Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
07.09.2017.
Komentāri (23)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai arī mūsu valdībai nākšoties savilkt jostu ciešāk un pašai atrast investīcijas to tālākai attīstībai.

Ar šādu vēstījumu Telia Company AB (TC, agrāk TeliaSonera) veica precīzu spērienu pa Māra Kučinska, Arvila Ašeradena & Co... teiksim tā, pašlepnumu. Jo līdz šim abu uzņēmumu apvienošanas vai pilnīgas privatizācijas kritiķi tieši Latvijas valstij pārmeta: tajos tiekot saskatīti vienīgi "bankomāti" sev pienākošos dividenžu izņemšanai – par tālāko attīstību politiķi nepiedomājot.

Amizanti, ka laikraksts Diena uzņēmās "zviedru rupora" lomu, kaut sen jau, protams, ir pagaisusi un mums visiem aizmirsusies tā kādreizējā piederība Bonjēru ģimenei. Atliek vien redakciju apsveikt ar profesionālu veiksmi – jau divus gadus ilgajā politiski ekonomiskajā intrigā par LMT un Lattelecom tagad ir ieviests vairāk skaidrības, taču vienlaikus tiek radīts arī vairāk spriedzes.

Visai dīvaini šķiet dzirdēt šādu atklātu ultimātu, ko – protams, reģionāli ietekmīgs, jā, ar divām Ziemeļvalstīm akcionāros, bet nekas vairāk – komercuzņēmums izvirza ES un OECD dalībvalstij. Turpinot trafareti popsiskas asociācijas – pat Dzelzs banka bija krietni vien delikātāka sarunās ar saviem Vesterosas debitoriem!

Mūsu politiķi galu galā ir ignorējuši un čakarējuši krietni vien lielākas biznesa radības nekā TC. Piemēram, bēdīgi slavenajā pasažieru vilcienu (ne)iepirkumā – kanādiešu Bombardier un spāņu CAF. Acīmredzami ziemeļu kaimiņi mūs vienkārši pazīst daudz labāk. Nekādas pietātes pret šo «jauneiropisko» valsti viņiem nav – pat, ja pārliecība par Baltiju kā savu ekonomisko koloniju vairs netiek afišēta tik klaji, kā to izjutām pirms milleniuma un vēl iepriekšējā desmitgadē.

Vikingu un Ziemas kara snaiperu pēcteči zina, kad komunikācijā ar mums, nepamatotas varenības apziņas pārņemtiem iezemiešiem, vajag likt lietā burkānu, kad – stibu. Kad – vērsties starptautiskā arbitrāžā, kad – izmantot savu valstu diplomātisko spiedienu. Kad – palaist no ķēdes vietējo "piekto kolonnu" (iespējams, varbūt spēkošanās par LMT&Lattelecom būs reize, kad nokritīs daža merkantili motivēta latvju švedofila vai finnofila maskas?).

Droši vien jebkādos citos apstākļos Latvijas valsts tūlīt pat atcerētos, ka "gudrākais piekāpjas" un steigtos apmierināt sava minoritārā partnera vēlmi konsolidēt divus aktīvus vienā – pat tad, ja tādēļ reorganizācijā zaudētu savu kontrolpaketi. (Turos pie pārliecības, ka arī tas izskaidro TC kategoriskumu.) Protams, ja valdības galvenais mērķis ir garantēt, lai tikai "bankomāti" turpinātu papildināt valsts budžetu.

Taču drīz vien būs XIII Saeimas vēlēšanas, un to kampaņa turklāt noritēs uz valsts simtgades svinēšanas fona. Jubilejas sakāpinātajā gaisotnē sabiedrība valdības piekāpšanos TC ultimātam novērtēs kā nacionālu pazemojumu. Iespējams, pilsoņi neko valdības partijām acīs nepateiks – tikai izvēlēsies citu biļetenu, ko iemest urnā.

Tāpēc ļauties biznesa loģikai un ātrāk norīt TC pasviesto krupi vairs īsti nevar ne Kučinskis ar ZZS, ne jo vairāk Ašeradens ar Vienotību. Ekonomikas ministrs jau vismaz pāris reizes ir publiski un pietiekami pārliecinoši, ar rāmu pokerfeisa smaidu sejā pieļāvis valdības gatavību uzņemties vairāk atbildības par abu sakaru uzņēmumu attīstību. Jā, arī atrodot (pareizāk sakot – neizņemot no uzņēmumu peļņas) tiem nepieciešamās investīcijas.

Patlaban gan LMT, gan Lattelecom, kā tiek apgalvots, esot pietiekami uzkrājumi nepieciešamajiem ieguldījumiem. Taču problēmas radīsies, ja/kad TC uzstās uz savu dividenžu iekasēšanu, padarot, kā jau tika piedraudēts, abus uzņēmumus sev tikai par "bankomātu". Tad investīciju garanta neierasto lomu nāksies uzņemties valdībai.

Iespējams, ka, valstij un TC šādi samainoties lomām, uzņēmumi kļūtu vēl patstāvīgāki, attīstītos straujāk un ielauztos arī kaimiņu tirgos. Esmu dzirdējis runas, ka Lattelecom stratēģiski svarīgā Shortcut projekta realizēšanu visās trijās Baltijas valstīs nobremzējusi TC.

Ziemeļnieki šķiet pārliecināti, turklāt visai pamatoti, ka mūsu valdība tikai blefo: ja budžets tiek lāpīts pat ar degvielas akcīzes palielināšanu, nervozā finanšu ministre vienkārši negribēs ļaut premjeram un ekonomikas ministram tā "mētāties" ar dividendēm. Ceru, ka Kučinskim un Ašeradenam pietiks dūšas viņus izbrīnīt. Viņi taču vēlas vēl kādu laiku darboties Latvijas politikā, vai ne?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...