Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Medijos publicēts filozofa Ivara Neidera raksts „Saprātīgu cilvēku viedokļi atšķiras.” Latviešu valodā rakstošie filozofi līdz šim diezgan kūtri un negribīgi pievērsās sabiedrību interesējošai problemātikai. Ja publiskajā telpā kāds raksts parādījās, tad to vairāk varēja uztvert kā pienākuma pildīšanas, nevis iekšējās nepieciešamības diktētu izpausmi. Uz šī fona Ivara Neidera pārdomas patīkami pārsteidza ar aktualitāti un tekstam piemītošo iekšējo daudzslāņainību, kā arī drosmi saistīt morāli ar tik emocionāli jūtīgu jautājumu kā cilvēka nāve.

Pieļauju, ka daudzi lasītāji nav iepazinušies ar minēto rakstu, tāpēc citēšu daļu no teksta: „Te vietā pieminēt Mollijas Krokitas un viņas līdzstrādnieku veikto pētījumu par to, kā serotonīna līmenis ietekmē cilvēku morālos spriedumus. Pētījuma dalībniekiem, izmantojot citalopramu, tika palielināts serotonīna līmenis, un viņiem vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par tā saucamajām "tramvaja dilemmām". Šos nu jau par klasiskiem kļuvušos morāles dilemmu scenārijus 1967. gadā filozofiskajā literatūrā ieviesa Filipa Futa rakstā "Aborta problēma un dubultefekta doktrīna".

Vienā no scenārijiem mēs esam aicināti iztēloties šādu situāciju: pa sliedēm traucas tramvajs, kam sabojājušās bremzes. Ja tas turpinās savu ceļu, tad sabrauks uz sliedēm novietotus sasietus piecus cilvēkus. Taču sliedēm ir vēl viens atzars, kur līdzīgā veidā ir novietots viens sasiets cilvēks. Mums ir iespēja tramvaju novirzīt uz atzaru, kur ir tikai viens cilvēks, tādējādi piecus cilvēkus izglābjot no drošas nāves. Ko darīt šādā situācijā? Ļaut tramvajam turpināt ceļu vai tomēr to novirzīt? Ja mēs neko nedarām un tramvajs turpina savu gaitu, tad pieci cilvēki iet bojā. Ja mēs izlemjam tramvaju novirzīt, tad pieci cilvēki ir izglābti, tomēr joprojām jārēķinās, ka uz atzara esošais cilvēks tiek nogalināts. Lai cik traģiska un grūta būtu šāda izvēle, daudzi cilvēki sliecas apgalvot, ka viens miris cilvēks ir labāk nekā pieci, tāpēc pareizā rīcība šajā scenārijā būtu tramvaju novirzīt. Pareizi? Iespējams.

Bet ko mēs teiktu, ja scenārijā tiktu ieviestas nelielas izmaiņas? Iedomāsimies, ka viss ir tieši tāpat kā iepriekšējā scenārijā, tikai tagad vienīgā iespēja, kā izvairīties no tā, ka tramvajs nogalina piecus uz sliedēm sasietos cilvēkus, ir nogrūst no tilta vienu cilvēku, kas nokristu tramvaja priekšā un tādējādi apstādinātu tā kustību. Iznākums būtu tāds pats kā pirmajā scenārijā – pieci cilvēki tiktu izglābti, bet viens ietu bojā –, tomēr dažādi pētījumi liecina, ka šajā gadījumā to cilvēku skaits, kas būtu gatavi nogrūst no tilta cilvēku, lai glābtu piecu citu dzīvību, ir daudz mazāks. Krokitas pētījums parādīja, ka palielināts serotonīna līmenis palielina tendenci izvairīties no kaitējuma nodarīšanas vienam cilvēkam, lai izglābtu citus.”

Šī raksta autors par „tramvaja dilemmām” pirmo reizi izlasīja astoņdesmito gadu vidū. Toreiz sabiedrībā vēl nebija zināms ne par Molotova - Ribentropa paktu, ne par Berlīnes mūra tēlu, kurš simbolizēja jaunās Eiropas vērtības. Gadsimta vidus reālpolitiķi visā nopietnībā apgalvoja, ka ir pieļaujams agresoram atdot vienu valsti, lai citas valstis varētu dzīvot mierā. Šādā vērtību sistēmā radās un par apspriešanas vērtām tika atzītas „tramvaju dilemmas”. Līdz ar citu vērtību rašanos to pieminēšanu sāka uzskatīt par nekorektu. Ja mūsdienās tās atkal kļūst aktuālas, tad acīmredzami kaut kas nav kārtībā ar jauno vērtību sistēmu.

