VID sācis pozitīvo atsauksmju "medības", kas liek domāt par uzņēmēju uzpirkšanu
Andra Ozola, Neatkarīgā04.04.2023.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Gatavojoties iestādes 30 gadu jubilejai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izveidojis logo ar skaitli 30 un devīzi “Kopā veidojam vēl labāku Latviju”. Iestāde mudina savus darbiniekus meklēt un uzrunāt klientus – uzņēmējus, lai viņi sniegtu pozitīvas atsauksmes par VID – “jo slavenāki, jo labāk”.
Būtiskākais - lai atsauksme ir laba
Acīmredzot tādēļ, lai vēl labāk sagatavotos gaidāmajai jubilejai un spodrinātu iestādes pēdējā laikā ar vairākiem skaļiem skandāliem diskreditēto tēlu, VID konsultante komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Marta Krivade vairākiem VID darbiniekiem izsūtījusi e-pasta vēstules ar nosaukumu “mūsu klientu atsauksmes”:
„VID sociālajos tīklos (un varbūt arī intranetā) vēlētos īstenot iniciatīvu, kurā reizi nedēļā ceļam ārā mūsu klientu pozitīvās atsauces. Nevis anonīmas, bet ar vārdu, uzvārdu, cilvēka bildi un uzņēmuma vai nodarbošanās pārstāvniecību - noformētu vienotā dizainā. Piedāvāju to grafiski identificēt kā VID 30 gadu atzīmēšanas ietvaru.
Varbūt tas nav viegls uzdevums, jo, kā zināms, lai arī mums ir krietna daļa atbalstošu un apmierinātu klientu, neviens pats gluži publiski labus vārdus teikt neraujas, īpaši tagad. Tomēr esmu pārliecināta, ka pa visiem kopā vismaz 10 tādus mēs varētu sameklēt, uzrunāt un pārliecināt. Un tad, kad būs pirmie 10 publicēti, būs vieglāk iedrošināt nākamos 10.
Otrs izaicinājums ir tas, ka klienti reizēm šādām iniciatīvām piekrīt, bet slinkums domāt tekstus. Mēs piedāvāsim viņiem palīdzēt - es varu šādās situācijās pati ar viņiem sazvanīties, 10 min aprunāties, uzrakstīt teksta piedāvājumu un ar viņiem to saskaņot.
Lūgums tagad jums - katram pa šo nedēļu padomāt, vai jums ir attiecības ar šādiem uzņēmējiem, kas varbūt būtu gatavi piekrist šim. Varbūt ir kādi veiksmīgi gadījumi, varbūt kādi paši ir kādreiz uzrakstījuši pateicību utt. Un dodiet man ziņu sev ērtākā formātā, es tad veidošu sarakstu un ar katru no jums aprunāšos, lai saprastu par tālāko.
Tie var būt dažādi klienti, kurus nācies konsultēt - lieli/mazi uzņēmumi/ mikronodokļa maksātāji/pašnodarbinātas personas/biedrības/labdarības organizācijas/grāmatveži/muitas klienti/nozaru asociācijas utt. Protams, jo slavenāki, jo labāk (seko smaidiņa zīme), tomēr tas nav galvenais. Būtiskākais - iespējama potenciāla gatavība ar savu vārdu, uzņēmumu/organizāciju un bildi sniegt labu atsauksmi, kas raksturo veiksmīgu sadarbību ar VID/vērojumu, kā šī sadarbība ar katru gadu uzlabojas vai tml. pieredze.
Ar iezvanīšanos viņiem un uzrunāšanu tad jāskatās. Jūs vislabāk zināsiet, vai varbūt kādam labāk, ka Jūs piezvaniet pats un piedāvājat, un tad, ja piekrīt, tālāko procesu varu pārņemt es.
varbūt kādam pietiek, ka piezvanu es,
varbūt kādam būtiska tieši pirmā saruna ar Ievu.
Padomājiet un dodiet man ziņu! Lūgums pārsūtīt šo tiem kolēģiem, kas arī varētu palīdzēt šos klientus identificēt.
Marta”
Daži jau izteikušies, gan atrastos vēl
Pagājušā gada vasarā Latvijas medijos plaši izskanēja skandāls par VID nodokļu un muitas policistu safabricēto lietu un mēģinājumu izspiest 100 000 eiro kukuli no kokrūpnieka Andra Ramoliņa. Pēc šī skandāla nākšanas gaismā finanšu ministrs Jānis Reirs nolēma pret VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi ierosināt disciplinārlietu un atstādināt no amata.
Tāpat izskanēja ziņas par kādu VID amatpersonu, kuras dzīvesvieta ir Tukumā un kura joprojām strādā VID, veikusi auditu uzņēmumos “Dobeles dzirnavnieks” un SIA “Agrera,” nosakot šiem uzņēmumiem nepamatotus uzrēķinus, soda un kavējuma naudas kā sodu par “nesadarbošanos” ar VID.
Iespējams, ka klajā nāktu vēl kādi ar uzņēmējiem saistīti skandāli, ja vien VID par sadarbību tieši un atklāti pajautātu pašiem uzņēmējiem - publicējot vai izplatot aptaujas anketu un lūdzot viņus godīgi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Bet tā vietā VID izvēlējās “uzrunāšanas“ taktiku, nosakot par pienākumu saviem darbiniekiem pašiem “medīt” atsauksmes. Un tikai pozitīvas.
Kāpēc uzņēmējus aicināt sniegt tikai pozitīvo pieredzi, bet ne negatīvo, jo arī tāda taču arī mēdz būt? Vai, jūsuprāt, šāda kampaņa spēs padarīt VID tēlu pozitīvāku? Šādus jautājumus “Neatkarīgā” uzdeva Martai Krivadei. Atbilde vēl tiek gaidīta.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
