VID vadība klusē par ģenerāļa Podiņa un divu pulkvežu braucienu kaut kur un tikšanos ar kaut ko
Lato Lapsa21.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau kopš aizvadītās piektdienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība klusē gan par to, kur īsti ir notikusi Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora Kaspara Podiņa, kā arī izmeklēšanas daļas vadītājas Kristīnes Prusakas-Brinkmanes un operatīvās daļas vadītāja Māra Matisāna tikšanās ar Armēnijas Valsts ieņēmumu komitejas vadītāju Rustamu Badasjanu, gan par to, vai tie ir bijuši vienīgie augsto amatpersonu kontakti varbūt Erevānā, bet varbūt tepat kaimiņos – Maskavā.
Pēc tam, kad kāds Pietiek lasītājs bija nofilmējis VID delegācijas „omulīgo” atgriešanos ar avioreisu no Maskavas 15. septembra vēlā vakara stundā, VID vadība nav sniegusi nekādus skaidrojumus par to, kurp īsti un kādas nepieciešamības dēļ bija devušies Nodokļu un muitas policijas augstā ranga darbinieki.
Līdz ar to vienīgā informācija par ģenerāļa un divu pulkvežu braucienu pašlaik ir no Armēnijas Valsts ieņēmumu komitejas interneta mājas lapas, kurā aprakstīts, kā 14. septembrī komitejas priekšsēdētājs R. Badasjans pieņēmis Latvijas VID Nodokļu un muitas policijas delegāciju, lai apspriestu „kopējās cīņas ar nodokļu un muitas likumpārkāpumiem programmas”.
No Armēnijas ieņēmumu komitejas interneta mājas lapas iespējams secināt, ka Latvijas ģenerālis un pulkveži patiešām varētu būt bijuši Armēnijā, jo aprakstīts, kā Latvijas delegācija ar R. Badasjanu dalījušies iespaidos par savām darba pārrunām Armēnijas Valsts ienākumu komitejas Kontrabandas apkarošanas pārvaldē, Izmeklēšanas pārvaldē, Izmeklēšanas un operatīvās meklēšanas pārvaldē un Informācijas tehnoloģiju pārvaldē.
Taču Latvijas VID par to joprojām klusē, tikmēr Armēnijas Valsts ieņēmumu komitejas interneta mājas lapā informācija par tikšanos ar Latvijas delegāciju ir izvietota blakus citai informācijai par to, kā 15. septembrī Maskavā R. Badasjans ticies ar Federālā muitas dienesta vadību. Par to, kur notikusi tikšanās ar Latvijas delegāciju, nekas nav minēts, taču informācija par šo tikšanos ilustrēta ar foto, kurā viens no tajā redzamiem maskotiem cilvēkiem ir līdzīgs K. Podiņam. Nezināmu iemeslu dēļ Latvijas VID pagaidām nav vēlējies atbildēt pat uz jautājumu, vai šis cilvēks ir K. Podiņa līdzinieks.
Tikmēr neoficiāli informācijas avoti liecina, ka VID klusēšana varētu būt skaidrojama ne tik daudz ar mulsumu par plašo ievērību, ko šis brauciens guvis, cik ar apstākli, ka par to jau uzreiz pēc ģenerāļa un pulkvežu atgriešanās ir nopietni ieinteresējies Valsts drošības dienests, - VID vadībai tagad tam varētu nākties sniegt detalizētas ziņas par augsto amatpersonu brauciena iemesliem un to kontaktiem Maskavā.
Ņemot vērā, ka vairāki informācijas avoti ir skeptiski izteikušies par „ģenerāļu un pulkvežu tūrismu”, kas VID pēdējos gados esot kļuvis īpaši populārs, VID vadībai jau ir nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, kurā ir šādi jautājumi:
1) uz kādu pasākumu bija devušās publikācijā minētās VID amatpersonas?
2) kāda bija nepieciešamība un lietderība doties uz šo pasākumu katrai no šīm amatpersonām?
3) kas tieši, kādā veidā un kādā formā noteica šo lietderību un nepieciešamību?
4) no kura līdz kuram datumam katrai no minētajām amatpersonām bija piešķirts komandējums, lai dotos uz šo pasākumu?
5) kādas bija komandējuma izmaksas katrai no minētajām amatpersonām (atsevišķi miniet transporta izmaksas, uzturēšanās izmaksas, dienas naudu)?
6) videofailos ir redzams, kā VID darbinieks K. Podiņš un, iespējams, arī citas augstas VID amatpersonas lidmašīnas salonā rupji pārkāpj epidemioloģiskās drošības prasības attiecībā uz sejas masku valkāšanu. Kā tieši VID vadība reaģēs uz šiem rupjajiem pārkāpumiem?
7) sniedziet man informāciju par katru komandējumu, kurā 2020. gadā un 2021. gadā devies VID darbinieks Kaspars Podiņš – komandējuma sākuma un beigu datums, komandējuma maršruts, komandējuma mērķis, komandējuma izmaksas, komandējuma lietderīgums un rezultāti.
8) sniedziet man informāciju par katru komandējumu, kurā 2020. gadā un 2021. gadā devies VID darbinieks Māris Matisāns – komandējuma sākuma un beigu datums, komandējuma maršruts, komandējuma mērķis, komandējuma izmaksas, komandējuma lietderīgums un rezultāti.
9) sniedziet šādu informāciju par katru komandējumu, kurā 2020. gadā un 2021. gadā devusies VID darbiniece Kristīne Prusaka-Brinkmane – komandējuma sākuma un beigu datums, komandējuma maršruts, komandējuma mērķis, komandējuma izmaksas, komandējuma lietderīgums un rezultāti.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
