Iesaki rakstu: 
Izsenis zināms satīriski grotesks joks par vidējo temperatūru palātā un pacientu, kas drīzāk miris nekā dzīvs. Ļoti līdzīga situācija ar šodienas Latvijas Republikas budžeta plānotās ieņēmumu daļas faktisko izpildi. Nāves konvulsiju trīcekļa un raustekļa vēl nav, bet gaisā jau jūtama morgam raksturīgā formalīna smaka.
Ja īsi un vienkārši, tad Latvijas budžetā ir caurums par pusmiljardu EUR. Ja gari, gudri un sarežģīti, tad, "lai gan nodokļu ieņēmumi kopbudžetā šogad kopumā bijuši salīdzinoši tuvu 2019. gada attiecīgā perioda līmenim, kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns pārskata periodā ir izpildīts tikai par 90,8%, bet līdz plāna izpildei pietrūka 506,2 miljoni eiro. Tas skaidrojams ar to, ka pērn rudenī Saeimā apstiprinātā budžeta nodokļu ieņēmumu plāns šogad kopbudžetā paredzēja par 6,9% augstākus nodokļu ieņēmumus nekā 2019. gadā. Attiecīgais plāns tika balstīts uz prognozētu IKP pieaugumu šogad 2,8% (5,6% faktiskajās cenās), savukārt atbilstoši aktuālajam Finanšu ministrijas vērtējumam šogad IKP COVID-19 krīzes iespaidā varētu samazināties par 7,0% (7,4% faktiskajās cenās)”.
Nepaguva nožūt krāsa oficiāliem paziņojumiem, kad tautai jau tika piespēlēta ideja par kārtējām izmaiņām nodokļu likumdošanā. Ja uz sitienu neiet cauri humori ar kadastrālām vērtībām, tad provējam čakarēt ar sociālajiem maksājumiem. Akurāt zinību un kalendārā rudens pirmajā dienā valdība atgādināja, ka joki nebūs un bez salda burkāna ir arī rīkstes.
"Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viens no stratēģiskajiem mērķiem ir mērķtiecīga rīcība un sadarbība pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. VID darba plānā 2020. gadam VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei ir iekļauts uzdevums stiprināt sadarbību un vienotu izpratni ar prokuratūru pirmstiesas izmeklēšanas paātrināšanai, vienlaikus uzturot kvalitāti pirmstiesas izmeklēšanā.
Runājot par šogad VID atklātajām nozīmīgajām lietām, noteikti jāmin tā dēvētās aplokšņu algu lietas Latvijas futbola saimniecībā, un aktīvi tiek strādāts, lai tiktu skaidrībā, kas notiek arī ar citiem sporta veidiem, ar sporta klubiem. Jāteic, ka ir futbola klubi, kas ir ņēmuši vērā VID aktivitātes, mainot savu uzvedību un maksājumus sportistiem veicot pilnībā legāli, nevis par daļu naudas veicot nodokļu iemaksas, bet lielāko daļu summas izsniedzot kā "aplokšņu" algu.
Jāuzsver, ka "aplokšņu" algu izskaušana ir un paliek viena no būtiskākajām mūsu darba prioritātēm. Tāpat aktīvi turpinām strādāt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Noteikti jāpiemin arī lieta, kad VID atklāja kādā naftas kompānijā izvairīšanos nodokļu nomaksas nepilnu 40 miljonu eiro apmērā.
Runājot par kriminālprocesiem, kuri laika posmā no 2016. - 2019. gadam tika nodoti kriminālvajāšanas uzsākšanai, tad vidēji noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana valsts ieņēmumu jomā ilga 1 gadu un 11 mēnešus. Kriminālprocesu ietvaros, kuri 2016. -2019. gadā nodoti kriminālvajāšanas uzsākšanai, par noziedzīgi iegūtu mantu tika uzsākti un attiecīgi pabeigti 15 procesi. Procesi par noziedzīgi iegūtu mantu tika uzsākti un labvēlīgi pabeigti tiesā ar spēkā stājušos spriedumu par naudas līdzekļiem vairāk nekā 2 mlj. eiro vērtībā un 2 transportlīdzekļiem, kas atradās pie 20 juridiskām un 10 fiziskām personām.” Tā ar valdības muti runāja Kaspars Podiņš,
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas pārvaldes direktors. Tieši šādi Podiņa kunga amats minēts portāla delfi publikācijā, nepieminot vārdu "policijas”, kas automātiski asociējas ar represijām un rūtainu saulīti caur logu. Atgādināšu, ka pareizi būtu "Ģenerālis Kaspars Podiņš, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors. "Bet nu štrunts par uzplečiem un bikšu kanti. Ne tas šobrīd galvenais.
