Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

Ļubova Švecova, 13. Saeimas deputāte
19.09.2019.
Komentāri (47)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".

Pēdējā laikā fakti zaudē jēgu, jēga ir tikai izteiktam viedoklim par atlasītiem faktiem un to kopsakarībām. Valsts budžets ir viens no Latvijas tautas un valsts labklājības līmeņa rādītājiem, kas pagaidām vēl (par laimi) lēnām un pakāpeniski aug.

Par spīti Nacionālajam attīstības plānam un citiem viediem dokumentiem, kurus spēj ģenerēt Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un citas valstiskas, pusvalstiskas un nevalstiskas organizācijas, kā arī virkne pašpasludinātu ekspertu, ļoti daudzi apzinās, ka Latvijas labklājības izaugsme (diemžēl) bija, ir un būs (vēlreiz diemžēl) balstīta lielākoties uz ES fondu, plašāk un pareizāk būtu teikt – ārvalstu publisko finansējumu.

Fakti ir pieejami un zināmi, taču svarīgi ir tas, par kādiem faktiem un kādās kopsakarībās runā. Nu, re, piedāvāšu savu skatījumu uz dažiem – un uzreiz atvainojos patiesiem lietpratējiem un jautājumu pārzinātājiem par neprecizitātēm un virspusējību.

Valsts budžeta kontekstā tiek minēts ļoti būtisks rādītājs, kas raksturo valsts sabiedrības labklājības līmeni, – iekšzemes kopprodukts (IKP) un tā pieaugums, tas ir, rādītājs, kas netieši slēpj ziņu par to, vai mēs dzīvosim labāk nekā šodien un vai sasniegsim labklājību, kāda ir valstīs, ar kurām mums tīk sevi salīdzināt.

Dažādi avoti min IKP pieaugumu šogad no 2,4 ("SEB banka") līdz 3,8 procentiem ("Luminor"), bet nākamajam gadam – no 2 ("SEB banka") līdz 3,4 procentiem ("Luminor"). Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas prognoze, kas būtībā ir publisks, oficiāls solījums Latvijas iedzīvotājiem par viņu kopējās labklājības pieaugumu, ir 2,9–3,2 procentu robežās šogad un 2,8–3,1 procenta robežās nākamgad.

Par IKP pieaugumu parasti runā procentos, bet es piedāvāju šo pieaugumu izteikt skaitļos: 2018. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29 523 664 eiro jeb 15 328 eiro uz vienu Latvijas iedzīvotāju.

Likuma "Par valsts budžetu" 6. pantā noteiktā prognoze par sasniedzamo IKP 2019. gadā ir 31 005 000 000 eiro. Tātad pieaugumam ir jābūt 1 481 336 000 jeb teju 1,5 miljardu eiro apmērā. Tā kā publiski paustās prognozes pakāpeniski samazinās, tas arī nozīmē, ka šis skaitlis būs mazāks.

Bet tagad pilnīgi citi skaitļi jeb fakti. Šogad Latvijas valsts ir paredzējusi "apgūt" galvenos ES fondus par apmēram 565 028 539 eiro (diemžēl kopējos ārvalstu publiskā finansējuma datus neizdevās iegūt). Cik tas ir? Vai tas ir daudz vai maz? Atgādināšu, ka Aizsardzības ministrijas budžets ir aptuveni 634, Izglītības un zinātnes ministrijas – aptuveni 407, Satiksmes – aptuveni 450, Labklājības – aptuveni 695, bet Kultūras – tikai 165 miljoni eiro. Respektīvi, šādi salīdzinot ar ES fondu naudu pietiktu, lai uzturētu pat vairākas Latvijas sabiedrības dzīvotspējai būtiskas nozares.

Kādi secinājumi no tā izriet? Vispirms – vairāk nekā vienu trešdaļu no Latvijas IKP pieauguma veido ES fondi, un Latvijas izaugsme ir nevis bāzēta spējā pašiem palielināt preču un pakalpojumu ražošanu, lai valsts pati spētu ieguldīt attīstībā no nodokļos nomaksātās naudas, bet notiek, pateicoties no ārpuses piešķirtai naudai. Naudai, kuru "apgūst", nevis rada reāla ekonomika, kas iegulda pati savus līdzekļus attīstībā, aizņemas naudu un krietni maksā nodokļus valstij un pašvaldībām. Respektīvi, ja nebūtu ārējās naudas, būtu ļoti, ļoti slikti.

Tā paša likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam" 2. pants noteic, ka valsts budžeta izdevumi šogad ir 9 391 492 946 eiro. Tas nozīmē, ka ES fondi šogad ir salīdzināmi ar 6 procentiem no valsts budžeta kopējiem izdevumiem. Labā ziņa it kā ir tā, ka 2020. gadā Latvija plāno apgūt ES fondus 914 123 557 eiro apmērā, kas, ļoti iespējams, procentuāli būs vēl vairāk nekā šogad, salīdzinot ar kopējiem budžeta izdevumiem, par kuriem tagad notiek spraigas sarunas (vai vienkārši – tirgošanās).

No iepriekš minētā izriet divi ļoti būtiski spriedumi. Pirmais: Latvijas tautsaimniecība pati nav spējīga radīt un valsts – iekasēt tādu nodokļu apmēru, lai uzturētu un atjaunotu esošo un radītu mūsdienīgu publisko infrastruktūru, kas aptver gan slimnīcas un skolas, gan ceļus, gan pansionātus. Pat ārvalstu publiskais finansējums neļauj uzturēt slimnīcas, skolas un ceļus tādā skaitā un kvalitātē, kāds tas ir pašlaik un kādu mēs vēlamies redzēt. Par to, kā un cik efektīvi šī nauda ir tērēta jeb, lietojot Latvijas valdošās koalīcijas un ierēdņu terminoloģiju, "apgūta", šeit nerunāsim.

Otrais: vai Latvija vispār spētu patstāvīgi, bez ārvalstu publiskā finansējuma atbalsta uzturēt jau sasniegto labklājības līmeni un, ja tā (kas ir nevis optimistiska cerība, bet pilsoniski noteikta nepieciešamība), tad kā?

Vai valdošā koalīcija zina to, par ko es runāju? Protams. Tikai klusē. Vai valdošā koalīcija ir domājusi par alternatīvām ārvalstu publiskā finansējuma aizvietošanai? Ir gribējusi, bet nav sanācis. Tātad nē. Kādēļ? Pat paredzamā ES fondu samazinājuma scenāriji neliek būtiski satraukties. Respektīvi, nav iemesla satraukties, jo vienas Latvijas valdības mūžs ir īsāks nekā ES fondu plānošanas periods. Tad kāpēc uztraukties par to, kas pašus neskar?

Kāds ir secinājums? Ārvalstu publiskais finansējums izkropļo valsts ekonomikas principus: tā ir balstīta nevis darba tikumā, konkurencē, uzņēmējdarbībā un efektīvā resursu izmantošanā, radot pievienoto vērtību, bet ārējas naudas patēriņā. Tas ir aplami pašos pamatos, raugoties no principiem, uz kādiem būtu jābalsta konkurētspējīga valsts ekonomika. Un otrs – Latvijas reālā ekonomika un sabiedrības labklājība ir daudz, daudz smagākā situācijā. Patiesība ir nevis fakti, bet viedoklis par tiem.

Novērtē šo rakstu:

87
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...