Iesaki rakstu: 
Šodien metīšu lielu akmeni Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lauciņā. Viens konkrēts gadījums. VID nosūtijis vēstuli Jānim (vārds ir mainīts) par to, ka Jānim par 2019.gadu esot bijis jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.
Jānis ir 2. grupas invalīds un saņem pensiju 265,70 eiro mēnesī. Jānis 2000. gadā guva nopietnu galvas traumu, viņa rīcībspēja ir ierobežota. Jānis nezina, ka eksistē tāda VID EDS sistēma. Jānim pat nav bankas konta. Ne Jānis, ne viņa sieva nevar ieiet VID EDS sistēmā.
VID uz savā rīcībā esošās informācijas pamata ir aprēķinājis, ka Jānim par saviem ieņēmumiem 2019.gadā valsts budžetā ir jāiemaksā 50 eiro. Tā kā Jānis savas attiecības ar valsti nav nokārtojis savlaicīgi, tad VID aprēķinātajai nodokļu summai pieskaita nokavējuma naudu - 0,05 procenti par katru kavējuma dienu. Ar to, cik liela ir šī summa, VID aicina Jāni iepazīties EDS sistēmā, taču Jānis un viņa radinieki tai piekļūt nevar.
2000. gadā pēc nelaimes gadījuma Jāņa sieva lūdzu grāmatvedi nokārtot individuālā komersanta saimnieciskās darbības likvidēšanu. Kā šobrīd izrādās, VID darbību tikai apturējis un neviens, izņemot VID, to neesot zinājis. Tagad, pateicoties likumu izmaiņām, ir jāmaksā tie 50 eiro + aprēķinātie soda procenti.
Šobrīd VID-am ir sagatvota vēstule par radušos situāciju, kurai pievienota kvīts par nomaksātu valsts nodevu saimnieciskās darbības likvidēšanai, kā arī tiesas lēmums par daļēju rīcībspējas ierobežošanu darījumu slēgšanā un slēdziens par invaliditātes piešķiršanu Jānim uz mūžu.
Izbrīnu rada fakts, ka VID gadiem nav slēdzis saimniecisko darbību, kaut beidzies pat 10 gadu noilguma termiņš. Ir taču zināmi gadījumi, kad VID visai naski slēdz un bloķē uzņēmumus, kuros notiek reāla darbība.
VID darbinieces komentārs Jāņa sievai esot bijis ierosinājums doties uz Uzņēmumu reģistru un mēģināt uzņēmumu likvidēt tur. Tomēr tas neatbrīvos Jāni ne no nodokļa, ne soda nomaksas.
Sagaidīsim VID atbildi, un ļoti gribētos cerēt, ka tā nebūs kārtējā formālā atrakstīšanās.
Šis gadījums kārtējo reizi parāda robus sistēmā, kas sit pa visneaizsargātāko cilvēku daļu.
Kā var būt tā, ka VID nav informēts, ka cilvēkam, ar kuru viņi sarakstās EDS-ā, nav tam pat piekļuves?
Šis ir konkrēts gadījumus, kas apliecina, ka ir cilvēku kategorijas, kuri nelieto EDS, un VIDam būtu jāapzina šie cilvēki un jāatrod alternatīvs komunikācijas veids.
Un nobeidzot – esmu kategoriski pret to, ka valsts iekasē soda procentus no iedzīvotājiem par kavētiem maksājumiem.
Ļoti skumji palika, lasot šo vēstuli un uzzinot Jāņa stāstu.
VID vēl joprojām nekalpo cilvēkam.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
