VID vēstules ģimenēm – vai patiešām efektīva cīņa ar ēnu ekonomiku?
Juris Pūce24.10.2024.
Komentāri (64)
Iesaki rakstu: 
Pēdējo nedēļu laikā desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju saņēmuši vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), aicinot skaidrot neatbilstības starp deklarētajiem ieņēmumiem un banku kontu pārskatos redzamajiem reālajiem ieņēmumiem. Šis solis, protams, ir saprotams – Latvijā ēnu ekonomika un nodokļu nemaksāšana joprojām ir aktuālas problēmas. Tomēr jautājums ir, vai šāda pieeja ir patiešām efektīva un vai tā nesīs cerētos rezultātus.
Viens no būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, ir tas, ka daudzas no šīm fiksētajām neatbilstībām būs saistītas ar normālām gandrīz ikkatras ģimenes finansēm. Piemēram, savstarpēji pārskaitījumi ģimenes locekļu starpā, lai kopīgi segtu hipotekārā kredīta maksājumus vai ikmēneša saimniecības izdevumus, atbalsts vecākiem – pensionāriem komunālo maksājumu segšanai utt. Šie visi ir ikdienišķi maksājumi vairumā Latvijas ģimeņu.
Likums šādus maksājumus ir atbrīvojis no nodokļiem, taču VID uzsver, ka tie tomēr daudzos gadījumos jādeklarē. Tādējādi sanāk, ka VID nolūks desmitiem tūkstošu vēstuļu izsūtīšanā nav vis nodokļu iekasēšana, bet “papīru sakārtošana”. Tūkstošiem cilvēku, kuri ģimenes ietvaros vienkārši dalās izdevumos, tagad saskarsies ar nepieciešamību labot savas ikgadējās ienākumu deklarācijas, kamēr simtiem ierēdņu rūpīgi pārbaudīs šos labojumus, rakstīs papildu pieprasījumus un prasīs jaunas atskaites.
Šāda pieeja, protams, rada jautājumu par efektivitāti. Vai valsts patiešām gūs kādu ieguvumu no šīm pārbaudēm? Cik daudz lieku darba stundu ekonomika būs pazaudējusi? Visu šo ģimenes locekļu savstarpējo pārskaitījumu pareiza atainošana ienākumu deklarācijās valsts budžetam papildus dos tieši nulli eiro, bet sabiedrība saskarsies ar nevajadzīgām administratīvām procedūrām, bet ierēdniecība pamatos daudzas papildus darba stundas uzraudzībā. Saprotams, ka šādā veidā noķers arī kādu nodokļu nemaksātāju, taču vai tiešām ir pamatoti uzlūkot visus iedzīvotājus kā potenciālos krāpniekus?
Turklāt, ņemot vērā, ka lielākā daļa no pārbaudītajiem būs godprātīgi nodokļu maksātāji, jautājums ir, vai šāda pàrbaude patiešām ir pamatota. Varbūt VID vajadzētu pievērst uzmanību efektīvākām metodēm, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. Kaut vai šajā pašā izsūtīto vēstuļu pieejā. VID rīcībā ir hipotekāro saistību reģistrs, zināmas arī vienā mājsaimniecībā dzīvojošas personas un to ienākumi.
Ar modernu tehnoloģiju palīdzību šos saskaitāmos var salikt kopā un pārliecināties, ka ģimenei kopā ienākumi ar bankas kontu izrakstiem sakrīt perfekti. Vēl vairāk – VID aizdomīgākos gadījumos var no sākuma pārbaudi veikt pats, iegūstot detalizētākus datua. Šādas daudz mērķtiecīgākas stratēģijas ļaus identificēt reālos nodokļu nemaksātājus, nevis izsūtīt vispārīgas vēstules, kas skar ikvienu.
Lai gan valsts iestādēm ir jāveic uzraudzība, ir svarīgi, lai šī uzraudzība būtu taisnīga un atbilstoša reālajai situācijai. Latvijas ģimeņu reālā ekonomiskā situācija lielā mērā nav viegla. un savstarpēja ģimenes locekļu palīdzība ļauj risināt daudzas sociālas problēmas. Mūsu sabiedrībai ir nepieciešama uzticēšanās valsts pārvaldes iestādēm, bet to vairo skaidra, pārdomāta un saprotama pieeja, kas lieki neapgrūtina iedzīvotājus un viegli ļauj izprast visus noteikumus un prasības. VID komunikācija šī gada laikā spērusi platu soli pareizā virzienā, taču iespējami tālāki uzlabojumi.
Noslēgumā jāsecina, ka VID rīcība ir solis pareizajā virzienā, taču tā prasa lielāku pārdomātību un efektivitāti. Cīņa ar ēnu ekonomiku ir sarežģīta, un tai nepieciešama ne tikai stingra kontrole, bet arī izpratne par iedzīvotāju reālo situāciju. Ja 100 godīgiem, bet nejauši aizmāršīgiem jāatbild, lai noķertu vienu blēdi, tad vēl uzlabojumi ir nepieciešami.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
