Videoieraksts rāda: tieslietu ministra Bordāna dēls – advokāts tiesas zālē jūtas kā mājās un ņemas kā pa savu kabatu
Eduards Dūviņš20.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lūdzu palīdzību publiskot šo videoierakstu, jo sabiedrībai un tiesībsargājošām iestādēm ir tiesības zināt, kas notiek Latvijā un Latvijas tiesu sistēmā.
19.04.2022. notika tiesas sēde atklātā tiesas sēdē Rīgā Abrenes ielā 8 lietā (Nr. C30607120(C-1980-21/47), kur prasītāja pārstāvis bija Toms Bordāns [tieslietu ministra Jāņa Bordāna dēls]. Atbildētāja ir mana mamma Līvija Dūviņa, dzimusi 1951. gadā. Mamma man bija izsniegusī notariālu pilnvaru ar reģistrācijas nr. 1381.
Uzsākoties tiesas sēdei, tiesnesis Dainis Slišāns familiāri sasveicinājās ar prasītāja pārstāvi (labdien, kā jūs tagad godāt, kā zvērināta advokāta kungu, Tom…). Prasītājs ir Aija Stepanova, bet no lietas materiāliem ir redzams, ka tā ir cilvēku grupa, kas visi saitīti ar politisko partiju Konservatīvie.
Iesniedzu tiesai notariālu pilnvaru, kas datēta ar 19.04.22., un lūdzu atlikt tiesu, lai varētu iepazīties materiāliem, - tiesnesis lūgumu noraidīja.
Tiesnesis izsludināja pārtraukumu un izgāja no zāles, bet prasītāja pārstāvis Toms Bordāns tiesas zālē piegāja pie tiesas sekretāra datora un veica manipulācijas ar to. Šo neizdevās nofilmēt, bet, kad atgriezās tiesas sekretāre, Toms Bordāns tam pievienoja caur kabeli savu viedierīci un deva norādījumus tiesas sekretārei, kādas darbības ir jāizpilda, Šo izdevās nofilmēt, un tas arī redzams pielikumā.
Kad atgriezās tiesnesis zālē Dainis Slišāns, viņš paziņoja, ka prasītāja pārstāvis Toms Bordāns pirms 14 dienām ir iesniedzis videomateriālu. Bet iesniegts tika tikai kādas minūtes atpakaļ, līdz ar ko atbildētājiem nebija iespējams iepazīties ar šo pierādījumu.
Izteicu lūgumu tiesas sastāva noraidīšanai (ir atsevišķi materiāli) – tiesnesis uz stundu paziņoja pārtraukumu, noraidījumu nepieņēma un turpināja tiesu līdz darbdienas beigām – nākamā tiesas sēde 16.05.2022. Lieta tiek izskatīta atklātās tiesas sēdēs – līdz ar to jebkura persona var tās apmeklēt.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
