Vidi piesārņojošs atkritumu pārstrādes uzņēmums vēlas paplašināt darbību
PIETIEK09.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan atkritumu pārstrādes uzņēmums SIA E - Daugava jau vairākkārt nonācis Valsts vides dienesta redzeslokā saistībā ar vidi piesārņojošu darbību, turklāt konstatētos trūkumus nav novērsis, tomēr tas netraucē uzņēmumam kaldināt paplašināšanās plānus un cīnīties par pozitīvu ietekmes uz vidi novērtējumu un pašvaldības akceptu nozīmīgai rūpnīcas paplašināšanai.
Jau kopš atkritumu pārstrādes rūpnīcas atklāšanas 2013.gadā Ozolnieku novada Salgales pagasta Emburgā iedzīvotāji regulāri ziņojuši vides uzraugiem par smakām, ko rada SIA E-Daugava piederošā rūpnīca. Tā kā rūpnīcai tuvu – aptuveni puskilometra attālumā - atrodas Garozes upe, kas ietek Lielupē, bet kilometru no tās jau tek pati Lielupe, turklāt vieta ir ar salīdzinoši augstiem gruntsūdeņiem, iedzīvotāji ir nobažījušies arī par iespējamo ūdens piesārņojumu.
Sākotnēji tika ziņots, ka rūpnīcā tiks pārstrādātas automašīnas riepas, iegūstot inovatīvu produktu – pirolīzes eļļu, bet tagad iedzīvotāji ir pārliecināti, ka rūpnīcā nonāk ķīmiskie atkritumi, iespējams, arī no gudrona dīķiem Inčukalnā izsmeltais.
Šī kompleksa realizēšana 2013.gada notika klusi, ar paziņojumiem, ka videi kaitējumi netiks nodarīt, jo tiks pārstrādātas tikai riepas un saimnieciskā darbība būs maza. "2013.gada publiskajā apspriedē visi iedzīvotāji bija pret šāda kompleksa izveides, tika papildus vākti paraksti, bet tie netika ņemti vērā un atļaujas uzsākt kompleksa izvedi tika saņemtas,” atceras Ozolnieku novada iedzīvotāja Iveta Gaile, piebilstot, ka tad, kad iedzīvotājiem pasliktinājusies dzeramā ūdens kvalitāte un trīs kilometru rādiusā izplatījušās smakas, kompānijas pārstāvji kā risinājumu piedāvājuši... atpirkt īpašumus.
Tagad uzņēmums nolēmis paplašināties, tādēļ ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros izsludināta sabiedriskā apspriešana, kas paredzēta 10.februārī. Iedzīvotājiem gan nav īstas pārliecības, ka šoreiz kāds ņems vērā viņu iebildumus, tomēr viņi ir neizpratnē, kā iespējams atļaut paplašināt jau tā ar pārkāpumiem strādājošas rūpnīcas darbību.
Vides valsts dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina Pietiek informē, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem E - Daugava tiešām jau vairākkārt nonākusi Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (Jelgavas RVP) redzeslokā. Pēdējās sūdzības par uzņēmuma kaitīgo ietekmi uz vidi Jelgavas reģionālajā vides pārvaldē saņemtas šā gada februāra sākumā (vairākkārtējas iedzīvotāju sūdzības).
„Balsoties uz iedzīvotāju sūdzībām, Jelgavas RVP piesārņojuma kontroles inspektori 2015. gada 6. februārī veikuši uzņēmuma pārbaudi un konstatējuši atkārtotus atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumus. Šobrīd pret SIA E - Daugava Jelgavas RVP uzsākts administratīvais process,” norāda VVD pārstāve.
Pēc Ņikitinas sniegtās informācijas, pārbaudes laikā apstiprināts fakts, ka uzņēmums neievēro tehnoloģiskos procesus pirolīzes iekārtu darbībā. Tā rezultātā uzņēmuma apkārtnē izplatās nepatīkama smaka. „Šobrīd pirolīzes iekārtas darbība ir apturēta līdz brīdim, kad tiks veikti nepieciešamie uzlabojumi tās darbībai. Uzņēmums par pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izpildē administratīvi sodīts jau 2014. gada decembrī. Uzliktais soda naudas apmērs bijis 700 eiro,” uzsver vides uzrauga pārstāve, piebilstot, ka SIA E-Daugava ir viens no uzņēmumiem, kuru dienests uzrauga pastiprināti un vides normatīvo aktu ievērošanas kontrole objektā tiek veikta reizi ceturksnī. VVD ir tiesības sniegt arī savu atzinumu ietekmes uz vidi sabiedriskajā apspriešanā.
Vides pārraudzības valsts biroja direktors Andris Lukšēvics Pietiek apstiprināja, ka pašlaik notiek ietekmes uz vidi novērtējuma projekts bīstamo atkritumu pārstrādes un apstrādes kompleksa darbības paplašināšanai Ozolnieku novadā. Viņš pauda šaubas, ka pašreizējā rūpnīca varētu būt vainojama ūdens piesārņojumā, taču neslēpa, ka esošās rūpnīcas izveidei ietekmes uz vidi novērtējums nemaz nav ticis veikts, jo to nepieprasīja normatīvie akti. Vides pārraudzības biroja kompetencē nav uzraudzīt strādājošus objektus, bet gan sniegt atzinumu par iespējamo ietekmi uz vidi nākotnē plānotam objektam.
Ietekmes uz vidi novērtējuma obligāta sastāvdaļa ir sabiedriskā apspriešana. Šonedēļ paredzētā esot informatīva rakstura, kurā informēs par rūpnīcas paplašināšanās plāniem, bet nākamajā apspriedē jau visi ieinteresētie – iedzīvotāji, pašvaldība, vides uzraugi un citi - varēs celt savus iebildumus, norādīt uz riskiem vai prasīt papildu ekspertīzes ietekmes uz vidi novērtēšanai.
Ietekmes uz vidi novērtējumu Vides pārraudzības valsts birojs iesniedz pašvaldībai, kura arī lemj par to, vai atļaut projekta realizēšanu. Lukšēvics ir pārliecināts, ka tad, ja Vides pārraudzības biroja atzinums par ietekmi uz vidi ir negatīvs, pašvaldība nevar atļaut rūpnīcas izveidi. „Ja mēs sniedzam negatīvu atzinumu, tas nozīmē, ka ir pārkāpti normatīvie akti, līdz ar to pašvaldība nevar saskaņot šādu celtniecību, kas paredzēta ar normatīvo aktu pārkāpumiem,” secina Lukšēvics.
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis Pietiek atzina, ka līdz šim Salgales pagasta pārvalde nav veikusi pasākumus, lai kontrolētu uzņēmuma darbību. „Esam paļāvušies uz to, ka kontroli veic Vides dienests. Ir bijušas atsevišķas mutiskas iedzīvotāju sūdzības par smakām, kas nāk no uzņēmuma, par tām attiecīgi arī mutiski esam ziņojuši uzņēmuma vadībai un saņēmuši atbildes, ka viss tiks novērsts,” norādīja Ozolnieku mērs. Ozolnieku pašvaldību sabiedriskajā apspriešanā pārstāvēs pagasta pārvaldniece, būvvalde un deputāti.
Kā rāda Lursoft dati, SIA E-Daugava īpašnieki ir Valerijs Šitkins (95%), kurš ir arī uzņēmuma valdes loceklis, un Dainis Dilba (5%).
Foto no Delfi.lv
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