Deviņdesmito gadu sākumā sabiedrībā norisinājās plašas diskusijas par nāvessoda atcelšanu. Gan Berlīnes mūris, gan nāvessoda atcelšana simbolizēja jaunās Eiropas vērtības. Kopš tiem laikiem ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai vēlreiz atgādinātu, kāpēc arī Latvija pieņēma eiropeiskās vērtības.

Termiņa pagarinājums uz nāvessoda atlikšanu (moratorijs) Latvijā stājās spēkā 1996. gada septembrī, bet līdz tam laikam bija jāizpilda tiesas piespriestie nāvessodi. Padomju laikā Latvijas teritorijā tos izpildīja speciāli apmācīta brigāde no Sanktpēterburgas, taču pēc neatkarības atgūšanas sodu izpildi vajadzēja veikt pašiem. Demokrātiskā valstī ar pavēli nevienu nevarēja piespiest nošaut otru cilvēku, tāpēc Tieslietu ministrija izstrādāja prēmēšanas sistēmu. Par nāvessoda izpildi tika paredzēta simt latu liela prēmija, kā arī viena papildu brīvdiena.

Prēmijas apmērs acīmredzot bija pietiekami iespaidīgs, lai atrastos brīvprātīgie, kuri piekristu to izdarīt. Droši vien viņi neiedomājās par sekām, kuras rodas cilvēka psihē no apziņas, ka viņš ir nogalinājis otru cilvēku. Krievijas speciālajai brigādei psiholoģiskās palīdzības sniegšanai valsts bija norīkojusi īpaši apmācītu medicīnisko personālu, bet Latvijā valsts atbildība beidzās ar prēmijas piešķiršanu.

Mūsdienu bendes atgādina narkomānus, - viņiem nepārtraukti ir nepieciešama psiholoģiskā palīdzība. Zinātniekiem nav izdevies izstrādāt teorētiski pareizus, uz empīrisko pieredzi balstītus apgalvojumus, kas pierādītu, ka cilvēka nogalināšanu psihe uzskata par morāli pareizu rīcību. Tā vietā tiek pielietoti veiksmīgi saskarsmes paraugi, kuri balstās uz praktisko modeļu pielietošanu. Efekts ir īslaicīgs, tāpēc pārrunas ir bieži jāatkārto. Mūsdienu zinātniekus interesē, kādas vielas organisms izstrādā šo seansu laikā, lai cilvēks atkal varētu justies komfortabli. Pārrunu vietā tad varētu iedzert tabletes, kuras dotu vēlamo rezultātu.

Vēsturiski bendes problemātika visvairāk ir apspriesta Eiropas reģiona valstīs. Viduslaikos bendem bija jādzīvo atsevišķā mājā, kā arī viņam bija aizliegts lasīt grāmatas un apmeklēt krogus. Franču revolūcijas sasniegums sākotnēji bija giljotīnas izgudrošana, bet vēlāk pilnīga bendes statusa atcelšana. Nāvessodu vienlaicīgi izpildīja pieci šāvēji, no kuriem vienam bija iedotas tukšas patronas. Ja kādam no šāvējiem vēlāk radās psiholoģiskās problēmas, tad varēja pateikt, ka tieši viņam ir iedotas patronas bez lodēm.

Bendes iespējams atbalstīt ne tikai ar individuālām pārrunām, bet arī ar valstiskas ideoloģijas palīdzību. Spilgts piemērs šai ideoloģiskajai apstrādei ir represijas, kuras padomju valstī tika veiktas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Benžu skaits bija tik liels, ka valstiskā līmenī bija jārūpējas par ievērojamu valsts iedzīvotāju skaitu.

