VID skaidrojums: kāpēc stāvvietu automātos drīkst nepieņemt Latvijas valsts monētas
PIETIEK01.07.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek atspoguļojis vairākus viedokļus par to, ka pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme maksas autostāvvietu automāti nepieņem Latvijas Republikas likumīgo maksāšanas līdzekli - viena lata monētas. Šodien publicējam Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumu.
"Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atbilstoši kompetencei izskatīja Jūsu iesniegumu, kas nosūtīts Valsts policijai, par to, ka Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Satiksme Rīgas centrā izvietotie autostāvvietu maksas automāti nepieņem viena lata monētas, un informē.
Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām" 18.pantu un likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.pantu, VID pienākums ir kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, kā arī nodokļu (nodevu) iekasēšanu, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem.
Kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu obligātās tehniskās prasības noteiktas Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra noteikumos Nr.133 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" (turpmāk tekstā - Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra noteikumi Nr.133).
Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra noteikumu Nr.133 46. un 48.punkts nosaka, ka specializētā ierīce vai iekārta (elektroniska ierīce vai iekārta) nodrošina atsevišķos saimnieciskās darbības veidos ar nodokļiem apliekamo darījumu, kā arī nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanu. Tirdzniecības automāts nodrošina preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu un samaksas par darījumu reģistrēšanu bez kasiera operatora līdzdalības, kā arī kopā ar tajā ievietoto vai tam pievienoto ieņēmumu skaitītāju atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra noteikumu Nr.133 50.1. un 50.3.apakšpunktu tirdzniecības automātam ir vismaz viens no šo noteikumu 51.punktā minētajiem ieņēmumu skaitītājiem, kas atbilst šo noteikumu 52. un 53.punktā minētajām ieņēmumu skaitītājam noteiktajām prasībām, kā arī taustiņš, ar kuru nodrošina skaidras naudas atlikuma izsniegšanu klientam, ja tirdzniecības automātā ievietotais ieņēmumu skaitītājs darbojas ar skaidras naudas nomināliem.
Ievērojot Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra noteikumu Nr.133 51. un 52.punktu, tirdzniecības automāts var būt aprīkots ar monētu un žetonu ieņēmumu skaitītāju, ar banknošu ieņēmumu skaitītāju, ar magnētisko karšu ieņēmumu skaitītāju, ar viedkaršu ieņēmumu skaitītāju vai ar citu bezskaidras naudas ieņēmumu skaitītāju. Tirdzniecības automāta ieņēmumu skaitītājam ir jābūt aprīkotam ar mehānismu, kas nodrošina skaidras naudas atlikuma izsniegšanu, ja ieņēmumu skaitītājs darbojas ar diviem vai vairākiem skaidras naudas nomināliem.
Tādējādi darījumu reģistrēšanai ir atļauts izmantot tirdzniecības automātus ar dažādiem ieņēmumu skaitītājiem, un tas var būt paredzēts izmantošanai ar vienu vai vairākiem skaidras naudas nomināliem. Ņemot vērā, ka normatīvie akti neparedz obligāto prasību tirdzniecības automātiem pieņemt visas oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes, tad autostāvvietas pakalpojumu sniedzējs samaksu par autostāvvietas pakalpojumiem iekasē atbilstoši tām tehniskajām iespējām, kādas paredzētas konkrētajam tirdzniecības automātam."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
