Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai ir fiziski iespējams saņemt no Valsts kases apjomīgu vēstuli par 85 miljonu eiro valsts galvojuma sniegšanu vai nesniegšanu uzņēmumam Liepājas metalurgam, šo dokumentu vienā dienā detalizēti izvērtēt, tad - esot slavenam ar savu stūrgalvību - uz šīs steidzīgās iepazīšanās pamata mainīt savu līdzšinējo viedokli par galvojuma nevēlamību uz diametrāli pretēju un valsts vārdā šos galvojuma līgumus parakstīt ar valstiskas atbildības un labi padarīta darba sajūtu?

Ja ticēt toreizējā finanšu ministra Einara Repšes līdzšinējiem skaidrojumiem un pārējai publiski pieejamajai informācijai, viss noticis tieši tā. Taču nule iznākusī grāmata Grābeklis, kas veltīta E. Repšes politiskajai biogrāfijai, atklāj patieso notikumu gaitu - to, kā iespaidīgā un acīmredzot vismaz daļēji uz visiem laikiem zaudētā valsts galvojuma liktenis izšķirts izcili vieglprātīgi vai varbūt neformāli motivēti.

Liktenīgais 30. decembris

Neviena no Valsts kontroles atzinumā par notikumiem Latvijas nodokļu maksātājiem tik dārgi izmaksājušā 2009. gada 30. decembrī minētajām amatpersonām nav mēģinājusi apstrīdēt tajā aprakstīto notikumu secību un būtību.

Tā ir šāda: vispirms šajā dienā "Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš nosūta atzinumu finanšu ministram Einaram Repšem par galvojuma sniegšanu Liepājas metalurgam". Atzinumā "nav sniegts kopsavilkuma vērtējums, vai Liepājas metalurgam nepastāvēs paaugstināts aizdevuma atmaksas risks, uz kā pamata sniegt ieteikumu finanšu ministram pieņemt lēmumu sniegt vai tomēr atteikt galvojumu uzņēmumam".

Tomēr tai pašā dienā E. Repše "pēc Valsts kases atzinuma saņemšanas nolemj atbalstīt galvojuma sniegšanu un Latvijas Republikas vārdā noslēdz galvojuma līgumus ar Unicredit MedioCredito Centrale S.p.A par kopējo summu 85 597 300 eiro jeb Ls 60 158 125 latiem pēc Latvijas Bankas kursa līguma parakstīšanas dienā". Tiek arī parakstīts komercķīlas līgums, kurā "nav iekļauti nosacījumi noteikto saistību neizpildes gadījumos, piemēram, ka akcionāri sniedz personiskās garantijas galvojuma sniedzējam".

Tātad toreizējais finanšu ministrs E. Repše saņem no Valsts kases apjomīgu, divpadsmit lappušu garu, ar skaitļiem un faktiem piesātinātu vēstuli, šo dokumentu un visus tajā minētos faktus vienas dienas laikā it kā paspēj rūpīgi izvērtēt, tad vēl sazinās ar Valsts kases pārvaldnieku un, saņēmis mutisku uzdrošinājumu, liek savu parakstu zem abiem būtiskajiem dokumentiem. Liepājas metalurga "saimnieki" var sākt rīkoties.

Repše un "likuma gars"

Desmit gadus vēlāk, 2013. gada rudenī, jau pēc Liepājas metalurga kraha E. Repše, cerot atgriezties politikā, skaidrojumā nozarei.lv visu atbildību par galvojuma izsniegšanu noveļ uz Saeimas pieņemto budžeta likumu un Valsts kasi.

"Biju noskaņots pret galvojuma izsniegšanu, taču bija Saeimas lēmums, galvojums bija paredzēts likumā par valsts budžetu, Valsts kase bija rūpīgi strādājusi un devusi atzinumu, ka šis galvojums ir nepieciešams, sarūpējusi nepieciešamās ķīlas, kas nosedza riskus. Šādos apstākļos es kā finanšu ministrs nevarēju vienpersoniski pārkāpt likumu un uzņemties atbildību par neīstenotas uzņēmuma modernizācijas iespējamām sekām," - šādi skan E. Repšes skaidrojums.

