Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir zaudējis administratīvo tiesu, un tagad šai iestādei nāksies atklāt vismaz daļu patiesības par bēdīgi slaveno pērn notikušo VID reorganizāciju – līdz tiesas spriedumam prettiesiski slēpto informāciju par to, kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš reorganizācijas sākuma datuma līdz 2017.gada 1.maijam.

Pagājušā gada 2. maijā toreizējā VID vadītāja Ilze Cīrule medijiem paziņoja, ka „līdz šim Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijā dienesta darbavietu skaits ir samazināts par aptuveni 250, gan likvidējot neaizpildītās vakances, gan atlaižot darbiniekus”.

Taču precīzas ziņas par reorganizācijas plānu, neaizpildītajām vakancēm un it kā atlaistajiem darbiniekiem tā arī netika atklātas, tā vairojot aizdomas par to, ka reorganizācija patiesībā notiek tikai, lai atbrīvotos no vadībai nevēlamiem darbiniekiem un vietā nozīmējot „savējos”.

Tagad administratīvā rajona tiesa ir daļēji apmierinājusi Lato Lapsas prasību un uzdevusi VID mēneša laikā publiskot prettiesiski slēpto informāciju par to, kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš dienesta reorganizācijas sākuma datuma līdz 2017.gada 1.maijam.

Pietiek šodien publisko pilnu administratīvās rajona tiesas spriedumu.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2018.gada 29.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese M.Romanova,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Lato Lapsas pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 22.maija atteikuma Nr.9.6-5/167 sniegt informāciju atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam sniegt Lato Lapsas 2017.gada 2.maija iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs 2017.gada 2.maijā vērsās Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - dienests), lūdzot sniegt šādu informāciju: 1) no kura datuma ir sākusies dienesta reorganizācija; kas un kad pieņēmis lēmumu par šo reorganizāciju; vai pirms reorganizācijas bija sastādīts un apstiprināts reorganizācijas plāns; ja jā, kas un kad to bija sastādījis un apstiprinājis; lūgts pievienot arī plāna kopiju. Ja šāda plāna nebija, tad kā tieši notiek reorganizācijas pasākumu secība; 2) cik tieši un kādas tieši „neaizpildītās vakances” ir likvidētas kopš šīs reorganizācijas sākuma datuma līdz 2017.gada 1.maijam; 3) cik tieši un kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš šīs reorganizācijas sākuma datuma līdz 2017.gada 1.maijam.

Pieteicējs norādīja, ka pieprasītā informācija viņam nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē, sabiedrības informētību par nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu un labas pārvaldības principus (lietas 7.lapa).

Uz minēto iesniegumu pieteicējs saņēma dienesta 2017.gada 22.maija vēstuli Nr.9.6- 5/167 (turpmāk - atbildes vēstule) (lietas 14.-15.lapa), kurā norādīts, ka rīkojumu par dienesta amata vietu skaita samazināšanu 2016.gada 3.maijā parakstījusi dienesta ģenerāldirektore. Saskaņā ar minēto rīkojumu, dienesta kopējais amata vietu skaits samazināms par 565 amata vietām, secīgi rīkojumā noteiktajos termiņos. Lai paaugstinātu dienesta efektivitāti, pirms katras dienesta patstāvīgās struktūrvienības reorganizācijas (t.sk. amata vietu skaita samazināšanas) tiek apkopoti tās darba rezultāti. Tā ietvaros dienests veic noteikto uzdevumu un procesu izpildes analīzi, analizē cilvēkresursu noslodzi un darba rezultātus, tāpat tiek identificētas un novērstas problēmas, definēts veicamo darbību kopums situācijas uzlabošanai, noteikti izmaiņu rezultātā sasniedzamie mērķi. Tāpat dienests sniedzis informāciju (datu apkopojumu tabulas veidā) par amata vietu samazinājumu laika periodā no rīkojuma izdošanas brīža līdz 2017.gada 1.maijam. Dienests informējis pieteicēju, ka kopš reorganizācijas sākuma līdz 2017.gada 1.maijam ir atbrīvoti 111 nodarbinātie, t.sk. 91 darbinieks un 20 ierēdņi. Nodarbināto skaita samazināšanas vai amata likvidācijas gadījumā tiek atbrīvoti tie nodarbinātie, kuriem ir sliktāki darba rezultāti (ņemot vērā izvirzītos mērķus) un zemāka kvalifikācija.

