VID vadība: ar atalgojumu viss ir gluži labi un būs vēl labāk

1) publikācijas autors raksta: „No 2016.gada [VID] ir samazinātas vairāk nekā 1000 amata vietas! Samazinot šo amata vietu skaitu, darba slodze inspektoriem nav samazinājusies, tā ir pieaugusi, jo samazinātas amata vietas, bet darbi nav samazinājušies. Neviena vadītāja amata vieta netika samazināta, tieši pretēji, vadītāju skaits VID ir pieaudzis!” Kā VID vadība to var komentēt? (Lūdzu minēt konkrētus skaitļus un faktus.)

No 2016. gada VID ir likvidētas 269 amata vietas, un, izvērtējot VID struktūrvienībām noteiktos uzdevumus un noslodzi, veikta vairāku patstāvīgo struktūrvienību reorganizācija. Jāpiemin, ka atsevišķās pozīcijās darba apjoms ir samazinājies - ja vēl 2016.gadā 70% deklarāciju tika iesniegtas elektroniski, šobrīd tas ir tuvu 90%. VID vadītāju skaits nav palielinājies.

2) publikācijas autors raksta: „VID mainīta kārtība: ja vēl nesen VID [darbiniekiem] kompensēja briļļu iegādi katru gadu, tagad būs reizi trijos gados” Kā VID vadība to var komentēt?

Obligātā veselības pārbaude, kurā tiek pārbaudīts, vai redze nav mainījusies, norisinās reizi trīs gados. Ja darbinieks jūt, ka redze ir pasliktinājusies vēl pirms obligātās pārbaudes, viņam ir tiesības lūgt nosūtījumu uz ārpuskārtas obligāto veselības pārbaudi, lai varētu pēc iespējas ātrāk saņemt kompensāciju par jaunu briļļu iegādi.

3) publikācijas autors raksta: „VID vadību tas faktiski neinteresē, visam ir jābūt padarītam, un, ja netiekat darba laikā ar amata pienākumiem, - strādājiet virsstundas!” Kā VID vadība to var komentēt? Vai šādi paziņojumi ir tikuši izteikti publiski vai sarunās ar darbiniekiem?

VID vadībai nav zināms, ka VID darbiniekiem tiku izteikti šādi nosacījumi. Arī sūdzības par to līdz šim nav saņemtas.

4) publikācijas autors raksta: „Nepaklausīgajiem tiek atgādināts, ka vēl paredzēta nākamā štatu samazināšana jūlijā!” Kā VID vadība to var komentēt? Vai šādi paziņojumi ir tikuši izteikti publiski vai sarunās ar darbiniekiem?

Pirms amata vietu optimizācijas komisija izvērtē struktūrvienības uzdevumus un procesus. Šī pati komisija veic darbinieku profesionālās kvalifikācijas savstarpējo izvērtēšanu atbilstoši noteiktajiem kritērijiem. Tiek vērtēti tādi parametri kā izglītība, darba izpildes novērtējums, profesionālās pieredzes ilgums. Ņemot vērā minēto, šādi paziņojumi netiek izteikti, jo “nepaklausība” netiek vērtēta.

5) publikācijas autors raksta: „Uz samazināto amatu rēķina ir veidojies algas fonda ietaupījums, kuru nolemts izmantot algas palielināšanai! Bet kam un cik tad plānots palielināt algas? (..) Ir paklusām nolemts sadalīt atalgojumu, pamatojoties uz MK noteikto maksimālo atalgojumu, šādi: 100 % no MK noteiktā algas maksimuma - augstākā līmeņa vadībai; 90 % vidējā līmeņa vadībai; 70 zemāka līmeņa vadībai; 62% inspektoriem. Kā rezultātā - augstākā līmeņa vadībai alga palielinās par 1230 - 1125 eiro mēnesī; vidējā 500 - 700 eiro mēnesī; zemākā 30 - 100 eiro mēnesī. Bet kas notiek ar pārējiem, proti, zemākā līmeņa vadītājiem un inspektoriem - pamatdarba darītājiem, uz kuriem VID gulstas vislielākais darba slogs? Zemākā līmeņa vadītājiem bija ir 1050, būs 1138 eiro, pieaugs par 88 eiro; inspektoriem ir 736, būs no 778 eiro, palielinās par 42 eiro; inspektoriem, kuriem ir 804 eiro, būs 875, palielināsies par 71 eiro!” Kā VID vadība to var komentēt? (Lūdzu minēt konkrētus skaitļus un faktus.)

Jaunās VID Atlīdzības politikas izstrādei tika iesaistītas visas VID patstāvīgās struktūrvienības, sniedzot priekšlikumus un pārstāvjiem piedaloties organizētajās sanāksmēs, kā arī tika ņemts vērā pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veiktais pētījums, kurā secināts, ka īpaši liela atšķirība atalgojumā starp valsts un privātā sektorā strādājošajiem ir tieši augstākā līmeņa vadītājiem. Tāpat pētījumā norādīts uz tendenci - jo augstāka amata pozīcija, jo lielāka ir atalgojuma starpība privātajā un valsts sektorā. Ar jauno atlīdzības politiku mēs mēģināsim noturēt un piesaistīt zinošus, augsti kvalificētus speciālistus. Jebkurā gadījumā algu palielinājums ir sagaidāms ne mazāk kā 75% darbinieku, un tas saskaņā ar sākotnējiem aprēķiniem pārsniegs 10%.

6) publikācijas autors raksta: „Algas plaisa starp inspektoru un vadības algām aug, ja šodien augstākā līmeņa vadītājiem alga ir 3 – 4 reizes lielāka, tad jaunā sadalījuma apstākļos tā būs 5-6 reizes lielāka!” Kā VID vadība to var komentēt?

VID ierēdņu un darbinieku mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi un Atlīdzības likums. Amatus klasificē atbilstoši normatīvajiem aktiem un pēc īpašas sistēmas, kas ir vienota visās valsts un pašvaldību institūcijās. To dēvē par amatu katalogu, un tajā ir noteikta amata saime, līmenis un amatam atbilstoša mēnešalgu grupa. Kurā amatu saimē un līmenī amats ir klasificējams, nosaka ārējie normatīvie akti.

7) publikācijas autors raksta: „Grafiks darbinieku virsstundām jau ir sastādīts visai vasarai - it kā cilvēkiem nebūtu bērnu, ģimeņu!” Kā VID vadība to var komentēt?

Virsstundas nekādā gadījumā nevar tikt uzspiestas. Turklāt, lai tās noteiktu, ir nepieciešama paša darbinieka piekrišana. Tāpat VID ir noteikta kārtība piemaksām par virsstundu darbu. Var arī izvēlēties tās kompensēt ar atpūtas laiku citā dienā, ja vien pats darbinieks to vēlas. Tāda grafika par virsstundām, kas jau būtu sastādīts visai vasarai, nav. Ņemot vērā, ka šāda nepieciešamība ik pa laikam tomēr parādās, atsevišķās pārvaldēs ir veiktas darbinieku aptaujas, lai noskaidrotu, kuri darbinieki būtu gatavi strādāt virsstundas.

8) publikācijas autors raksta: „Vai VID kāds būs atbildīgs, par šo ne ar ko nepamatoto štatu samazināšanu, neveicot nekādu izvērtēšanu, kā rezultātā darbinieki ir spiesti strādāt virsstundas, bet valsts maksāt dubultā par nostrādātajām virsstundām?” Kā VID vadība to var komentēt?

Skatīt atbildi uz 4. punktu.

Novērtē šo rakstu: