Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau vairāk nekā pusgadu norisinās Ministru kabineta noteikumu "Par koku ciršanu mežā" grozījumu projekta apspriešana, kurā aktīvi iesaistījās arī vides nevalstiskās organizācijas. Redakcijā, kas tika gatavota apstiprināšanai Ministru kabinetā, netika ņemti vērā vairāki ļoti būtiski vides organizāciju iebildumi. Grozījumus neatbalstīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Tieslietu ministrija un Vides konsultatīvā padome.

14. decembrī grozījumu projekta procesā notika nozīmīgs pavērsiens - Zemkopības ministrija apstiprinājusi, ka "pārskatāmā nākotnē grozījumus nevirzīs".

Iecerētās izmaiņas bija nozīmīgākās, kādas pēdējos gados Latvijas mežu normatīvos bijušas, tāpēc mēs - organizācijas un cilvēki, kas iestājās pret Grozījumiem, - esam gandarīti par Zemkopības ministrijas lēmumu un sakām paldies visiem, kuri uzklausīja un atbalstīja mūsu iebildumus, kuru galvenais mērķis - aizstāvēt sabiedrisko labumu.

Vēlamies vēlreiz apkopot galvenos iebildumus pret Grozījumiem, kā arī vērst uzmanību uz pašreizējo meža politiku Latvijā.

Mežs ir Latvijas būtiskākais dabas resurss, tāpēc mēs atbalstām tādu Latvijas mežu apsaimniekošanu, kas nes labumu meža īpašniekam un sabiedrībai kopumā, taču Grozījumi bija drauds Latvijas mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai, jo tika pamatoti vienīgi ar ekonomiskiem ieguvumiem, aizmirstot par meža vides kvalitāti. To apliecināja arī meža īpašnieki un dažādu paaudžu mežkopji, kas vērsās pie mums, aicinot cīnīties pret Grozījumu apstiprināšanu. Mēs pārstāvam to sabiedrības daļu, kam rūp, lai tādu labumu, ko no meža gūstam šodien, varētu gūt arī nākamās paaudzes.

Turklāt mežs dod mums ne tikai koksni. Mežs dod dzīvesvietu daudzām sugām, nodrošina oglekļa piesaisti un glabāšanu, regulē klimatu un ūdens apriti, attīra gaisu, sniedz mums dažādus produktus - ogas, sēnes, ārstniecības augus. Mežā iegūto nekoksnes resursu vērtība gadā Latvijā novērtēta aptuveni 102,1 miljonu eiro vērtībā, un 51 miljonu no tiem veido sēnes. Meži tiek izmantoti rekreācijai, aktīvajai atpūtai un tiem ir ainaviska vērtība. Tāpēc jebkuras izmaiņas, kas vēl intensificētu koksnes ieguvi, ir jāizvērtē, ņemot vērā visus augšminētos aspektus.

Grozījumi paredzēja atļaut kailcirtes piejūrā (5 kilometru joslā, izņemot 150-300 plato kāpu aizsargjoslu) priežu mežos, pamatojot to, ka šobrīd atļautajos atvērumos ir grūtības atjaunot priedi. Šajā jautājumā tika panākts zināms kompromiss - puses vienojās, ka kailcirtes platības tiktu samazinātas līdz minimumam un tās neveidotu visos priežu meža tipos, taču bija nepieciešams precizēt vēl dažus nosacījumus koku ciršanai šajā jutīgajā, kāpu mežu saglabāšanai nozīmīgajā un apmeklētāju iecienītajā teritorijā, piemēram, augšanai saglabājamo koku skaitu cirsmās un cirsmu izvietojumu.

Taču nozīmīgākais grozījumu punkts bija ciršanas caurmēru samazināšana priežu, egļu, bērzu mežaudzēm visā Latvijā, kas dotu iespēju cirst tievākus un jaunākus kokus. Šādas izmaiņas nozīmīgi ietekmētu mežus visā Latvijā ilgtermiņā - to vecuma struktūru, dabas daudzveidību tajos, kā arī ainavisko vērtību. Šajā jautājumā kompromiss netika panākts, jo grozījumu virzītāji neatkarīga ietekmes par vidi novērtējuma vietā piedāvāja nepilnīgu izvērtējumu, nevērtējot, piemēram, grozījumu ietekmi uz mežu fragmentāciju, vecu mežu saglabāšanu un oglekļa piesaisti mežā, kā arī nepiekrita iestrādāt vides organizāciju priekšlikumus par to, kā mazināt ietekmi uz dabu.

Tāpat mēs vēlamies vērst uzmanību uz demokrātiskas un argumentētas diskusijas trūkumu Grozījumu apspriešanas procesā. Formāli izmaiņu apspriešanā tika iesaistītas arī citas puses, ne tikai meža nozares lobiji, taču citu pušu, tai skaitā valsts institūciju un zinātnieku, būtiski iebildumi netika ņemti vērā. Tāpat netika veikta kvalitatīva sabiedriskā apspriešana, kas būtu nepieciešama tik nozīmīgam jautājumam. Saistībā ar iecerētajiem Grozījumiem tika organizētas daudzas sanāksmes - vides organizācijas piedalījās vairāk nekā desmit šādās sēdēs, taču mūsu ierosinājumi tajās tika ignorēti vai noraidīti bez pamatotas diskusijas.

Grozījumi arī būtu pretrunā ar Latvijas mežu politiku, kas nosaka, ka "mežs nav mērāms tikai latos un kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī". Tāpat tie ignorē šobrīd notiekošo biotopu inventarizāciju, kas ir visas valsts mēroga projekts, kurš ļautu labāk izvērtēt pašreizējo mežu stāvokli Latvijā un attiecīgi arī jebkādu izmaiņu nepieciešamību.

Tieši šo iemeslu dēļ arī sabiedriskās organizācijas* uzskatīja par savu pienākumu par Grozījumu procesu informēt un tajā iesaistīt plašāku sabiedrību, izveidojot iniciatīvu "100 kailcirtes Latvijas simtgadei", tādējādi iznesot Grozījumu apspriešanu ārpus varas gaiteņiem. Mēs sakām paldies visiem vairāk nekā 4500 cilvēkiem, kuri pauda savu viedokli, parakstot petīciju pret Grozījumiem. Paldies visiem, kas pauda savu atbalstu, iesaistījās un parādīja - mums nav vienalga, kā tiek lemts Latvijas mežu liktenis.

Šobrīd, kad Grozījumu virzīšana ir apturēta, mums ir iespēja kopīgi, iesaistot visas sabiedrības grupas un nodrošinot caurspīdīgu, demokrātisku un no interešu konfliktiem brīvu procesu, izvērtēt Latvijas mežu politiku. Tāpēc mēs aicinām Zemkopības ministriju sagatavot Meža likuma 4. pantā noteikto ziņojumu par meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu, tostarp sabiedrības un meža īpašnieku interešu ievērošanu.

Mūsu vērtības ir tās, kas nostiprinātas Latvijas Satversmē, un vēlamies, lai tiek ievērotas mūsu demokrātiskās tiesības aizstāvēt sabiedrisko labumu, kā arī sagaidām, lai atbildīgās valsts institūcijas rūpētos par sabiedrības kopējo labumu un visu interešu saskaņošanu.

* Organizācijas, kas iesaistītas iniciatīvā "100 kailcirtes Latvijai": Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, biedrības Zemes draugi Ilgtspējas skola, Vides aizsardzības klubs, Zaļā Brīvība, Latvijas Makšķernieku asociācija, Homo Ecos, kā arī privātpersonas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...