VID vēstules ģimenēm – vai patiešām efektīva cīņa ar ēnu ekonomiku?
Juris Pūce24.10.2024.
Komentāri (64)
Iesaki rakstu: 
Pēdējo nedēļu laikā desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju saņēmuši vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), aicinot skaidrot neatbilstības starp deklarētajiem ieņēmumiem un banku kontu pārskatos redzamajiem reālajiem ieņēmumiem. Šis solis, protams, ir saprotams – Latvijā ēnu ekonomika un nodokļu nemaksāšana joprojām ir aktuālas problēmas. Tomēr jautājums ir, vai šāda pieeja ir patiešām efektīva un vai tā nesīs cerētos rezultātus.
Viens no būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, ir tas, ka daudzas no šīm fiksētajām neatbilstībām būs saistītas ar normālām gandrīz ikkatras ģimenes finansēm. Piemēram, savstarpēji pārskaitījumi ģimenes locekļu starpā, lai kopīgi segtu hipotekārā kredīta maksājumus vai ikmēneša saimniecības izdevumus, atbalsts vecākiem – pensionāriem komunālo maksājumu segšanai utt. Šie visi ir ikdienišķi maksājumi vairumā Latvijas ģimeņu.
Likums šādus maksājumus ir atbrīvojis no nodokļiem, taču VID uzsver, ka tie tomēr daudzos gadījumos jādeklarē. Tādējādi sanāk, ka VID nolūks desmitiem tūkstošu vēstuļu izsūtīšanā nav vis nodokļu iekasēšana, bet “papīru sakārtošana”. Tūkstošiem cilvēku, kuri ģimenes ietvaros vienkārši dalās izdevumos, tagad saskarsies ar nepieciešamību labot savas ikgadējās ienākumu deklarācijas, kamēr simtiem ierēdņu rūpīgi pārbaudīs šos labojumus, rakstīs papildu pieprasījumus un prasīs jaunas atskaites.
Šāda pieeja, protams, rada jautājumu par efektivitāti. Vai valsts patiešām gūs kādu ieguvumu no šīm pārbaudēm? Cik daudz lieku darba stundu ekonomika būs pazaudējusi? Visu šo ģimenes locekļu savstarpējo pārskaitījumu pareiza atainošana ienākumu deklarācijās valsts budžetam papildus dos tieši nulli eiro, bet sabiedrība saskarsies ar nevajadzīgām administratīvām procedūrām, bet ierēdniecība pamatos daudzas papildus darba stundas uzraudzībā. Saprotams, ka šādā veidā noķers arī kādu nodokļu nemaksātāju, taču vai tiešām ir pamatoti uzlūkot visus iedzīvotājus kā potenciālos krāpniekus?
Turklāt, ņemot vērā, ka lielākā daļa no pārbaudītajiem būs godprātīgi nodokļu maksātāji, jautājums ir, vai šāda pàrbaude patiešām ir pamatota. Varbūt VID vajadzētu pievērst uzmanību efektīvākām metodēm, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. Kaut vai šajā pašā izsūtīto vēstuļu pieejā. VID rīcībā ir hipotekāro saistību reģistrs, zināmas arī vienā mājsaimniecībā dzīvojošas personas un to ienākumi.
Ar modernu tehnoloģiju palīdzību šos saskaitāmos var salikt kopā un pārliecināties, ka ģimenei kopā ienākumi ar bankas kontu izrakstiem sakrīt perfekti. Vēl vairāk – VID aizdomīgākos gadījumos var no sākuma pārbaudi veikt pats, iegūstot detalizētākus datua. Šādas daudz mērķtiecīgākas stratēģijas ļaus identificēt reālos nodokļu nemaksātājus, nevis izsūtīt vispārīgas vēstules, kas skar ikvienu.
Lai gan valsts iestādēm ir jāveic uzraudzība, ir svarīgi, lai šī uzraudzība būtu taisnīga un atbilstoša reālajai situācijai. Latvijas ģimeņu reālā ekonomiskā situācija lielā mērā nav viegla. un savstarpēja ģimenes locekļu palīdzība ļauj risināt daudzas sociālas problēmas. Mūsu sabiedrībai ir nepieciešama uzticēšanās valsts pārvaldes iestādēm, bet to vairo skaidra, pārdomāta un saprotama pieeja, kas lieki neapgrūtina iedzīvotājus un viegli ļauj izprast visus noteikumus un prasības. VID komunikācija šī gada laikā spērusi platu soli pareizā virzienā, taču iespējami tālāki uzlabojumi.
Noslēgumā jāsecina, ka VID rīcība ir solis pareizajā virzienā, taču tā prasa lielāku pārdomātību un efektivitāti. Cīņa ar ēnu ekonomiku ir sarežģīta, un tai nepieciešama ne tikai stingra kontrole, bet arī izpratne par iedzīvotāju reālo situāciju. Ja 100 godīgiem, bet nejauši aizmāršīgiem jāatbild, lai noķertu vienu blēdi, tad vēl uzlabojumi ir nepieciešami.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
