VID sākušās raganu medības, Jaunzeme savus plānus joprojām mēģinās īstenot, jau pamēģinājusi sameloties arī VDD
Pietiek lasītājs18.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas vietu ieņemošās Ievas Jaunzemes plāns par grandiozo vadības rotāciju bija liels pārsteigums visiem vēstules saņēmējiem, līdz ar ko uzreiz sākās (un daļēji joprojām turpinās) šūmēšanās gan VID darbinieku, gan citu cilvēku starpā.
Jautājumus radīja izvēlētie cilvēki. Ja par JPSIP dāmām ir skaidrs, ka Brutānes nodrošinātā lēmumu pirkšanas shēma varētu būt pamatots iemesls rotācijai, citu cilvēku atrašanās un citu cilvēku neatrašanās sarakstā nebija loģiska.
Principā pirmais iespaids bija tāds, ka tā kā lielākā daļa no sarakstā iekļautajiem cilvēkiem (izņemot Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldi) bija diezgan atklāti ieturējuši distanci no I.Jaunzemes, rotēšanu varētu daļēji izskaidrot ar nelielu vadītājas atriebību (I.Jaunzeme tiešām ir ļoti atriebīga).
Otrs iespaids bija, ka lielākā daļa cilvēku varētu tikt uzskatīta par Jānim Reiram simpatizējošiem cilvēkiem, - starp citu, Kaspars Čerņeckis jau sen nespēlē nekādu lomu (izņemot paša izdomātu).
Visiem darbiniekiem (izņemot I. Jaunzemes vietnieci Daci Pelēko) tika nosūtīta informācija par tikšanās laiku ar I.Jaunzemi. Starp citu, pretēji Pietiek publicētajai informācijai, I.Jaunzemes tikšanās ar D.Pelēko un K.Podiņu nav atceltas - D.Pelēkā vispār nav saņēmusi ielūgumu (lai gan pati rakstīja pieprasījumu, atbildi nav saņēmusi), K.Podiņam tikšanās ir spēkā šo trešdien.
No visiem darbiniekiem, kuriem jau bijusi tikšanās ar I.Jaunzemi, visinteresantākā situācija ir ar Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes dāmām, - ja visus citus aicināja uz tikšanos individuāli, šīs pārvaldes vadības dāmas tika ielūgtas visas trīs kopā.
Sarunas laikā 12. janvārī I.Jaunzeme teica, ka lēmumu ir pieņēmusi un no tā neatkāpsies, rotācijas būs. 1.posms: aprīlis-augusts, 2.posms: nākamā gada aprīlī. Saraksts var tikt mainīts (kāds izņemts ārā, kāds pielikts klāt). Izskanēja arī versija, ka D.Pelēko varētu samainīt vietām ar ģenerāldirektores vietnieku muitas jomā Raimondu Zukulu.
Pagājušo piektdien pie I.Jaunzemes ieradās Valsts drošības dienesta pārstāvji, lūdza paskaidrot plānotās rotācijas un to, kāpēc netika informēti (galvenokārt K.Podiņa jautājumā). Arī viņiem, pretēji svētdien publicētajai informācijai, I.Jaunzeme neteica, ka informācija par rotācijām neatbilst patiesībai.
No politiķiem JV par šo plānu nezināja, A/Par (E.Jaunups) savu lomu noliedz, vienīgie, uz kuriem krīt aizdomas, ir JKP. Vēl pastāv iespēja, ka roku pielikuši arī citi "rešalas", kuriem grūtības radīja varas zaudēšana kaut kādās nodaļās. Bet tās ir daļēji sazvērestības teorijas.
Pašlaik visticamākā versija ir tā, ka I.Jaunzeme subjektīvu (atriebe) un objektīvu (nepieciešamība ieviest kaut kādas lielas izmaiņas, lai pēc tam varētu tās izmantot kā iemeslu savai iespējamai nomaiņai, kura atkal ir uz galda) iemeslu dēļ galvenokārt pati sastādīja šo sarakstu. Tas gan neizslēdz iespēju, ka arī no citurienes nāca palīdzība un padomi.
Atbilst patiesībai Pietiek jau publicētā informācija, ka I.Jaunzeme esot ieslēgusi atpakaļgaitu, - bet tikai daļēji: visas šonedēļ paredzētas tikšanās ar rotējamajiem cilvēkiem joprojām ir spēkā.
Vienlaikus I.Jaunzeme ir uzsākusi raganu medības - IDB ir palūgts noskaidrot, kuri VID darbinieki nopludināja informāciju žurnālistiem. Patiesībā I.Jaunzeme pati pieļāva kļūdu vēstules nosūtīšanas procesā, tādēļ par šo vēstuli jau pirmajā dienā uzzināja liels skaits cilvēku.
Atkal sarosījušās baumas par plāniem nomainīt VID vadītāju. Jau otro reizi izskan variants par viņas rotāciju uz citu amatu. Tiek gaidīts apelācijas tiesas lēmums (vajadzēja būt novembrī, pārcēla uz janvāri) attiecībā uz viņas disciplinārlietu.
Ņemot vērā augstākminēto, par spīti tam, ka I.Jaunzeme šajā situācijā vienā solī paklupa trīs reizes (gan no plānošanas, gan no izpildes, gan no komunikācijas viedokļa), visticamākais, viņa (ar, iespējams, padomdevējiem) pašlaik turpina mēģināt īstenot savus plānus, tikai citā formātā.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
