Iesaki rakstu: 
Izsenis zināms satīriski grotesks joks par vidējo temperatūru palātā un pacientu, kas drīzāk miris nekā dzīvs. Ļoti līdzīga situācija ar šodienas Latvijas Republikas budžeta plānotās ieņēmumu daļas faktisko izpildi. Nāves konvulsiju trīcekļa un raustekļa vēl nav, bet gaisā jau jūtama morgam raksturīgā formalīna smaka.
Ja īsi un vienkārši, tad Latvijas budžetā ir caurums par pusmiljardu EUR. Ja gari, gudri un sarežģīti, tad, "lai gan nodokļu ieņēmumi kopbudžetā šogad kopumā bijuši salīdzinoši tuvu 2019. gada attiecīgā perioda līmenim, kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns pārskata periodā ir izpildīts tikai par 90,8%, bet līdz plāna izpildei pietrūka 506,2 miljoni eiro. Tas skaidrojams ar to, ka pērn rudenī Saeimā apstiprinātā budžeta nodokļu ieņēmumu plāns šogad kopbudžetā paredzēja par 6,9% augstākus nodokļu ieņēmumus nekā 2019. gadā. Attiecīgais plāns tika balstīts uz prognozētu IKP pieaugumu šogad 2,8% (5,6% faktiskajās cenās), savukārt atbilstoši aktuālajam Finanšu ministrijas vērtējumam šogad IKP COVID-19 krīzes iespaidā varētu samazināties par 7,0% (7,4% faktiskajās cenās)”.
Nepaguva nožūt krāsa oficiāliem paziņojumiem, kad tautai jau tika piespēlēta ideja par kārtējām izmaiņām nodokļu likumdošanā. Ja uz sitienu neiet cauri humori ar kadastrālām vērtībām, tad provējam čakarēt ar sociālajiem maksājumiem. Akurāt zinību un kalendārā rudens pirmajā dienā valdība atgādināja, ka joki nebūs un bez salda burkāna ir arī rīkstes.
"Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viens no stratēģiskajiem mērķiem ir mērķtiecīga rīcība un sadarbība pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. VID darba plānā 2020. gadam VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei ir iekļauts uzdevums stiprināt sadarbību un vienotu izpratni ar prokuratūru pirmstiesas izmeklēšanas paātrināšanai, vienlaikus uzturot kvalitāti pirmstiesas izmeklēšanā.
Runājot par šogad VID atklātajām nozīmīgajām lietām, noteikti jāmin tā dēvētās aplokšņu algu lietas Latvijas futbola saimniecībā, un aktīvi tiek strādāts, lai tiktu skaidrībā, kas notiek arī ar citiem sporta veidiem, ar sporta klubiem. Jāteic, ka ir futbola klubi, kas ir ņēmuši vērā VID aktivitātes, mainot savu uzvedību un maksājumus sportistiem veicot pilnībā legāli, nevis par daļu naudas veicot nodokļu iemaksas, bet lielāko daļu summas izsniedzot kā "aplokšņu" algu.
Jāuzsver, ka "aplokšņu" algu izskaušana ir un paliek viena no būtiskākajām mūsu darba prioritātēm. Tāpat aktīvi turpinām strādāt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Noteikti jāpiemin arī lieta, kad VID atklāja kādā naftas kompānijā izvairīšanos nodokļu nomaksas nepilnu 40 miljonu eiro apmērā.
Runājot par kriminālprocesiem, kuri laika posmā no 2016. - 2019. gadam tika nodoti kriminālvajāšanas uzsākšanai, tad vidēji noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana valsts ieņēmumu jomā ilga 1 gadu un 11 mēnešus. Kriminālprocesu ietvaros, kuri 2016. -2019. gadā nodoti kriminālvajāšanas uzsākšanai, par noziedzīgi iegūtu mantu tika uzsākti un attiecīgi pabeigti 15 procesi. Procesi par noziedzīgi iegūtu mantu tika uzsākti un labvēlīgi pabeigti tiesā ar spēkā stājušos spriedumu par naudas līdzekļiem vairāk nekā 2 mlj. eiro vērtībā un 2 transportlīdzekļiem, kas atradās pie 20 juridiskām un 10 fiziskām personām.” Tā ar valdības muti runāja Kaspars Podiņš,
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas pārvaldes direktors. Tieši šādi Podiņa kunga amats minēts portāla delfi publikācijā, nepieminot vārdu "policijas”, kas automātiski asociējas ar represijām un rūtainu saulīti caur logu. Atgādināšu, ka pareizi būtu "Ģenerālis Kaspars Podiņš, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors. "Bet nu štrunts par uzplečiem un bikšu kanti. Ne tas šobrīd galvenais.