[2] Pieteicējs tiesā iesniegtajā pieteikumā (lietas 4.-5.lapa) norādīja, ka uz minēto informācijas pieprasījumu saņēma 2017.gada 15.maija (acīmredzot domāts - 22.maija) vēstuli, kurā dienests nav sniedzis pieprasīto informāciju par to, no kura datuma ir sākusies dienesta reorganizācija; vai pirms reorganizācijas bija sastādīts un apstiprināts reorganizācijas plāns; ja jā, kas un kad to bija sastādījis un apstiprinājis; dienests nav sniedzis arī pieprasīto plāna kopiju, kā arī informāciju par to, kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš šīs reorganizācijas sākuma datuma līdz 2017.gada 1 .maijam.

[3] Dienests paskaidrojumā tiesai (lietas 24.-25.lapa) norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz turpmāk minēto.

[3.1] Atbildes vēstulē norādīts datums, kad izdots dienesta rīkojums par dienesta amata vietu skaita samazināšanu un rīkojuma parakstītājs. Formāls reorganizācijas pasākumu plāns, kādu pieteicējs apraksta savā pieteikumā, dienestā netika izstrādāts, dienests atbildes vēstules trešajā rindkopā paskaidrojis par procedūru, veiktajiem pasākumiem un to secību, kā notiek reorganizācija iestādē. Tādējādi pieteicējam atbilde uz 1.punkta jautājumiem pēc būtības ir sniegta.

[3.2] Saistībā ar 3.punktā norādītajiem jautājumiem, pieteicējam ir sniegta precīza un pilnīga informācija par skaitu, cik darbinieki ir atlaisti kopš reorganizācijas sākuma datuma līdz 2017.gada 1.maijam. Attiecībā uz jautājumu, kādi tieši darbinieki tika atlaisti, nesniedzot pieprasīto informāciju, dienests ir ievērojis Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 5.punktu. Konkrētajā gadījumā tika veikts novērtēšanas process - reorganizācijas laikā tika analizēti un izvērtēti darbinieku darba izpildes rezultāti, veikts novērtējums, pamatojoties uz kuru tika atbrīvoti tie nodarbinātie, kuriem bija sliktāki darba rezultāti. Pieteicēja pieprasītās informācijas sniegšana pārkāptu arī Informācijas atklātības likuma 8.pantā norādītās personas tiesības uz privāto dzīvi, kā arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantā norādītās personas tiesības uz savu datu aizsardzību.

[3.3] Pieteicēja norādītais mērķis, kuram nepieciešama informācija par to, kuri tieši darbinieki tika atlaisti, nav vērtējams kā leģitīms attiecībā uz nodarbināto, kuri tika atlaisti, tiesībām uz savu datu un privātās dzīves aizsardzību.

[3.4] Dienests pieteicējam ir sniedzis atbildi pēc būtības - visu pieprasīto informāciju, kura neaizskar personu tiesības uz savu datu un privātās dzīves aizsardzību.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pieteicējs nav lūdzis lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Tāpat lietā ir savākti lietas dalībnieku paskaidrojumi un citi pierādījumi, un nepastāv citi šķēršļi lietas izskatīšanai rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos lietas dalībnieku paskaidrojumus un pārējos pierādījumus, secina, ka pieteikums apmierināms daļā.

[6] Vispirms tiesa precizē prasījuma priekšmetu.

Konkrētajā lietā no pieteikuma, kā arī pieteicēja 2017.gada 2.maija iesnieguma dienestam izriet, ka pastāv strīds par to, vai dienests ir sniedzis pieteicējam informāciju uz sekojošiem jautājumiem: 1) no kura datuma ir sākusies dienesta reorganizācija; 2) vai pirms reorganizācijas bija sastādīts un apstiprināts reorganizācijas plāns; ja jā, kas un kad to bija sastādījis un apstiprinājis; lūgts pievienot arī plāna kopiju; 3) ja šāda plāna nebija, tad kā tieši notiek reorganizācijas pasākumu secība.

Lietā nav strīda par to, ka dienests nav sniedzis pieteicējam informāciju par to, kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš šīs reorganizācijas sākuma datuma līdz 2017.gada 1.maijam. Tomēr dienests uzskata, ka nav pamata sniegt šo informāciju.

