos. Gadu gaitā I.Jaunzeme ir saņēmusi dažādus padomus un citus labumus gan no I.Viņķeles, gan no viņas partneriem.
Acīmredzot, viens no šādiem padomiem ir bijis pieņemt darbā M.Krivadi. Kaut arī oficiāli noformēta darbā VID kā "konsultante", M.Krivade ir saņēmusi plašākas pilnvaras, kuru ietvaros galvenais uzdevums ir uzlabot I.Jaunzemes un VID reputāciju.
Un tagad jautājumi:
1) vai varētu būt, ka lieliskais plāns VID reputācijas glābšanai būtībā paredz uzpirkt uzņēmējus, kuri piekristu pateikt labus vārdus par VID?
2) vai varētu būt, ka gadījumā, ja viņi nezinātu, ko teikt, M.Krivade izpalīdzīgi piedāvājas šo sakāmo sagatavot viņu vietā?
3) vai varētu būt, ka īpašos gadījumos tiek piedāvāta iespēja personīgai sarunai ar I.Jaunzemi?
4) interesanti, ko I.Jaunzeme varētu kādam apsolīt samaksai par publisku VID slavināšanu?).
5) cik ētiski ir tādai iestādei kā VID izteikt šādus piedāvājumus uzņēmējiem, kaut, protams, I.Jaunzeme ir gatava uz visu, lai glābtu pašas vadīšanas laikā grauto VID reputāciju?
6) vai melošana un uzņēmēju piespiešana un uzpirkšana ir pareizais ceļš uz to?
7) un visbeidzot – vai šādu uzņēmēju „motivēšanu” ir akceptējis I. Jaunzemes politiskais jumtotājs – finanšu ministrs Arvils Ašeradens?
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
