Videoieraksts rāda: tieslietu ministra Bordāna dēls – advokāts tiesas zālē jūtas kā mājās un ņemas kā pa savu kabatu
Eduards Dūviņš20.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lūdzu palīdzību publiskot šo videoierakstu, jo sabiedrībai un tiesībsargājošām iestādēm ir tiesības zināt, kas notiek Latvijā un Latvijas tiesu sistēmā.
19.04.2022. notika tiesas sēde atklātā tiesas sēdē Rīgā Abrenes ielā 8 lietā (Nr. C30607120(C-1980-21/47), kur prasītāja pārstāvis bija Toms Bordāns [tieslietu ministra Jāņa Bordāna dēls]. Atbildētāja ir mana mamma Līvija Dūviņa, dzimusi 1951. gadā. Mamma man bija izsniegusī notariālu pilnvaru ar reģistrācijas nr. 1381.
Uzsākoties tiesas sēdei, tiesnesis Dainis Slišāns familiāri sasveicinājās ar prasītāja pārstāvi (labdien, kā jūs tagad godāt, kā zvērināta advokāta kungu, Tom…). Prasītājs ir Aija Stepanova, bet no lietas materiāliem ir redzams, ka tā ir cilvēku grupa, kas visi saitīti ar politisko partiju Konservatīvie.
Iesniedzu tiesai notariālu pilnvaru, kas datēta ar 19.04.22., un lūdzu atlikt tiesu, lai varētu iepazīties materiāliem, - tiesnesis lūgumu noraidīja.
Tiesnesis izsludināja pārtraukumu un izgāja no zāles, bet prasītāja pārstāvis Toms Bordāns tiesas zālē piegāja pie tiesas sekretāra datora un veica manipulācijas ar to. Šo neizdevās nofilmēt, bet, kad atgriezās tiesas sekretāre, Toms Bordāns tam pievienoja caur kabeli savu viedierīci un deva norādījumus tiesas sekretārei, kādas darbības ir jāizpilda, Šo izdevās nofilmēt, un tas arī redzams pielikumā.
Kad atgriezās tiesnesis zālē Dainis Slišāns, viņš paziņoja, ka prasītāja pārstāvis Toms Bordāns pirms 14 dienām ir iesniedzis videomateriālu. Bet iesniegts tika tikai kādas minūtes atpakaļ, līdz ar ko atbildētājiem nebija iespējams iepazīties ar šo pierādījumu.
Izteicu lūgumu tiesas sastāva noraidīšanai (ir atsevišķi materiāli) – tiesnesis uz stundu paziņoja pārtraukumu, noraidījumu nepieņēma un turpināja tiesu līdz darbdienas beigām – nākamā tiesas sēde 16.05.2022. Lieta tiek izskatīta atklātās tiesas sēdēs – līdz ar to jebkura persona var tās apmeklēt.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