Iestādes atteikums sniegt informāciju ir jāvērtē kā administratīvais akts, nevis kā faktiskā rīcība. Informācijas izsniegšana ir faktiskā rīcība, bet atteikums to izsniegt vērtējams kā administratīvais akts. Tas pamatojams ar to, ka ar atteikumu notiek iejaukšanās personas tiesībās, nevis rodas tikai faktiskas sekas. Tādējādi tiesai konkrētajā lietā ir arī jāvērtē dienesta atteikuma pamatojums, tātad jāvērtē atteikums kā administratīvais akts. Secīgi prasījuma priekšmets ir papildināms un tas ir par dienesta 2017.gada 22.maija atteikuma Nr.9.6-5/167 sniegt informāciju atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu dienestam sniegt dienestam 2017.gada 2.maija iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos.

[7] No dienesta atbildes vēstules izriet, ka dienests ir sniedzis pieteicējam informāciju par dienesta ģenerāldirektores 2016.gada 3.maija rīkojumu par dienesta amata vietu skaita samazināšanu, kā arī informāciju tabulas veidā ar datu apkopojumu par amata vietu samazinājumu laikā periodā no rīkojuma izdošanas brīža līdz 2017.gada 1.maijam. Dienests atbildes vēstules trešajā rindkopā paskaidrojis par procedūru, veiktajiem pasākumiem un to secību, kā notiek reorganizācija iestādē.

No minētā, kā arī dienesta paskaidrojumiem izriet, ka dienesta reorganizācija ir sākusies 2016.gada 3.maijā, formāls reorganizācijas pasākumu plāns netika izstrādāts.

Par reorganizācijas pasākumu secību no dienesta atbildes vēstules un paskaidrojumiem izriet, ka pirms katras dienesta patstāvīgās struktūrvienības reorganizācijas tiek apkopoti tās darba rezultāti, analizēti noteiktie uzdevumi un izpildes process, cilvēkresursu noslodze un darba rezultāti, tiek noteikti mērķi un veicamo darbību plāns. Novērtēšanas procesa gaitā tiek atbrīvoti tie nodarbinātie, kuriem bija sliktāki darba rezultāti (ņemot vērā izvirzītos mērķus) un zemāka kvalifikācija.

Tādējādi pieteicējam atbilde uz viņa uzdotajiem jautājumiem (no kura datuma ir sākusies dienesta reorganizācija; vai pirms reorganizācijas bija sastādīts un apstiprināts reorganizācijas plāns; ja jā, kas un kad to bija sastādījis un apstiprinājis; lūgts pievienot arī plāna kopiju; ja šāda plāna nebija, tad kā tieši notiek reorganizācijas pasākumu secība) ir sniegta, un tiesai nav pamata uzlikt pienākumu dienestam atkārtoti sniegt šo informāciju.

[8] Attiecībā uz informāciju par atlaistajiem darbiniekiem tiesa norāda turpmāk minēto.

[8.1] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 3.pantu, informāciju, uz kuru attiecas šis likums, iedala vispārpieejamā informācijā un ierobežotas pieejamības informācijā. Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu un otrās daļas 1., 4. un 5.punktu ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kurai šāds statuss noteikts ar likumu, par fiziskās personas privāto dzīvi, vai kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu. Savukārt minētā likuma 4.pants nosaka, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Informācijas atklātības likuma 8.pantā noteikts, ka informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 1.pantu šā likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu (turpmāk — personas dati) apstrādi. Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē saskaņā ar šā likuma 2.panta 3.punktu fiziskas personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu.

Personas vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs attiecas uz identificētu fizisko personu, proti, ļauj identificēt personu. Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pants noteic, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Personas datu aizsardzība tostarp izriet no Satversmes 96.panta, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Personas datu apstrāde, tostarp izņēmuma kārtā bez datu subjekta piekrišanas, ir stingri noteikta Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā.

Konkrētajā gadījumā pieteicējs ir pieprasījis citu personu datus, tādēļ šāda informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu un otrās daļas 4.punktu ir atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju un šādas informācijas apstrāde ir pieļaujama, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto regulējumu.

Tomēr šis secinājums nav pats par sevi pamats informācijas nesniegšanai.

