Vides organizācijas aicina atbildīgās valsts iestādes rīkoties, lai novērstu aizsargājamo putnu ligzdu koku nociršanu
LDF, LOB11.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Dabas fonds (LDF) un Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir atklājuši, ka Latvijā katru gadu apmēram 10% no jaunatklātajām un vēl neaizsargātajām mazo ērgļu ligzdām ietekmē saimnieciskā darbība, daudzos gadījumos faktiski iznīcinot to dzīvotnes. Tāpēc organizācijas aicina atbildīgās valsts iestādes izvērtēt konkrētos gadījumus un veikt esošā normatīvā regulējuma uzlabošanu, lai nepieļautu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
LDF kopā ar LOB un citiem partneriem jau trešo gadu īsteno Eiropas Savienības LIFE programmas projektu “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā”. Projekta ietvaros notiek īpaši aizsargājamā putna mazā ērgļa ligzdošanas vietu apzināšana un to aizsardzības pasākumu plānošana, galvenokārt ierosinot mikroliegumu veidošanu. Līdz šim apzinātas 426 mazo ērgļu ligzdas visā Latvijas teritorijā.
Trīs gadu laikā ir atklājies, ka katru gadu aptuveni 10% no jaunatrastajām un līdz šim neaizsargātajām ligzdām ietekmē ar mežsaimniecību saistīta saimnieciskā darbība. Tie ir gadījumi, kad ligzdas koks ir izzīmēts ciršanai vai arī tā tiešā tuvumā, nerēķinoties ar ligzdas klātbūtni, notiek mežizstrāde. Virknē gadījumu ligzdošanas vietas tiek iznīcinātas arī pēc tam, kad ir ierosināta to aizsardzība.
LDF un LOB pieredze liecina, ka mazo ērgli šai ziņā nevar uzskatīt par īpašu izņēmumu, jo līdzīga veida ietekmes ir reģistrētas arī pie citu īpaši aizsargājamo un mežos ligzdojošo putnu ligzdām, piemēram, melno stārķu.
Konstatētie ligzdošanas vietu iznīcināšanas gadījumi norāda uz to, ka Latvijā pastāv sistēmiska rakstura nepilnības izklaidus ligzdojošo putnu sugu aizsardzības nodrošināšanā, un tādējādi Latvija nepilda ES direktīvas 2009/147/EK Par savvaļas putnu aizsardzību un Latvijas Republikas Sugu un biotopu aizsardzības likumā paredzētās prasības.
Vides organizācijas uzskata, ka problēmas būtība ir tajā, ka nav izveidoti mehānismi, kas liktu apzināt dabas vērtības mežos pirms ciršanas uzsākšanas, tāpat kā meža inventarizācijas laikā tiek vērtētas saimnieciskās vērtības.
Lai informētu par konstatētajiem sugas aizsardzības pārkāpumiem, LDF un LOB ir sagatavojušas iesniegumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai, kurā apkopoti spilgtākie piemēri gadījumiem, kad reģistrēta ligzdošanas vietu iznīcināšana, kā arī tiem gadījumiem, kad reģistrētas ligzdas, kuru apkārtnē plānota saimnieciskā darbība, nerēķinoties ar ligzdas klātbūtni. Kopumā iesniegta informācija par 36 šādiem gadījumiem.
Ar šo vēstuli un datu apkopojumu LDF un LOB aicina atbildīgās iestādes veikt apstākļu noskaidrošanu un esošā normatīvā regulējuma izvērtēšanu un uzlabošanu, lai nepieļautu turpmāku aizsargājamo sugu dzīvotņu iznīcināšanu.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
