Videoieraksts rāda: tieslietu ministra Bordāna dēls – advokāts tiesas zālē jūtas kā mājās un ņemas kā pa savu kabatu
Eduards Dūviņš20.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lūdzu palīdzību publiskot šo videoierakstu, jo sabiedrībai un tiesībsargājošām iestādēm ir tiesības zināt, kas notiek Latvijā un Latvijas tiesu sistēmā.
19.04.2022. notika tiesas sēde atklātā tiesas sēdē Rīgā Abrenes ielā 8 lietā (Nr. C30607120(C-1980-21/47), kur prasītāja pārstāvis bija Toms Bordāns [tieslietu ministra Jāņa Bordāna dēls]. Atbildētāja ir mana mamma Līvija Dūviņa, dzimusi 1951. gadā. Mamma man bija izsniegusī notariālu pilnvaru ar reģistrācijas nr. 1381.
Uzsākoties tiesas sēdei, tiesnesis Dainis Slišāns familiāri sasveicinājās ar prasītāja pārstāvi (labdien, kā jūs tagad godāt, kā zvērināta advokāta kungu, Tom…). Prasītājs ir Aija Stepanova, bet no lietas materiāliem ir redzams, ka tā ir cilvēku grupa, kas visi saitīti ar politisko partiju Konservatīvie.
Iesniedzu tiesai notariālu pilnvaru, kas datēta ar 19.04.22., un lūdzu atlikt tiesu, lai varētu iepazīties materiāliem, - tiesnesis lūgumu noraidīja.
Tiesnesis izsludināja pārtraukumu un izgāja no zāles, bet prasītāja pārstāvis Toms Bordāns tiesas zālē piegāja pie tiesas sekretāra datora un veica manipulācijas ar to. Šo neizdevās nofilmēt, bet, kad atgriezās tiesas sekretāre, Toms Bordāns tam pievienoja caur kabeli savu viedierīci un deva norādījumus tiesas sekretārei, kādas darbības ir jāizpilda, Šo izdevās nofilmēt, un tas arī redzams pielikumā.
Kad atgriezās tiesnesis zālē Dainis Slišāns, viņš paziņoja, ka prasītāja pārstāvis Toms Bordāns pirms 14 dienām ir iesniedzis videomateriālu. Bet iesniegts tika tikai kādas minūtes atpakaļ, līdz ar ko atbildētājiem nebija iespējams iepazīties ar šo pierādījumu.
Izteicu lūgumu tiesas sastāva noraidīšanai (ir atsevišķi materiāli) – tiesnesis uz stundu paziņoja pārtraukumu, noraidījumu nepieņēma un turpināja tiesu līdz darbdienas beigām – nākamā tiesas sēde 16.05.2022. Lieta tiek izskatīta atklātās tiesas sēdēs – līdz ar to jebkura persona var tās apmeklēt.
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