[8.2] Demokrātiska sabiedrība ir ieinteresēta gan informācijas atklātībā, kas ietver piekļuvi dažādiem datiem, gan indivīdu privātās dzīves aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanā. Gan piekļuve publiskiem dokumentiem, gan privātās dzīves aizsardzība ir atzītas par pamattiesībām. Šīs tiesības nostiprinātas ne vien Satversmes 96.pantā (noteic privātās dzīves neaizskaramību) un 100.pantā (citstarp noteic tiesības iegūt informāciju), bet saistītas arī ar tiesībām piedalīties valsts un pašvaldības darbībā (Satversmes 101.pants) un tiesībām vērsties ar iesniegumu un saņemt atbildi (Satversmes 104.pants).

īstenojot iepriekš minētās tiesības, nereti gadās situācijas, kā tas ir konkrētajā gadījumā, kurās saskaras dažādu personu pretējas tiesības. Nepārprotami, ka šādās situācijās kādas no tiesībām nākas ierobežot, izvērtējot tiesību nozīmīgumu, ierobežojuma nepieciešamību un samērību (skat. Augstākās tiesas 2012.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-606/2012 9.punktu).

Lietā nav strīda, ka tiesības uz informāciju nav absolūtas un tām ir ar likumu noteikti izņēmumi. Taču izņēmumi no šīm tiesībām ir interpretējami un piemērojami šauri, lai netiktu radīti šķēršļi vispārējā principa piemērošanai. Ar to vien, ka dokuments ir saistīts ar interesēm, kuras aizsargā izņēmums, nepietiek, lai attaisnotu šī izņēmuma piemērošanu. Šādu piemērošanu principā var pamatot tikai tad, ja iestāde ir iepriekš novērtējusi, pirmkārt, vai iespēja iepazīties ar dokumentu var konkrēti un faktiski apdraudēt aizsargātas intereses, un, otrkārt, vai nepastāv primāras sabiedrības intereses, kas pamato konkrētā dokumenta izpaušanu. Turklāt riskam, ka tiks apdraudētas aizsargātās intereses, ir jābūt saprātīgi paredzamam, nevis tikai hipotētiskam. Iestādei, lai piemērotu izņēmumu, ir jāveic konkrēta pārbaude un tā ir jāatspoguļo lēmuma pamatojumā (sa1. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010.gada 9.jūnija sprieduma lietā T-237/05 41.punktu).

[8.3] Konkrētajā gadījumā pieteicēja pieprasītie dati ietver arī datus par konkrētām fiziskajām personām. Pieprasītie dati neattiecas uz sensitīvu vai citādu izteikti personisku informāciju par fiziskās personas privāto dzīvo. Dokumenti, kuros ietverti pieprasītie dati, lielā mērā saistīti ar valsts rīcību ar tās mantu un finanšu līdzekļiem. Šo dokumentu sastādīšanas nolūkam ir maz kas kopīgs ar personas datiem kā tādiem.

Tiesa nesaskata un argumenti par to atbildes vēstulē un dienesta paskaidrojumos nav ietverti, kā pieprasīto datu izpaušana pieteicējam varētu nodarīt reālu kaitējumu fizisko personu cieņai vai privātajai dzīvei. Iejaukšanās fiziskās personas privātajā dzīvē ar datu izpaušanu šādā gadījumā, pat ja būtu, būtu atzīstama par gaužām minimālu.

Turklāt Augstākā tiesa jau iepriekš, 2010.gada 1.jūlija spriedumā lietā Nr.SKA- 347/2010 ir norādījusi, ka par valsts līdzekļiem nodarbinātas personas datu, kas ir sabiedrības leģitīmas intereses lokā, aizsardzība ir mazāka, nekā tā ir privāti nodarbinātai personai. Savukārt, ja dokumentos, kas satur pieprasīto informāciju, ietverti arī tādi dati par fizisko personu, kas nav saistāmi ar mērķi kontrolēt izdevumu izlietojumu (piemēram, privātās personas bankas konts, tālruņa numurs u.tm1.), sniedzot pieprasīto informāciju, šie dati nav jāizpauž. Papildus minētajam tiesa norāda, ka, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta 9.2 daļas 3.punktu un vienpadsmito daļu, kā arī Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumiem „Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” (spēkā no 2016.gada 27.aprīļa), dienesta amatpersonu un darbinieku vārdi un uzvārdi, kā arī viņu atalgojums tiek publiskots, un pašlaik, ieguldot laiku, kā arī salīdzinot dienesta nodarbināto sarakstus pa mēnešiem, ir iespējams konstatēt, kādi darbinieki vairs nestrādā dienestā.

