VID skaidrās naudas rekordkrājēja bērna mātes - VID darbinieces deklarācijas rāda zilus brīnumus
PIETIEK01.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zili brīnumi - šādu iespaidu rada ziņas, ko savās amatpersonas deklarācijās uzrādījusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes vecākā izmeklētāja Evija Sudmale, kura, spriežot pēc deklarāciju sakritībām, ir arī Pietiek jau aprakstītā Finanšu policijas vadības pārstāvja, skaidrās naudas rekorduzkrājēja Jurģa Kijoneka bērna māte: deviņi dzīvokļi "parādās", tad bez pēdām "izgaist", savukārt vietā "parādās" divi zemes gabali. Ne Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, ne pati Sudmale šos "zilos brīnumus" komentēt vai izskaidrot nevēlas.
Vēl 2011. gadā Sudmalei saskaņā ar VID publiskās datu bāzes ziņām bijis viens vienīgs dzīvoklis Jelgavā. Taču jau 2012. gadā, nedeklarējot nevienu iegādes darījumu, Finanšu policijas izmeklētāja jau uzrādījusi veselus desmit viņai Jelgavā piederošus dzīvokļus.
"Zilie brīnumi" ar vecākās izmeklētājas īpašumiem ir turpinājušies arī 2013. gadā: kā rāda viņas amatpersonas deklarācija, klātpienākušie deviņi dzīvokļi atkal "izčibējuši" bez kāda darījuma veikšanas, savukārt vietā - tāpat nedeklarējot nevienu darījumu - nākuši divi Jelgavas zemes gabali.
Sudmale nevēlējās Pietiek sniegt nekādu informāciju deklarēto īpašumu maiņu, un arī Pētersones vadītā VID oficiālā atbilde uz jautājumu, vai VID pēdējos trīs gados ir veiktas kādas pārbaudes par Sudmales amatpersonas deklarācijās uzrādītajām ziņām un, ja ir bijušas, tad kādi ir to rezultāti, bija - sabiedrībai neesot tiesību to uzzināt.
Tikmēr no citiem avotiem Pietiek ir zināms, ka "brīnumainās pārvērtības" saistītas ar daudzdzīvokļu ēku Jelgavā, Tirgoņu ielā 1.
No portāla Jelgavas vēstnesis tagad ir izņemta publikācija "Īpašniece nojauc bīstamo ēku Tirgoņu ielā", kurā Sudmale kā ēkas īpašniece stāstījusi, ka "īpašumu pirms aptuveni gada nopirku".
Taču pēc īpašuma iegādes (cena publikācijā nav nosaukta, Sudmale tikai minējusi, ka īpašums "bija normālā stāvoklī) tas vairākkārt dedzis, un Finanšu policijas izmeklētāja graustu 2013. gadā nojaukusi, paziņojot, ka "jaunu ēku uz zemes nebūvēs, bet labprāt to ļautu izmantot bērnu un jauniešu aktivitātēm".
Ēkas nojaukšana dod atbildi jautājumam par deviņu dzīvokļu mistisko pazušanu, bet ne par to parādīšanos, - Pietiek aptaujātie nekustamo īpašumu eksperti apliecina, ka šādā vietā esošas deviņu dzīvokļu ēkas ar zemi iegāde varētu būt maksājusi vismaz 15-20 tūkstošus eiro - summu, kam noteikti būtu bijis jāparādās amatpersonas deklarācijā.
Savukārt zemesgrāmatas informācija rada priekšstatu, ka Finanšu policijas izmeklētāja Jelgavas vēstnesim nav teikusi taisnību, apgalvojot, ka īpašumu Tirgoņu ielā esot "nopirkusi".
Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata apliecina, ka nekustamais īpašums, kas sastāvējis no 1743 kvadrātmetru zemesgabala un dzīvojamās ēkas 234,9 kvadrātmetru kopplatībā, Sudmales īpašumā 2012. gadā pārgājis ar Limbažu tiesas lēmumu pēc tam, kad ticis pasludināts tā iepriekšējās īpašnieces maksātnespējas process.
Nekas par kādu darījuma summu zemesgrāmatas datos nav minēts. Lai gan ir iespējams, ka īpašums iegādāts izsolē, kurā nosolītā cena zemesgrāmatā nav tikusi uzrādīta, arī tas nedod atbildi par nākamajā gadā deklarēto divu zemesgabalu "parādīšanos".
"Par vienu zemesgabalu vēl viss skaidrs - māja nodega, un pircēja pamanīja, ka zem tās taču ir zeme," joko viens no Pietiek aptaujātajiem nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. "Taču, kur tāpat vien, no zila gaisa parādījies otrais, - to gan es jums nevaru pateikt, tas jums jāprasa VID un Finanšu policijai, viņi, kā redzams, ir lielāki speciālisti."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
