VID savās nelaimēs vaino "Neatkarīgo", prokuratūra aizbildinās ar trauksmes cēlāja aizsardzību
Rolands Pētersons, Neatkarīgā11.03.2023.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Atbildot uz “Neatkarīgās” 8. martā publicēto interviju ar bijušo augsta līmeņa Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbinieci Gitu Plaudi, kurā viņa apsūdz VID vadību “neaizskaramo personu” saraksta izveidošanā un “jumta pakalpojumu” piedāvāšanā, VID paziņoja, ka tie esot meli un iestādes nomelnošanas kampaņa. Savukārt Ģenerālprokuratūra izvairījās no atbildes sniegšanas “Neatkarīgajai” par G. Plaudes intervijā atklātajiem faktiem un savu turpmāko rīcību. Tā aizbildinājās ar trauksmes cēlāja identitātes aizsardzību.
VID ķeras pie viegli slēptiem draudiem
Tā vietā VID izklāsta vispārīgas frāzes, starp kurām iepin arī viegli slēptus draudus gan trauksmes cēlājiem VID darbinieku rindās, gan medijiem, kas viņu vēstījumus nodod sabiedrībai:
“Intervijā pausti klaji nepatiesi apgalvojumi, kas veidoti, lai grautu sabiedrības uzticību Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas valsts pārvaldei kopumā. Ņemot vērā vairākus pēdējā laikā par VID un citu tiesībsargājošo iestāžu darbu publiskā vidē izplatītos nepatiesos paziņojumus, kas varētu būt izplatīti mērķtiecīgi un koordinēti, VID izvērtēs iespējas tiesiskā ceļā aizstāvēt valsts intereses un iedzīvotāju tiesības saņemt patiesu informāciju. Tomēr jau pašlaik ir svarīgi uzsvērt un apliecināt, ka godīgs darbs un atklāta, caurskatāma korupcijas apkarošanas politika ir Valsts ieņēmumu dienesta prioritārs pienākums.”
VID arī rūpīgi apraksta savas 2019. gadā izveidotās Iekšējās drošības pārvaldes darba formālo statistiku. “Ja pirms tam, 2018. gadā, par korupcijas gadījumiem VID tika ierosināti 8 kriminālprocesi, tad VID Iekšējās drošības pārvaldes darba rezultātā 2019. gadā tie bija 23, 2020. gadā - 29, un 2021. gadā - 22, bet 2022. gadā - 16 kriminālprocesi.”
Interesanti, ka VID savā atbildes rakstā uzsver tieši Iekšējās drošības pārvaldes - institūcijas, kas G. Plaudes ieskatā ir VID iekšienē izveidotā nelikumīgā “pasūtījumu galda” apkalpotāja - labo darbu.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka G. Plaude savā intervijā iezīmēja līdzīgu ainu par VID notiekošo kā pirms apmēram mēneša bijusī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre intervijā laikrakstam “Diena”. I. Lūre apsūdzēja dienesta vadību nelikumīgā kriminālprocesuālu darbību pasūtīšanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem, bet G. Plaude sūdzējās par sava bijušā priekšnieka, VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka nelikumīgu rīkojumu jebkādas lietas par savas sievas, bijušās VID Nodokļu un muitas pārvaldes direktora vietnieces Kristīnes Prusakas-Brinkmanes iespējamiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot izskatīšanai VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai. Tas praksē nozīmē šo lietu izbeigšanu, jo VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai.
Abas bijušās darbinieces apsūdz VID vadību “pasūtījumu galda” izveidošanā nevēlamu personu “norakšanai” no vienas puses un no otras puses - “neaizskaramo” personu saraksta izveidē, pret kurām lietas nedrīkst ierosināt.
Prokuratūra atrod formālu iemeslu nerunāt
“Daļā par trauksmes cēlēja ziņojumu, Trauksmes celšanas likums paredz trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību. Šādos apstākļos prokuratūra nevar komentēt tāda ziņojuma saņemšanas faktu un turpmākās darbības. Savukārt jautājumā par I. Lūres intervijā paustajiem apgalvojumiem pārbaude ir uzsākta, un to veic Valsts drošības dienests,” “Neatkarīgajai” atbildēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Prokuratūra šajā gadījumā ir izmantojusi faktu, ka G. Plaude pēc tam, kad 2019. gadā nedz Ģenerālprokuratūra, nedz Finanšu un Iekšlietu ministrija, nedz Valsts kanceleja nereaģēja uz viņas kā amatpersonas iesniegumiem, izmantoja arī Trauksmes celšanas likumā paredzētās iespējas ziņot par viņas rīcībā esošajiem faktiem par nelikumībām VID.
“Neatkarīgā” Ģenerālprokuratūrai vaicāja:
Vai Ģenerālprokuratūra 2019. gada rudenī ir saņēmusi bijušās VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās daļas vadītājas Gitas Plaudes iesniegumu, kurā viņa informē par nelikumīgu Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka rīcību, pieprasot jebkādu informāciju par iespējamiem VID Muitas un nodokļu pārvaldes direktora vietnieces (viņa bijušās sievas) Kristīnes Prusakas-Brinkmanes pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai, kurai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai?
Vai Ģenerālprokuratūra šajā iesniegumā vai citos veidos tika informēta, ka Aigars Prusaks Gitai Plaudei ir atklāti nosaucis (un šī informācija pieejama arī audioierakstā) amatpersonu loku, kuras turpmāk būs neaizskaramo statusā, proti, par kuru pretlikumīgām darbībām VID Iekšējās drošības pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatīvās darbības lietas?
Kas ar šo iesniegumu ir noticis tālāk? Vai Gitai Plaudei tika atbildēts? Vai par viņas iesniegumu tika ierosināta pārbaude?
Ja Gitai Plaudei tika atbildēts, kāda atbilde tika sniegta?
Ja pārbaude tika ierosināta, ar ko tā beidzās?
Vai Ģenerālprokuratūra ir iepazinusies ar Gitas Plaudes šī gada 8. marta interviju portālam nra.lv, kurā viņa norāda gan uz augstāk minētajiem faktiem, gan uz noziedzīgu VID iekšienē uzveidotu sistēmu, kuras ietvaros atsevišķas amatpersonas definētas kā “neaizskaramas”, savukārt pret citām amatpersonām, uzņēmējiem vai privātpersonām var pasūtīt dažādas pretlikumīgas darbības?
Vai Ģenerālprokuratūra ierosinās pārbaudi uz šajā intervijā sniegto faktu pamata?
Cik tālu ir Ģenerālprokuratūras ierosinātā pārbaude par citas bijušās VID darbinieces Initas Lūres līdzīgajiem publiskajiem izteikumiem par noziedzīgo VID iekšienē izveidoto sistēmu, kuras ietvaros viņai tika pasūtīts veikt pretlikumīgas darbības pret publicistu Lato Lapsu, sabiedrisko attiecību speciālistu Jurģi Liepnieku un viņu tuviniekiem?
Kad šī pārbaude I. Lūres lietā varētu noslēgties?
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