Secīgi dienesta atteikums sniegt pieteicējam informāciju par to, kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš šīs reorganizācijas sākuma datuma līdz 2017.gada 1.maijam, ir prettiesisks.

[8.4] Attiecībā uz dienesta iebildumiem par pieteicēja leģitīmo interesi saņemt šo informāciju, tiesa norāda turpmāk minēto.

Satversmes 116.pants paredz, ka personas tiesības uz privāto dzīvi var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtā daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamības informācija var tikt izsniegta, ja tās sniegšana ir pieprasīta rakstveidā un informācijas pieprasītājs norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota, tādējādi Informācijas atklātības likums paredz iespēju izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju.

Tiesa konstatē, ka pieteicējs rakstveida informācijas pieprasījumā ir norādījis, ka viņš vēlas iegūt šo informāciju, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē, sabiedrības informētību par nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu un labas pārvaldības principus.

Satversmes tiesa 1999.gada 6.jūlija spriedumā lietā №.04-02(99) ir atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo. Tādējādi ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri.

Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība un informācijas par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu pieejamība. Pārvaldes iestādēm savā ikdienas darbā jāievēro un jāpiemēro cilvēktiesību normas, kas noteiktas Satversmē un citos likumos. Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem, pilda sabiedrības uzticētās funkcijas (sk. Satversmes tiesas 1999.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr. 04-02(99) 2. un 3.punktu).

Kā jau tiesa ir norādījusi iepriekš, ja persona saņem atalgojumu no valsts vai pašvaldību budžeta, tad attiecībā uz informāciju par minētās personas nodarbinātību un atbrīvošanu no amata vai darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ir piemērojami krietni zemāki tiesību uz privāto dzīvi aizsardzības standarti nekā attiecībā uz citas valsts un pašvaldību rīcībā esošas personiski jūtīgas informācijas aizsardzību. Atteikuma pamatā sniegt informāciju par šādas personas nodarbinātību var būt tikai būtiska kaitējuma valsts, pašvaldības vai konkrētās fiziskās personas interesēm iespējamība. Šajā lietā tiesa minētā būtiskā kaitējuma iespējamību nesaskata. Ņemot vērā minēto, šajā lietā pieteicēja interese iegūt ziņas nav raksturojama kā personiska interese, bet gan leģitīma interese pārliecināties, kā valsts efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem izlieto valsts budžeta līdzekļus, un vai dienests īsteno reorganizāciju faktiski.

Tādējādi konkrētajā lietā tiesa konstatē pieteicēja leģitīmu interesi un līdz ar to arī tiesības saņemt informāciju no dienesta.

[9] Pieteicējs lūdzis atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu dienestam atvainoties pieteicējam.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk - Atlīdzināšanas likuma) 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumus var nodarīt ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā.

Tātad no tiesību normas izriet, ka atlīdzināšanas pienākums var tikt izpildīts kā iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadījumā, ja atjaunošana nav iespējama vai nav adekvāta, piešķirams atlīdzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās, kā to paredz Atlīdzināšanas likuma 14.panta trešā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartas pieteicēja ar likumu aizsargātās tiesības uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozīmīgām personas pamattiesībām. Vienlaikus konstatējams, ka pieteicējs nav norādījis uz viņam nodarītā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem.

Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējam nav nodarīts smags aizskārums. Pieteicējs arī nav norādījis uz citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, kas būtu pamats izvērtēt informācijas nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesībām. Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā tiesas noteiktais pienākums dienestam sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju ir uzskatāms par atbilstīgu atlīdzinājumu, bet pieteicēja prasījums par atvainošanos kā morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms.

[10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicējs par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 6.lapa). Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu, un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 329.panta pirmo daļu un Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

daļēji apmierināt Lato Lapsas pieteikumu.

Atzīt Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 22.maija atteikumu Nr.9.6-5/167 sniegt informāciju par to, kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas sākuma datuma līdz 2017.gada 1.maijam, par prettiesisku.

Uzdot Valsts ieņēmumu dienestam viena mēneša laikā no sprieduma stāšanās spēkā sniegt Lato Lapsam informāciju par to, kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas sākuma datuma līdz 2017.gada 1.maijam.

Noraidīt pieteikumu pārējā daļā.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569- 13068) viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

57
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...