Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

Ļubova Švecova, 13. Saeimas deputāte
19.09.2019.
Komentāri (47)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".

Pēdējā laikā fakti zaudē jēgu, jēga ir tikai izteiktam viedoklim par atlasītiem faktiem un to kopsakarībām. Valsts budžets ir viens no Latvijas tautas un valsts labklājības līmeņa rādītājiem, kas pagaidām vēl (par laimi) lēnām un pakāpeniski aug.

Par spīti Nacionālajam attīstības plānam un citiem viediem dokumentiem, kurus spēj ģenerēt Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un citas valstiskas, pusvalstiskas un nevalstiskas organizācijas, kā arī virkne pašpasludinātu ekspertu, ļoti daudzi apzinās, ka Latvijas labklājības izaugsme (diemžēl) bija, ir un būs (vēlreiz diemžēl) balstīta lielākoties uz ES fondu, plašāk un pareizāk būtu teikt – ārvalstu publisko finansējumu.

Fakti ir pieejami un zināmi, taču svarīgi ir tas, par kādiem faktiem un kādās kopsakarībās runā. Nu, re, piedāvāšu savu skatījumu uz dažiem – un uzreiz atvainojos patiesiem lietpratējiem un jautājumu pārzinātājiem par neprecizitātēm un virspusējību.

Valsts budžeta kontekstā tiek minēts ļoti būtisks rādītājs, kas raksturo valsts sabiedrības labklājības līmeni, – iekšzemes kopprodukts (IKP) un tā pieaugums, tas ir, rādītājs, kas netieši slēpj ziņu par to, vai mēs dzīvosim labāk nekā šodien un vai sasniegsim labklājību, kāda ir valstīs, ar kurām mums tīk sevi salīdzināt.

Dažādi avoti min IKP pieaugumu šogad no 2,4 ("SEB banka") līdz 3,8 procentiem ("Luminor"), bet nākamajam gadam – no 2 ("SEB banka") līdz 3,4 procentiem ("Luminor"). Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas prognoze, kas būtībā ir publisks, oficiāls solījums Latvijas iedzīvotājiem par viņu kopējās labklājības pieaugumu, ir 2,9–3,2 procentu robežās šogad un 2,8–3,1 procenta robežās nākamgad.

Par IKP pieaugumu parasti runā procentos, bet es piedāvāju šo pieaugumu izteikt skaitļos: 2018. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29 523 664 eiro jeb 15 328 eiro uz vienu Latvijas iedzīvotāju.

Likuma "Par valsts budžetu" 6. pantā noteiktā prognoze par sasniedzamo IKP 2019. gadā ir 31 005 000 000 eiro. Tātad pieaugumam ir jābūt 1 481 336 000 jeb teju 1,5 miljardu eiro apmērā. Tā kā publiski paustās prognozes pakāpeniski samazinās, tas arī nozīmē, ka šis skaitlis būs mazāks.

Bet tagad pilnīgi citi skaitļi jeb fakti. Šogad Latvijas valsts ir paredzējusi "apgūt" galvenos ES fondus par apmēram 565 028 539 eiro (diemžēl kopējos ārvalstu publiskā finansējuma datus neizdevās iegūt). Cik tas ir? Vai tas ir daudz vai maz? Atgādināšu, ka Aizsardzības ministrijas budžets ir aptuveni 634, Izglītības un zinātnes ministrijas – aptuveni 407, Satiksmes – aptuveni 450, Labklājības – aptuveni 695, bet Kultūras – tikai 165 miljoni eiro. Respektīvi, šādi salīdzinot ar ES fondu naudu pietiktu, lai uzturētu pat vairākas Latvijas sabiedrības dzīvotspējai būtiskas nozares.

Kādi secinājumi no tā izriet? Vispirms – vairāk nekā vienu trešdaļu no Latvijas IKP pieauguma veido ES fondi, un Latvijas izaugsme ir nevis bāzēta spējā pašiem palielināt preču un pakalpojumu ražošanu, lai valsts pati spētu ieguldīt attīstībā no nodokļos nomaksātās naudas, bet notiek, pateicoties no ārpuses piešķirtai naudai. Naudai, kuru "apgūst", nevis rada reāla ekonomika, kas iegulda pati savus līdzekļus attīstībā, aizņemas naudu un krietni maksā nodokļus valstij un pašvaldībām. Respektīvi, ja nebūtu ārējās naudas, būtu ļoti, ļoti slikti.

Tā paša likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam" 2. pants noteic, ka valsts budžeta izdevumi šogad ir 9 391 492 946 eiro. Tas nozīmē, ka ES fondi šogad ir salīdzināmi ar 6 procentiem no valsts budžeta kopējiem izdevumiem. Labā ziņa it kā ir tā, ka 2020. gadā Latvija plāno apgūt ES fondus 914 123 557 eiro apmērā, kas, ļoti iespējams, procentuāli būs vēl vairāk nekā šogad, salīdzinot ar kopējiem budžeta izdevumiem, par kuriem tagad notiek spraigas sarunas (vai vienkārši – tirgošanās).

No iepriekš minētā izriet divi ļoti būtiski spriedumi. Pirmais: Latvijas tautsaimniecība pati nav spējīga radīt un valsts – iekasēt tādu nodokļu apmēru, lai uzturētu un atjaunotu esošo un radītu mūsdienīgu publisko infrastruktūru, kas aptver gan slimnīcas un skolas, gan ceļus, gan pansionātus. Pat ārvalstu publiskais finansējums neļauj uzturēt slimnīcas, skolas un ceļus tādā skaitā un kvalitātē, kāds tas ir pašlaik un kādu mēs vēlamies redzēt. Par to, kā un cik efektīvi šī nauda ir tērēta jeb, lietojot Latvijas valdošās koalīcijas un ierēdņu terminoloģiju, "apgūta", šeit nerunāsim.

Otrais: vai Latvija vispār spētu patstāvīgi, bez ārvalstu publiskā finansējuma atbalsta uzturēt jau sasniegto labklājības līmeni un, ja tā (kas ir nevis optimistiska cerība, bet pilsoniski noteikta nepieciešamība), tad kā?

Vai valdošā koalīcija zina to, par ko es runāju? Protams. Tikai klusē. Vai valdošā koalīcija ir domājusi par alternatīvām ārvalstu publiskā finansējuma aizvietošanai? Ir gribējusi, bet nav sanācis. Tātad nē. Kādēļ? Pat paredzamā ES fondu samazinājuma scenāriji neliek būtiski satraukties. Respektīvi, nav iemesla satraukties, jo vienas Latvijas valdības mūžs ir īsāks nekā ES fondu plānošanas periods. Tad kāpēc uztraukties par to, kas pašus neskar?

Kāds ir secinājums? Ārvalstu publiskais finansējums izkropļo valsts ekonomikas principus: tā ir balstīta nevis darba tikumā, konkurencē, uzņēmējdarbībā un efektīvā resursu izmantošanā, radot pievienoto vērtību, bet ārējas naudas patēriņā. Tas ir aplami pašos pamatos, raugoties no principiem, uz kādiem būtu jābalsta konkurētspējīga valsts ekonomika. Un otrs – Latvijas reālā ekonomika un sabiedrības labklājība ir daudz, daudz smagākā situācijā. Patiesība ir nevis fakti, bet viedoklis par tiem.

Novērtē šo rakstu:

87
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...