Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms mēneša pie manis pēc jurista padoma griezās divu bērnu māmiņa saistībā ar tēmu, kura skar jebkuru no Latvijas iedzīvotājiem, – medikamentu pieejamību. Viņas satraukumu radīja situācija aptiekā, kas atrodas kādā no Rīgas slimnīcu teritorijām, kur daktera izrakstītās zāles nopērkamas par minimālai algai pietuvinātu summu, bet citās aptiekās ārpus slimnīcas teritorijas šis pats medikaments ir par ievērojami zemāku cenu.

Lai arī šķiet, ka Latvijā medikamentu pieejamības jomā jau labu laiku atpakaļ tika ieviesta kārtība, tomēr jāatzīst, ka, pētot šo tēmu dziļāk, atklājās vairāki zemūdens akmeņi, kas vai nu nejauši nogrimuši likumdošanas izmaiņu straumē, vai arī valdība, ierēdniecība un tai pietuvinātie farmācijas speciālisti apzināti piever acis un airē uz priekšu.

Pievēršoties šai būtiskajai tēmai, esmu veikusi padziļinātu izpēti, apzinot 30 dažādu slimību pacientu organizāciju viedokļus (piemēram, diabēta, kaulu slimību, asinsvadu slimību u.c.) no dažādiem Latvijas novadiem, kā arī izpētījusi aptieku izvietojumu Latvijas teritorijā.

Kā tas bija sagaidāms, daļa pacientu sūdzējās par e-veselību, tomēr izkristalizējas trīs citas ārkārtīgi nopietnas problēmas, kas ierobežo Latvijas iedzīvotāju vienlīdzīgas tiesības medikamentu pieejamībai – it īpaši, ja salīdzinām ar situāciju citās ES dalībvalstīs. Balstoties uz apkopoto informāciju, organizācija IMPACT 2040 aicinās Latvijas pacientu organizācijas vērsties ar iesniegumu Eiropas Komisijas SANTE direktorātā ar lūgumu sadzirdēt pacientu viedokli par medikamentu pieejamību un veicināt Latvijas ierēdniecību novērst konstatētās nejēdzības.

Lūk, būtiskākās problēmas, uz ko norāda pacientu organizāciju pārstāvji:

Pirmkārt: aptieku bloka noteikumu butaforija

Kā no prakses zināms, slimnīcas nodrošina ne jau visus medikamentus, kuri pacientam ir nepieciešami. Parasti (praksē), daļai no vajadzīgo medikamentu tiek izrakstītas receptes. Lielākai daļai pacientu, kas ir spiesti uzturēties slimnīcās, ir ierobežotas pārvietošanās iespējas un tās aprobežojas ar slimnīcas teritoriju.

Līdz ar to šie pacienti, kas vienlaikus ir arī patērētāji (kas iepērkas aptiekās), Latvijā ir pakļauti aptieku ķēžu visatļautībai, kuras diktē noteikumus medikamentu pieejamībā - izvietojot viena tīkla aptiekas slimnīcas teritorijā, tādējādi nosakot maksimāli pieļaujamās medikamentu cenas un piedāvājot konkrētu ražotāju medikamentus.

Tas ir iespējams tādēļ, ka aptieku ķēdes manipulē ar likumā noteiktajiem novietojuma kritērijiem un regulāri apiet aptieku bloka noteikumus jeb aptieku izvietojuma kritērijus. Tādējādi Latvijā slimnīcu, rajona un pilsētu ietvaros dominē viena aptieku ķēde. Atbildīgās personas vien plāta rokas savā nespēcībā.

Protams, var diskutēt, ka arī aptieku nozare ir tāds pats bizness, kā jebkura mazumtirdzniecība, un brīvajā ES tirgū ir jāļauj brīvi konkurēt, pielietojot visus atļautos un neatļautos paņēmienus. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka sabiedrības veselības sistēma Latvijā vismaz pagaidām ir balstīta uz Latvijas iedzīvotāju nomaksātajiem nodokļiem, nevis katra Latvijas iedzīvotāja izdzīvošana ir tikai un vienīgi viņa paša problēma. Līdz ar to ētikas aspektam un atbildīgai attieksmei pret Latvijas iedzīvotāju nopelnīto un veselības aprūpes sistēmai uzticēto, it īpaši jautājumos, kas saistīti ar aptiekas nozari kopumā, valsts institūciju (kontrolējošo iestāžu) iejaukšanās ir vēlama un pat obligāta, lai novērstu, vai vismaz ierobežotu, aptieku peļņas kampšanas instinktu.

Otrkārt: aptieku nepietiekamība reģionos

Aptieku tīkli koncentrējušies pārsvarā lielajās pilsētās, īpaši Rīgas stratēģiskajos punktos. Taču reģionos aptieku izvietojums ir nepietiekams, vai arī konkrētā reģionā dominē viena tīkla aptiekas. Rodas jautājums – kā šāda situācija ir tikusi pieļauta un kādēļ ne Konkurences padome, nedz Veselības ministrija šai situācijai nepievērš uzmanību?

Daudz ir runāts par pašu medikamentu dārdzību. Taču šāda aptieku sablīvēšanās centros, rada reģionos pacientiem papildus izmaksas – medikamentu cenai jāpieskaita ievērojamas summas, lai tik ļoti nepieciešamie medikamenti no aptiekas nonāktu līdz pacientam.

Treškārt: valsts politikas ietekme uz veselības aprūpes pieejamību

Papildus dažu aptieku ķēžu manipulācijām ar medikamentu cenām, arī valsts politika apgrūtina patērētāju pieejamību medikamentiem. Lai gan PVN ir maksājams visā ES, katra dalībvalsts pēc saviem ieskatiem nosaka šā nodokļa likmes.

Patlaban Latvijā medikamentiem (tostarp arī kompensējamiem medikamentiem) un medicīnas ierīcēm ir tā saucamā samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme 12% apmērā un tomēr - tā ir viena no augstākajām Eiropā, liecina Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācijas (EFPIA) dati. Salīdzinoši, Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā – 2,1%, Šveicē – 2,5%, Spānijā - 4%, Ungārijā un Horvātijā – 5%, Beļģijā un Grieķijā – 6%, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 5% un 9%.

Līdz ar to mēs nonākam pie ļoti nepatīkamas situācijas, kad Latvijas valsts no tribīnes saka – mēs esam sakārtojuši veselības aprūpi, bet iedzīvotāji ikdienā saskaras ar situāciju, ka veselības aprūpe sāk aizvien vairāk palikt nepieejama.

Mēs ar iesniegumu Eiropas Komisijas SANTE direktorātā vēlamies panākt, lai no valsts puses aktīvāk tiktu pārraudzīta situācija aptieku jomā, jo pretējā gadījumā zāļu cenas var turpināt augt vēl un vēl, Veselības ministrija un Konkurences padome apskatītos reālo situāciju aptieku ķēžu izvietojumā ne tikai pilsētās, bet arī reģionos, bet valdība padomātu, vai tiešām valsts budžets ir jāpapildina uz slimu Latvijas iedzīvotāju rēķina.

* Starptautisko tiesību juriste

Novērtē šo rakstu:

49
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....