Labu laiku atpakaļ pietiek.com portālā rakstīju par visādām šmucēm ar PVN atmazgāšanu, izmazgāšanu un nočiepšanu no valsts budžeta. Divās rakstu sērijās "Korupcijas karuselis“ un "PVN slapjajā damaksnī" pavēru aizkaru uz veļasmašīnu biznesu, kur netieši nozibēja gan Latvijas Banka, gan organizētās noziedzības autoritātes "Vēzis” un “Lācis”, gan mazāka līmeņa darboņi kā Sergejs Vojevoda. Kas mainījies pa pandēmijas laiku ?
Godīgi jāatzīst, ka savākt objektīvu informāciju par valsts budžeta apjāšanu simtos miljonu EUR apmērā ir neiespējamā misija. Tieši tāpat jāatzīst, ka šī misija kļūst iespējama ar brīdi, kad kāds aizvainots un, kā likums, nelikumīgi atlaists specdienestu darbinieks piekrīt neformālai sarunai bez diktofona klātbūtnes. Šodien situācija papildinās ar to, ka piekrīt runāt arī daži nu jau bijušie Ģenerālprokuratūras darbinieki, kur, izrādās, informācija gāžas iekšā kā pa platu reni.
Neformāla bezdiktofona informācija. Ar VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 24. 08. 2020. lēmumu nr. 30. 4-17. 22/NNVP/36144 apstādināta SIA Grupeer (40203023192) darbība. Uz 26. 08. 2020 nodokļu parāds Latvijas valstij 226 209,06 EUR. Uz šodienu vienīgā īpašniece Alla Kisika. Firmas ziedu laikos novīd arī kāds Andrejs Kisiks. Jebkurš VID sētnieks (ne tikai ģenerālis Podiņš) pateiks, ka bez paša VID ziņas un “saskaņošanas “ šādu parādu uzkrāt nav iespējams. Parastas firmas VID jāj par 1000 EUR nenokārtotām saistībām.
Bet tas viss ir pupu mizas. Kapeikas. Grupeer bija lielākā P2P (peer- to-peer) kreditēšanas internetplatforma Baltijas valstīs. Ieelpojam un aizturam gaisu plaušās (nāks par labu arī Covid-19 profilaksei). Zinoši ļautiņi saka, ka caur šo platformu ir pazuduši un izgaisuši nezināmā virzienā līdz 80 000 000 EUR investoru no visas pasaules finanšu līdzekļu. Šie paši zinoši ļautiņi saka, ka miljonu štellēs iejauktas kaimiņu Krievijas bankas.
Citi zinoši ļautiņi saka, ka noteiktus, bet ļoti konkrētus procesus šajā visnotaļ nopietnajā pasākumā koordinējuši "Vēzis” un "Lācis" no Latvijas. Pietrūkst vēl tikai Sergeja Vojevodas pa vidu vai blakus. Bet varbūt nepietrūkst ? Beidzamais. Trešie zinošie ļautiņi velk nelabas paralēles starp investoru izgaisušiem līdzekļiem un VIA Jurmala Outlet Village. Jācer, ka tā nav un tas neatbilst patiesībai, jo pretējā gadījumā Latvijai vēl viena starptautiska šmuce garantēta.
Desertam. Daudzās sarunās laiku pa laikam uzpeld mistiska persona, kas it kā pati nav tēmā, kā teiktu krievi, bet nenoliedzami kaut kur ir gājusi garām. Varbūt atradusies ne tajā vietā un laikā tīri nejaušības pēc? Šo personu starptautiskās organizētās noziedzības pārstāvji savā starpā patētiski dēvē par "MAMA“ (pēc krievu valodas rakstības). Ar dakšiņu ūdenī var sazīmēt, ka tā varētu būt kāda atvaļināta pulkvede (sieviešu dzimtē), kas šodien sēž Jēkaba ielā 11. Bet tas jau būs pavisam cits stāsts... Ja būs...
P. S. Ja kas, tad šaurās aprindās 90. gados koncerna Pārdaugava šefu Vladimiru Ļeskovu dēvēja par "PAPA”. Papas un Mamas konkrētās aprindās nepiešķir no zila gaisa vai uz dullo.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
