VID sākušās raganu medības, Jaunzeme savus plānus joprojām mēģinās īstenot, jau pamēģinājusi sameloties arī VDD
Pietiek lasītājs18.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas vietu ieņemošās Ievas Jaunzemes plāns par grandiozo vadības rotāciju bija liels pārsteigums visiem vēstules saņēmējiem, līdz ar ko uzreiz sākās (un daļēji joprojām turpinās) šūmēšanās gan VID darbinieku, gan citu cilvēku starpā.
Jautājumus radīja izvēlētie cilvēki. Ja par JPSIP dāmām ir skaidrs, ka Brutānes nodrošinātā lēmumu pirkšanas shēma varētu būt pamatots iemesls rotācijai, citu cilvēku atrašanās un citu cilvēku neatrašanās sarakstā nebija loģiska.
Principā pirmais iespaids bija tāds, ka tā kā lielākā daļa no sarakstā iekļautajiem cilvēkiem (izņemot Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldi) bija diezgan atklāti ieturējuši distanci no I.Jaunzemes, rotēšanu varētu daļēji izskaidrot ar nelielu vadītājas atriebību (I.Jaunzeme tiešām ir ļoti atriebīga).
Otrs iespaids bija, ka lielākā daļa cilvēku varētu tikt uzskatīta par Jānim Reiram simpatizējošiem cilvēkiem, - starp citu, Kaspars Čerņeckis jau sen nespēlē nekādu lomu (izņemot paša izdomātu).
Visiem darbiniekiem (izņemot I. Jaunzemes vietnieci Daci Pelēko) tika nosūtīta informācija par tikšanās laiku ar I.Jaunzemi. Starp citu, pretēji Pietiek publicētajai informācijai, I.Jaunzemes tikšanās ar D.Pelēko un K.Podiņu nav atceltas - D.Pelēkā vispār nav saņēmusi ielūgumu (lai gan pati rakstīja pieprasījumu, atbildi nav saņēmusi), K.Podiņam tikšanās ir spēkā šo trešdien.
No visiem darbiniekiem, kuriem jau bijusi tikšanās ar I.Jaunzemi, visinteresantākā situācija ir ar Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes dāmām, - ja visus citus aicināja uz tikšanos individuāli, šīs pārvaldes vadības dāmas tika ielūgtas visas trīs kopā.
Sarunas laikā 12. janvārī I.Jaunzeme teica, ka lēmumu ir pieņēmusi un no tā neatkāpsies, rotācijas būs. 1.posms: aprīlis-augusts, 2.posms: nākamā gada aprīlī. Saraksts var tikt mainīts (kāds izņemts ārā, kāds pielikts klāt). Izskanēja arī versija, ka D.Pelēko varētu samainīt vietām ar ģenerāldirektores vietnieku muitas jomā Raimondu Zukulu.
Pagājušo piektdien pie I.Jaunzemes ieradās Valsts drošības dienesta pārstāvji, lūdza paskaidrot plānotās rotācijas un to, kāpēc netika informēti (galvenokārt K.Podiņa jautājumā). Arī viņiem, pretēji svētdien publicētajai informācijai, I.Jaunzeme neteica, ka informācija par rotācijām neatbilst patiesībai.
No politiķiem JV par šo plānu nezināja, A/Par (E.Jaunups) savu lomu noliedz, vienīgie, uz kuriem krīt aizdomas, ir JKP. Vēl pastāv iespēja, ka roku pielikuši arī citi "rešalas", kuriem grūtības radīja varas zaudēšana kaut kādās nodaļās. Bet tās ir daļēji sazvērestības teorijas.
Pašlaik visticamākā versija ir tā, ka I.Jaunzeme subjektīvu (atriebe) un objektīvu (nepieciešamība ieviest kaut kādas lielas izmaiņas, lai pēc tam varētu tās izmantot kā iemeslu savai iespējamai nomaiņai, kura atkal ir uz galda) iemeslu dēļ galvenokārt pati sastādīja šo sarakstu. Tas gan neizslēdz iespēju, ka arī no citurienes nāca palīdzība un padomi.
Atbilst patiesībai Pietiek jau publicētā informācija, ka I.Jaunzeme esot ieslēgusi atpakaļgaitu, - bet tikai daļēji: visas šonedēļ paredzētas tikšanās ar rotējamajiem cilvēkiem joprojām ir spēkā.
Vienlaikus I.Jaunzeme ir uzsākusi raganu medības - IDB ir palūgts noskaidrot, kuri VID darbinieki nopludināja informāciju žurnālistiem. Patiesībā I.Jaunzeme pati pieļāva kļūdu vēstules nosūtīšanas procesā, tādēļ par šo vēstuli jau pirmajā dienā uzzināja liels skaits cilvēku.
Atkal sarosījušās baumas par plāniem nomainīt VID vadītāju. Jau otro reizi izskan variants par viņas rotāciju uz citu amatu. Tiek gaidīts apelācijas tiesas lēmums (vajadzēja būt novembrī, pārcēla uz janvāri) attiecībā uz viņas disciplinārlietu.
Ņemot vērā augstākminēto, par spīti tam, ka I.Jaunzeme šajā situācijā vienā solī paklupa trīs reizes (gan no plānošanas, gan no izpildes, gan no komunikācijas viedokļa), visticamākais, viņa (ar, iespējams, padomdevējiem) pašlaik turpina mēģināt īstenot savus plānus, tikai citā formātā.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