Īstenībā, kad 2008. gada 14. novembrī Saeima līdz ar valsts budžetu atbalsta galvojumu 112 miljonu latu apmērā Liepājas metalurga modernizācijas plāniem, tas nozīmē tikai iespēju uzņēmumam ļoti censties, lai galvojumu saņemtu, bet ne kādam uzliktu pienākumu galvojumu izsniegt.

Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 37. pantu finanšu ministram ir tiesības, bet ne pienākums sniegt valsts vārdā galvojumus saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Savukārt tolaik spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi skaidri nosaka: "Pēc dokumentu izvērtēšanas finanšu ministrs pieņem lēmumu sniegt vai nesniegt galvojumu."

Pirms grāmatas tapšanas konfrontēts ar šiem normatīvo aktu nosacījumiem, E. Repše sāk skaidrot, ka "es būtu pārkāpis Valsts budžeta likumu vai vismaz tā garu", kaut gan "grūti novilkt šo robežu starp likuma burtu un garu". Taču fakts - pretēji E. Repšes sākotnējiem apgalvojumiem neviens Saeimas lēmums vai likums viņam neuzliek par pienākumu parakstīt galvojumu Liepājas metalurgam. Tā ir tikai un vienīgi finanšu ministra izšķiršanās un atbildība.

Valsts kases slēdziena "pozitīvā noskaņa"

Ikvienam interesentam, kurš būtu ieskatījies tobrīd jau publiski pieejamajā Liepājas metalurga 2008. gada pārskatā, rastos pietiekami skaidrs priekšstats - šis ir uzņēmums, kurš acīmredzami iet uz leju, un par savas naudas ielikšanu tādā būtu krietni jāpadomā.

Peļņa samazinās, izmaksas palielinās, kapitāla atdeve rūk divus gadus pēc kārtas, nepārdotu ražojumu ir vairāk, pircēju un pasūtītāju parādu - tāpat, palielinās aizņēmumi un arī izmantotie kredītlīniju līdzekļi, piegādātājiem un darbiniekiem tiek maksāts vairāk, parādās ievērojamas "ar akcionāriem saistītas izmaksas". Tad vēl pieaug uzkrājumi šaubīgiem debitoriem, palielinās ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi, samazinās realizācijas rentabilitāte.

Tas viss ir tikai tas, ko uzņēmuma gada pārskatā var izlasīt jebkurš interesents. Savukārt potenciālam kredīta galvotājam ir nesalīdzināmi apjomīgākas iespējas - ja ir vēlēšanās tādas izmantot. Taču tādu nav - ne E. Repše, ne viņa pārraudzībā esošā Valsts kase padziļinātu auditu nepasūta. Tāds tiek pasūtīts tikai četrus gadus vēlāk, pēc uzņēmuma kraha.

Turklāt pat Valsts kases 2009. gada 30. decembra atzinumā par Liepājas metalurgu atrodams pietiekami daudz biedējošas informācijas. Tikai tad, kad Liepājas metalurgs veicis "individuālu banku finansējuma piesaistes procesu" ar tā vadībai vien zināmām metodēm, uz kredīta izsniegšanu, neraugoties uz valsts galvojumu, ir pieteikusies viena vienīga banka.

Pat šī Itālijas kredītiestāde īsi pirms gada beigām, līdz kurām Latvijai jāparaksta galvojuma līgums vai arī process jāsāk no sākuma, ir pēkšņi paziņojusi, ka risks ir pārāk liels un jāsamazina, mainot finansējuma struktūru un paaugstinot procentu likmes.

Kaut gan E. Repše vēlāk publiski apgalvo, ka nekādas steigas neesot bijis, Valsts kase pēc šī itāļu bankas jaunuma pavēsta, ka galvojums noteikti "izsniedzams līdz gada beigām", tāpēc "laika trūkuma dēļ" atkārtota iepirkuma procedūra finansētāja izvēlei nav veikta, jo "ir pamats uzskatīt, ka šāds konkurss jebkurā gadījumā beigtos bez rezultātiem".

Valsts kase arī skaidri atzīst gan to, ka uzņēmuma ražošanas izmaksas jau 2009. gadā ir bijušas tādas, ka izdevīgāk bijis tērauda sagataves iegādāties tirgū nekā sagatavot tas rūpnīcā, gan to, ka iespaidīgā modernizācija neko nedos produkcijas dažādošanai, gan to, ka konstatēta biznesa plāna prognozētās situācijas neatbilstība aktuālajām nozares darbības tendencēm.

