Iesaki rakstu: 
Neapstrādātus būvgružus un atkritumus nedrīkst izmantot slēpošanas kalna veidošanā, - tā saistībā ar Staicelē iecerēto „atkritumu slēpošanas kalnu” Pietiek pirmdien apliecināja Valmieras reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītāja Līga Zvirbule. Jau tuvākajā laikā Vides pārvaldes pārstāvji ieradīsies aplūkot topošo kalnu, lai uz vietas pārliecinātos, cik liels kaitējums dabai nodarīts.
Pietiek jau rakstīja, ka bijušais Staiceles pagastvecis Jānis Bakmanis ķēries pie kārtējās avantūristiskās idejas: jau ilgāku laiku Staiceles futbola laukumā krājas atkritumu lavīna, kurai ar laiku esot jāpārvēršas 150 metrus augstā slēpošanas kalnā.
Vides pārvaldes pārstāve gan norāda, ka par nelikumīgas atkritumu izgāztuves veidošanos un nesakcionētiem būvdarbiem atbildība jāuzņemas pašvaldībai. Lai veidotu šādu kalnu no būvgružiem, tie vispirms ir jāapstrādā, ir jāveido projekts, kas jāsaskaņo būvvaldē.
Savukārt Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne ir pavisam izbrīnīta, ka pašvaldībai būtu kāda teikšana par atkritumu izgāztuvi. „Kas pašvaldībai būtu jādara?” pēc ilgākas pauzes Vilne atbildēja uz Pietiek jautājumu, kādēļ pašvaldība neko nedara, lai pārtrauktu, kā izrādās, nelikumīgo kalna veidošanu.
Mazliet apdomājusies, novada vadītāja piebilda, ka tā esot privāta teritorija. Turklāt viņai neesot ziņu, ka tur tiekot vesti lieli būvgružu daudzumi. „Ne jau Staicele ir vienīgā vieta, kur šādā veidā ber kalnu. Un to būvgružu jau nav tik daudz, nav jau tik daudz to nojaukto māju,” taisnojās Alojas novada domes priekšsēdētāja.
Vides pārvalde pēc vietas apskates lems, vai un kam uzlikt sodu par nelikumīgajām un videi kaitīgajām darbībām.
Savukārt pats kalna veidošanas iniciators Bakmanis, kurš tagad ir gan Alojas domes priekšsēdētājas vietnieks, gan arī Latvijas Futbola federācijas valdes loceklis un pašvaldības un federācijas kopuzņēmuma SIA Latvijas Futbola federācijas mācību un treniņu centrs „Staicele” vadītājs, uzskata, ka ar būvgružu un atkritumu koncentrēšanu Salacas upes krastā darot labu staiceliešiem. Viņu aizrāvusi Ventspils pieredze ar Lemberga hūti, un līdzīgu kalnu viņš vēlas ierīkot arī Staicelē. Tā kā sava dabīga kalna šajā vietā nav, radusies doma kalnu uzbērt no būvgružiem.
Taču būvniecības darbiem apsīkstot, būvgružu palicis maz, tādēļ kalna uzbēršana nevedoties. Lai gan Bakmanis sakās esam pārliecināts, ka kalna sastāvdaļas būs akmeņi, ķieģeļi un citi nekaitīgi būvgruži, tomēr vietējie novērojuši, ka atkritumu kalna „pamatos” tiek „iemūrēti” arī šīfera gabali, plastmasas vienreizējās lietošanas trauki un citi sadzīves atkritumi.
Bakmanis gan apgalvo, ka sadzīves atkritumi tiekot atšķiroti un aizvesti uz izgāztuvi, tomēr neviens topošā kalna vietā atkritumu šķirotājus nav manījis, tikai buldozeru, kas visu sastumj vienuviet. Kā attaisnojumu nelikumīgajām darbībām Bakmanis min faktu, ka šajā vietā jau no padomju gadiem ļaudis esot bēruši atkritumus.
Foto no alojasnovads.eu
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