Labu laiku atpakaļ pietiek.com portālā rakstīju par visādām šmucēm ar PVN atmazgāšanu, izmazgāšanu un nočiepšanu no valsts budžeta. Divās rakstu sērijās "Korupcijas karuselis“ un "PVN slapjajā damaksnī" pavēru aizkaru uz veļasmašīnu biznesu, kur netieši nozibēja gan Latvijas Banka, gan organizētās noziedzības autoritātes "Vēzis” un “Lācis”, gan mazāka līmeņa darboņi kā Sergejs Vojevoda. Kas mainījies pa pandēmijas laiku ?
Godīgi jāatzīst, ka savākt objektīvu informāciju par valsts budžeta apjāšanu simtos miljonu EUR apmērā ir neiespējamā misija. Tieši tāpat jāatzīst, ka šī misija kļūst iespējama ar brīdi, kad kāds aizvainots un, kā likums, nelikumīgi atlaists specdienestu darbinieks piekrīt neformālai sarunai bez diktofona klātbūtnes. Šodien situācija papildinās ar to, ka piekrīt runāt arī daži nu jau bijušie Ģenerālprokuratūras darbinieki, kur, izrādās, informācija gāžas iekšā kā pa platu reni.
Neformāla bezdiktofona informācija. Ar VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 24. 08. 2020. lēmumu nr. 30. 4-17. 22/NNVP/36144 apstādināta SIA Grupeer (40203023192) darbība. Uz 26. 08. 2020 nodokļu parāds Latvijas valstij 226 209,06 EUR. Uz šodienu vienīgā īpašniece Alla Kisika. Firmas ziedu laikos novīd arī kāds Andrejs Kisiks. Jebkurš VID sētnieks (ne tikai ģenerālis Podiņš) pateiks, ka bez paša VID ziņas un “saskaņošanas “ šādu parādu uzkrāt nav iespējams. Parastas firmas VID jāj par 1000 EUR nenokārtotām saistībām.
Bet tas viss ir pupu mizas. Kapeikas. Grupeer bija lielākā P2P (peer- to-peer) kreditēšanas internetplatforma Baltijas valstīs. Ieelpojam un aizturam gaisu plaušās (nāks par labu arī Covid-19 profilaksei). Zinoši ļautiņi saka, ka caur šo platformu ir pazuduši un izgaisuši nezināmā virzienā līdz 80 000 000 EUR investoru no visas pasaules finanšu līdzekļu. Šie paši zinoši ļautiņi saka, ka miljonu štellēs iejauktas kaimiņu Krievijas bankas.
Citi zinoši ļautiņi saka, ka noteiktus, bet ļoti konkrētus procesus šajā visnotaļ nopietnajā pasākumā koordinējuši "Vēzis” un "Lācis" no Latvijas. Pietrūkst vēl tikai Sergeja Vojevodas pa vidu vai blakus. Bet varbūt nepietrūkst ? Beidzamais. Trešie zinošie ļautiņi velk nelabas paralēles starp investoru izgaisušiem līdzekļiem un VIA Jurmala Outlet Village. Jācer, ka tā nav un tas neatbilst patiesībai, jo pretējā gadījumā Latvijai vēl viena starptautiska šmuce garantēta.
Desertam. Daudzās sarunās laiku pa laikam uzpeld mistiska persona, kas it kā pati nav tēmā, kā teiktu krievi, bet nenoliedzami kaut kur ir gājusi garām. Varbūt atradusies ne tajā vietā un laikā tīri nejaušības pēc? Šo personu starptautiskās organizētās noziedzības pārstāvji savā starpā patētiski dēvē par "MAMA“ (pēc krievu valodas rakstības). Ar dakšiņu ūdenī var sazīmēt, ka tā varētu būt kāda atvaļināta pulkvede (sieviešu dzimtē), kas šodien sēž Jēkaba ielā 11. Bet tas jau būs pavisam cits stāsts... Ja būs...
P. S. Ja kas, tad šaurās aprindās 90. gados koncerna Pārdaugava šefu Vladimiru Ļeskovu dēvēja par "PAPA”. Papas un Mamas konkrētās aprindās nepiešķir no zila gaisa vai uz dullo.
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
