Vides organizācijas aicina atbildīgās valsts iestādes rīkoties, lai novērstu aizsargājamo putnu ligzdu koku nociršanu
LDF, LOB11.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Dabas fonds (LDF) un Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir atklājuši, ka Latvijā katru gadu apmēram 10% no jaunatklātajām un vēl neaizsargātajām mazo ērgļu ligzdām ietekmē saimnieciskā darbība, daudzos gadījumos faktiski iznīcinot to dzīvotnes. Tāpēc organizācijas aicina atbildīgās valsts iestādes izvērtēt konkrētos gadījumus un veikt esošā normatīvā regulējuma uzlabošanu, lai nepieļautu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
LDF kopā ar LOB un citiem partneriem jau trešo gadu īsteno Eiropas Savienības LIFE programmas projektu “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā”. Projekta ietvaros notiek īpaši aizsargājamā putna mazā ērgļa ligzdošanas vietu apzināšana un to aizsardzības pasākumu plānošana, galvenokārt ierosinot mikroliegumu veidošanu. Līdz šim apzinātas 426 mazo ērgļu ligzdas visā Latvijas teritorijā.
Trīs gadu laikā ir atklājies, ka katru gadu aptuveni 10% no jaunatrastajām un līdz šim neaizsargātajām ligzdām ietekmē ar mežsaimniecību saistīta saimnieciskā darbība. Tie ir gadījumi, kad ligzdas koks ir izzīmēts ciršanai vai arī tā tiešā tuvumā, nerēķinoties ar ligzdas klātbūtni, notiek mežizstrāde. Virknē gadījumu ligzdošanas vietas tiek iznīcinātas arī pēc tam, kad ir ierosināta to aizsardzība.
LDF un LOB pieredze liecina, ka mazo ērgli šai ziņā nevar uzskatīt par īpašu izņēmumu, jo līdzīga veida ietekmes ir reģistrētas arī pie citu īpaši aizsargājamo un mežos ligzdojošo putnu ligzdām, piemēram, melno stārķu.
Konstatētie ligzdošanas vietu iznīcināšanas gadījumi norāda uz to, ka Latvijā pastāv sistēmiska rakstura nepilnības izklaidus ligzdojošo putnu sugu aizsardzības nodrošināšanā, un tādējādi Latvija nepilda ES direktīvas 2009/147/EK Par savvaļas putnu aizsardzību un Latvijas Republikas Sugu un biotopu aizsardzības likumā paredzētās prasības.
Vides organizācijas uzskata, ka problēmas būtība ir tajā, ka nav izveidoti mehānismi, kas liktu apzināt dabas vērtības mežos pirms ciršanas uzsākšanas, tāpat kā meža inventarizācijas laikā tiek vērtētas saimnieciskās vērtības.
Lai informētu par konstatētajiem sugas aizsardzības pārkāpumiem, LDF un LOB ir sagatavojušas iesniegumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai, kurā apkopoti spilgtākie piemēri gadījumiem, kad reģistrēta ligzdošanas vietu iznīcināšana, kā arī tiem gadījumiem, kad reģistrētas ligzdas, kuru apkārtnē plānota saimnieciskā darbība, nerēķinoties ar ligzdas klātbūtni. Kopumā iesniegta informācija par 36 šādiem gadījumiem.
Ar šo vēstuli un datu apkopojumu LDF un LOB aicina atbildīgās iestādes veikt apstākļu noskaidrošanu un esošā normatīvā regulējuma izvērtēšanu un uzlabošanu, lai nepieļautu turpmāku aizsargājamo sugu dzīvotņu iznīcināšanu.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