No trīsdesmito gadu nāvessodu izpildes kārtības noteikumiem īpašu uzmanību saista skaitļa „pieci” izmantošana. Pirms nošaušanas bija jāizrok liela bedre, kuru lika izrakt pašiem upuriem. Pieciem cilvēkiem bija jāpaziņo, ka viņi tiks apžēloti, ja aktīvi palīdzēs soda izpildīšanas procesā. Pēc bedres izrakšanas viņiem bija vienmērīgi jāizvieto līķi, lai neveidotos kaudzes. Bedre bija arī jāaizrok, taču ne līdz galam, jo nāvessods tika izpildīts arī atlikušajiem pieciem palīgiem. Viņi tika apglabāti karavīru formās, lai kaut kad nākotnē, nejauši atrodot apbedīšanas vietu, rastos iespaids par apbedītiem karavīriem. Zem kapiem netiek veikti izrakumi, līdz ar to tika noslēpta daudz lielāka apbedījuma vieta.

Noteikumi arī paredzēja no atvestās automašīnas atlasīt pa pieciem cilvēkiem un tos pievest pie piecām metāliskām kabīnēm, kuras vizuāli atgādināja mūsdienu garderobju skapjus. Iekāpjot tajos, tika aiztaisītas durvis un no mugurpuses sasietas rokas. Parasti izmantoja metāliskas stieples, jo tās atšķirībā no virvēm varēja izmantot daudzkārtīgi. Pēc tam upurus pa vienam izveda no kabīnēm, pieveda pie bedres, lika nokrist uz ceļiem un izdarīja šāvienu pakauša augšējā daļā.

Lai nāvessodu izpildi neattaisnotu kā morāli cēlu rīcību un nākotnē atkal netiktu raktas lielas bedres, jaunā Eiropa piedāvāja citu vērtību sistēmu. Noziedzniekam, kurš sabiedrības izpratnē ir pelnījis nāvessodu, tas tiek piespriests kā mūža ieslodzījums. Nevis tāpēc, ka tiek apžēlots noziedznieks, bet gan tāpēc, lai sabiedrība neradītu jaunu slepkavu. Lai lietas atkal varētu saukt savos īstajos vārdos un tas attiektos uz pilnīgi visiem cilvēkiem.

Pēc deviņdesmito gadu eiropeiskās izpratnes, uz mūžu notiesāto nevar amnestēt, tāpat kā nav iespējams atdzīvināt līķi. Konkurējot ar citu vērtību sistēmu, kurā galvenās vērtības ir precīzi saskaitāmas, eiropieši arvien biežāk sāk atteikties paši no savām vērtībām.

Vinstons Čērčils esot izteicies, ka visspēcīgākais arguments pret demokrātiju ir piecu minūšu saruna ar vēlētāju. Radoši ļaudis šo apgalvojumu ir pieņēmuši par principu, - ja tava kritika nepārsniedz piecu minūšu robežu, tad tu esi demokrātijas atbalstītājs, pretējā gadījumā tu esi ierindojams citā kategorijā. Latvieši saka, ka nevajagot skriet vilcienam pa priekšu, - tas varot beigties bēdīgi. Man šķiet, ka tikai retais vēl nenojauš to gigantisko vērtību sadursmi, kura gaida mūs nākotnē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

21

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

FotoInformējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā likumprojektā “Par valsts budžetu 2019. gadam” nav paredzēts finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019. gada 1. septembra, un, balstoties uz 2019. gada 20. februāra LIZDA Padomes ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu, 2019. gada 20. martā no plkst. 8.30 līdz plkst. 11:00 pie Latvijas Republikas Saeimas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk - LIZDA) organizēs izglītības un zinātnes darbinieku piketu.
Lasīt visu...

10

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

FotoAtvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru simbolizēja komunistiskā un fašistiskā iekārta. Molotova – Ribentropa pakta aktualizēšana nozīmēja būtiskas izmaiņas sabiedriskās domas uzskatos. Komunisms vairs nebija fašisma ienaidnieks, bet tā sabiedrotais. Tik radikālai uzskatu maiņai vajadzēja stingrus pamatus, ko nodrošināja atvērtās sabiedrības idejiskās nostādnes.
Lasīt visu...

21

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

FotoBaudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā ir drūmi. Visu mūžu dzīvoju Rīgā. Gan mani, gan māsu vecāki pie rociņas aizveda uz skolu, sameklēja klases audzinātāju un atvadījās. Turpmāk paši gājām uz skolu un paši pārnācām mājās. Neatceros, ka skolā būtu noticis kāds incidents, kurā būtu cietuši izglītojamie.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...