Videoieraksts rāda: tieslietu ministra Bordāna dēls – advokāts tiesas zālē jūtas kā mājās un ņemas kā pa savu kabatu
Eduards Dūviņš20.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lūdzu palīdzību publiskot šo videoierakstu, jo sabiedrībai un tiesībsargājošām iestādēm ir tiesības zināt, kas notiek Latvijā un Latvijas tiesu sistēmā.
19.04.2022. notika tiesas sēde atklātā tiesas sēdē Rīgā Abrenes ielā 8 lietā (Nr. C30607120(C-1980-21/47), kur prasītāja pārstāvis bija Toms Bordāns [tieslietu ministra Jāņa Bordāna dēls]. Atbildētāja ir mana mamma Līvija Dūviņa, dzimusi 1951. gadā. Mamma man bija izsniegusī notariālu pilnvaru ar reģistrācijas nr. 1381.
Uzsākoties tiesas sēdei, tiesnesis Dainis Slišāns familiāri sasveicinājās ar prasītāja pārstāvi (labdien, kā jūs tagad godāt, kā zvērināta advokāta kungu, Tom…). Prasītājs ir Aija Stepanova, bet no lietas materiāliem ir redzams, ka tā ir cilvēku grupa, kas visi saitīti ar politisko partiju Konservatīvie.
Iesniedzu tiesai notariālu pilnvaru, kas datēta ar 19.04.22., un lūdzu atlikt tiesu, lai varētu iepazīties materiāliem, - tiesnesis lūgumu noraidīja.
Tiesnesis izsludināja pārtraukumu un izgāja no zāles, bet prasītāja pārstāvis Toms Bordāns tiesas zālē piegāja pie tiesas sekretāra datora un veica manipulācijas ar to. Šo neizdevās nofilmēt, bet, kad atgriezās tiesas sekretāre, Toms Bordāns tam pievienoja caur kabeli savu viedierīci un deva norādījumus tiesas sekretārei, kādas darbības ir jāizpilda, Šo izdevās nofilmēt, un tas arī redzams pielikumā.
Kad atgriezās tiesnesis zālē Dainis Slišāns, viņš paziņoja, ka prasītāja pārstāvis Toms Bordāns pirms 14 dienām ir iesniedzis videomateriālu. Bet iesniegts tika tikai kādas minūtes atpakaļ, līdz ar ko atbildētājiem nebija iespējams iepazīties ar šo pierādījumu.
Izteicu lūgumu tiesas sastāva noraidīšanai (ir atsevišķi materiāli) – tiesnesis uz stundu paziņoja pārtraukumu, noraidījumu nepieņēma un turpināja tiesu līdz darbdienas beigām – nākamā tiesas sēde 16.05.2022. Lieta tiek izskatīta atklātās tiesas sēdēs – līdz ar to jebkura persona var tās apmeklēt.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
