VID vadība: mūsu juriste Karina Plaude atrodas ilgstošā prombūtnē, un mēs neko nekomentēsim
PIETIEK23.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) juriste, no amata aizrotētā Finanšu policijas izmeklētāja Karina Plaude atrodas ilgstošā prombūtnē, un mēs neko nekomentēsim, - tas ir viss, ko VID vadība pēc ilgstošām pārdomām izlēmusi paskaidrot pēc neoficiālajām ziņām par kratīšanām, kas notikušas pie VID darbiniekiem K. Plaudes un Aiņa Latiša.
Lai gan pēc finanšu ministra Jāņa Reira izteiktās kritikas VID vadībai par to, ka tā slēpj no sabiedrības dienesta darbinieku pārkāpumus, VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme apgalvoja, ka viņas vadītā iestāde esot atklātības etalons, realitāte ir cita, - jau kārtējo reizi VID klusē saistībā ar informāciju par tās darbinieku iespējamu saistību ar noziedzīgiem nodarījumiem.
„Atbildot uz Jūsu jautājumu, informējam, ka VID nesniedz informāciju par konkrētām izmeklēšanas darbībām. Papildus informējam, ka K.Plaude šobrīd atrodas ilgstošā prombūtnē,” – tas ir viss, ko VID saistībā ar neoficiālajām ziņām pavēstīja pēc divu dienu ilgām pārdomām.
„Neoficiāla informācija liecina, ka pāris dienas atpakaļ esot bijusi kratīšana pie bijušās VID izmeklētājas Karinas Plaudes - vēl nav zināms, sakarā ar ko, - un VID ēnu ekonomikas apkarotāja Aiņa Latiša – it kā saistībā ar viņa sievu Ivetu Mežaraupi. Mājās abiem.
Kratīšanu veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un piedalījās Iekšējās drošības birojs. Jurģis Kijoneks, šamo draudziņš, bālā ģīmī skrējis meklēt informāciju, un neviens nav mācējis viņam neko pastāstīt...” – šādu informāciju Pietiek bija sniedzis kāds par norisēm VID zinošs avots.
K. Plaude pašlaik VID ieņem galvenā jurista amatu. Slavenajā izdevumā Astoņkājis viņa kā toreizējā Finanšu policijas vecākā izmeklētāja bija pieminēta šādi: „Dinaz lieta. Plaude. Tas ir cilvēks, kas Dinaz lietu notirgoja. Tā tik ir skaistule. Viņi tur izņēma lielu naudu, saņēma prēmiju, bet nezinu, par kādu summu notirgoja procesu. Viņi tagad tikai nogaida, lai paiet kaut kāds laiks, lai atdotu to naudu, ko izņēmuši ārā. Pie diviem miljoniem tur bija. Miljons piecsimt vai kā tur. (..)
Plaude… Viņa interesanta ar to slaveno Dīlers lietu. Ar to pašu slaveno Puķīti. Viņu arī var nosaukt kā - atslēgas cilvēks. Podiņa izpratnē. Kad vajadzēja Saskaņai ieriebt, Karina izdalīja lietu. No tās lietas. Tā ir milzīga lieta. Bet nu speciāli pieprasīja, lai Saskaņai ieriebtu.
Dīlers lieta… Nevis tik, cik Dīlers, viņus neinteresēja Dīlers, viņus interesēja Puķītis. Puķītis bija saistīts ar Repši un Vienotību. Un Āboltiņai vajadzēja Repši un to virzienu vienkārši apd…t. Es atvainojos. Reāli process jau cik tur gadus stāv. Tur ļoti daudz kas ir, un vajadzēja viņam jau sen būt vajāšanā. Bet process jau ir notirgots. Reāli notirgots...”
No izmeklētājas amata K. Plaude tika aizrotēta pēc skandāla pagājušā gada sākumā, kad pēc Signes Balderes-Sildedzes iesnieguma par iespējamu naudas atmazgāšanu farmācijas uzņēmumā Olainfarm un ar to saistītās kompānijās bez garas domāšanas sāka kriminālprocesu: tad VID ģenerāldirektore uzdeva izmeklētāju pārcelt citā darbā.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
