Iesaki rakstu: 
Šodien metīšu lielu akmeni Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lauciņā. Viens konkrēts gadījums. VID nosūtijis vēstuli Jānim (vārds ir mainīts) par to, ka Jānim par 2019.gadu esot bijis jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.
Jānis ir 2. grupas invalīds un saņem pensiju 265,70 eiro mēnesī. Jānis 2000. gadā guva nopietnu galvas traumu, viņa rīcībspēja ir ierobežota. Jānis nezina, ka eksistē tāda VID EDS sistēma. Jānim pat nav bankas konta. Ne Jānis, ne viņa sieva nevar ieiet VID EDS sistēmā.
VID uz savā rīcībā esošās informācijas pamata ir aprēķinājis, ka Jānim par saviem ieņēmumiem 2019.gadā valsts budžetā ir jāiemaksā 50 eiro. Tā kā Jānis savas attiecības ar valsti nav nokārtojis savlaicīgi, tad VID aprēķinātajai nodokļu summai pieskaita nokavējuma naudu - 0,05 procenti par katru kavējuma dienu. Ar to, cik liela ir šī summa, VID aicina Jāni iepazīties EDS sistēmā, taču Jānis un viņa radinieki tai piekļūt nevar.
2000. gadā pēc nelaimes gadījuma Jāņa sieva lūdzu grāmatvedi nokārtot individuālā komersanta saimnieciskās darbības likvidēšanu. Kā šobrīd izrādās, VID darbību tikai apturējis un neviens, izņemot VID, to neesot zinājis. Tagad, pateicoties likumu izmaiņām, ir jāmaksā tie 50 eiro + aprēķinātie soda procenti.
Šobrīd VID-am ir sagatvota vēstule par radušos situāciju, kurai pievienota kvīts par nomaksātu valsts nodevu saimnieciskās darbības likvidēšanai, kā arī tiesas lēmums par daļēju rīcībspējas ierobežošanu darījumu slēgšanā un slēdziens par invaliditātes piešķiršanu Jānim uz mūžu.
Izbrīnu rada fakts, ka VID gadiem nav slēdzis saimniecisko darbību, kaut beidzies pat 10 gadu noilguma termiņš. Ir taču zināmi gadījumi, kad VID visai naski slēdz un bloķē uzņēmumus, kuros notiek reāla darbība.
VID darbinieces komentārs Jāņa sievai esot bijis ierosinājums doties uz Uzņēmumu reģistru un mēģināt uzņēmumu likvidēt tur. Tomēr tas neatbrīvos Jāni ne no nodokļa, ne soda nomaksas.
Sagaidīsim VID atbildi, un ļoti gribētos cerēt, ka tā nebūs kārtējā formālā atrakstīšanās.
Šis gadījums kārtējo reizi parāda robus sistēmā, kas sit pa visneaizsargātāko cilvēku daļu.
Kā var būt tā, ka VID nav informēts, ka cilvēkam, ar kuru viņi sarakstās EDS-ā, nav tam pat piekļuves?
Šis ir konkrēts gadījumus, kas apliecina, ka ir cilvēku kategorijas, kuri nelieto EDS, un VIDam būtu jāapzina šie cilvēki un jāatrod alternatīvs komunikācijas veids.
Un nobeidzot – esmu kategoriski pret to, ka valsts iekasē soda procentus no iedzīvotājiem par kavētiem maksājumiem.
Ļoti skumji palika, lasot šo vēstuli un uzzinot Jāņa stāstu.
VID vēl joprojām nekalpo cilvēkam.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
