Iesaki rakstu: 
Šodien metīšu lielu akmeni Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lauciņā. Viens konkrēts gadījums. VID nosūtijis vēstuli Jānim (vārds ir mainīts) par to, ka Jānim par 2019.gadu esot bijis jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.
Jānis ir 2. grupas invalīds un saņem pensiju 265,70 eiro mēnesī. Jānis 2000. gadā guva nopietnu galvas traumu, viņa rīcībspēja ir ierobežota. Jānis nezina, ka eksistē tāda VID EDS sistēma. Jānim pat nav bankas konta. Ne Jānis, ne viņa sieva nevar ieiet VID EDS sistēmā.
VID uz savā rīcībā esošās informācijas pamata ir aprēķinājis, ka Jānim par saviem ieņēmumiem 2019.gadā valsts budžetā ir jāiemaksā 50 eiro. Tā kā Jānis savas attiecības ar valsti nav nokārtojis savlaicīgi, tad VID aprēķinātajai nodokļu summai pieskaita nokavējuma naudu - 0,05 procenti par katru kavējuma dienu. Ar to, cik liela ir šī summa, VID aicina Jāni iepazīties EDS sistēmā, taču Jānis un viņa radinieki tai piekļūt nevar.
2000. gadā pēc nelaimes gadījuma Jāņa sieva lūdzu grāmatvedi nokārtot individuālā komersanta saimnieciskās darbības likvidēšanu. Kā šobrīd izrādās, VID darbību tikai apturējis un neviens, izņemot VID, to neesot zinājis. Tagad, pateicoties likumu izmaiņām, ir jāmaksā tie 50 eiro + aprēķinātie soda procenti.
Šobrīd VID-am ir sagatvota vēstule par radušos situāciju, kurai pievienota kvīts par nomaksātu valsts nodevu saimnieciskās darbības likvidēšanai, kā arī tiesas lēmums par daļēju rīcībspējas ierobežošanu darījumu slēgšanā un slēdziens par invaliditātes piešķiršanu Jānim uz mūžu.
Izbrīnu rada fakts, ka VID gadiem nav slēdzis saimniecisko darbību, kaut beidzies pat 10 gadu noilguma termiņš. Ir taču zināmi gadījumi, kad VID visai naski slēdz un bloķē uzņēmumus, kuros notiek reāla darbība.
VID darbinieces komentārs Jāņa sievai esot bijis ierosinājums doties uz Uzņēmumu reģistru un mēģināt uzņēmumu likvidēt tur. Tomēr tas neatbrīvos Jāni ne no nodokļa, ne soda nomaksas.
Sagaidīsim VID atbildi, un ļoti gribētos cerēt, ka tā nebūs kārtējā formālā atrakstīšanās.
Šis gadījums kārtējo reizi parāda robus sistēmā, kas sit pa visneaizsargātāko cilvēku daļu.
Kā var būt tā, ka VID nav informēts, ka cilvēkam, ar kuru viņi sarakstās EDS-ā, nav tam pat piekļuves?
Šis ir konkrēts gadījumus, kas apliecina, ka ir cilvēku kategorijas, kuri nelieto EDS, un VIDam būtu jāapzina šie cilvēki un jāatrod alternatīvs komunikācijas veids.
Un nobeidzot – esmu kategoriski pret to, ka valsts iekasē soda procentus no iedzīvotājiem par kavētiem maksājumiem.
Ļoti skumji palika, lasot šo vēstuli un uzzinot Jāņa stāstu.
VID vēl joprojām nekalpo cilvēkam.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