Tāpat Valsts kase ir aprēķinājusi, ka velmējumu realizācijas un metāllūžņu izmaksu peļņas starpība ir sarukusi dubulti un ar šādu starpību Liepājas metalurgs vairs nespēj segt visus saimnieciskās darbības izdevumus, turklāt nākotne esot gaidāma vēl drūmāka, kā rezultātā "turpmākā Liepājas metalurga pastāvēšana varētu būt neiespējama".

Repše slīkst pretrunās

Šis tad ir dokuments, kurš, ja ticēt paša E. Repšes sākotnējam apgalvojumam, esot apgriezis pretējā virzienā viņa līdz tam noraidošo skatu uz galvojumu. "Viņš līdz pat pēdējam brīdim nav bijis noskaņots pozitīvi par valsts galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam līdz nebija saņēmis pozitīvo Valsts kases atzinumu," - šis ir precīzs citāts no nozare.lv 2013. gada 1. oktobrī.

"Ja viņam par kaut ko ir pārliecība, tad mainīt viņa viedokli ir ļoti grūti. Ar viena dokumenta izlasīšanu domu maiņai, domāju, ka nepietiks. Varbūt tikai ilgākā laika posmā un ar spēcīgiem argumentiem..." - tā gan teic Juris Pūce, izbijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, tagadējais E. Repšes partijas premjera amata kandidāts.

Kas un kādā formā ir spējis vienas dienas laikā motivēt E. Repši uz šādu "viedokļa maiņu", ja tāda patiešām ir bijusi, nez vai kādreiz būs pilnīgi skaidrs. Taču viens gan ir droši: finanšu ministrs galvojumu paraksta drudžainā steigā un pašā pēdējā brīdī.

Tiesa, kā izrādās, pastāv dokuments, kas liek neuztvert kā patiesu E. Repšes stāstīto par viņa straujo viedokļa maiņu pēc Valsts kases atzinuma saņemšanas 2009. gada 30. decembrī, kad viņš arī liek parakstu uz galvojuma un ķīlas līgumiem.

Finanšu ministrijas dokumentos atrodama oficiāla vēstule, kurā ministrs, runājot par sevi trešajā personā, UniCredit apliecina: "Galvojuma līgumu Galvotāja vārdā parakstīs Einars Repše, Latvijas Republikas finanšu ministrs." Šī vēstule ir datēta jau ar 29. decembri - tātad jau dienu pirms brīža, kad E. Repše saņem Valsts kases atzinumu, kurš esot licis viņam diametrāli mainīt savu viedokli.

Papildus tam Valsts kases pārvaldnieks K. Āboliņš oficiālā skaidrojumā diplomātiski apliecina - E. Repše runā nepatiesību, apgalvojot, ka pirms galvojuma parakstīšanas esot viņam "zvanījis un lūdzis apstiprinājumu tam, ka projekts ir dzīvotspējīgs, ko Valsts kases pārvaldnieks ministram arī esot sniedzis".

Jaunā versija - tikai uz "Repšes loģikas" būvēta

Konfrontēts ar šiem faktiem, E. Repše nu nāk klajā ar būtiski jaunu versiju - patiesība esot tā, ka Valsts kase "vienu šī viedokļa izklāstu, datētu ar 30.decembri, pievieno garantijas gala paketei, kas tiek virzīta parakstīšanai, bet citu tā paša viedokļa izklāstu, agrāk datētu, jau savlaicīgi iesniedz ministram, izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai. Tieši tā šajā gadījumā ir noticis". Līdz ar to īstenībā finanšu ministrs esot bijis ļoti rūpīgs, izvērtējot galvojuma izsniegšanu, un nekādas steigas neesot bijis.

Kur tad šis izklāsts ir? "Tas varētu būt, piemēram, dienesta ziņojuma formā par Liepājas metalurgam izsniedzamās garantijas tapšanas gaitu," atšķirībā no sava ierastā kategoriskuma tagad pieļāvuma formā stāsta toreizējais finanšu ministrs. Tam noteikti "būtu jābūt reģistrētam un pieejamam gan Valsts kases, gan Finanšu ministrijas lietvedībā".

"Būtu jābūt", bet nav. E. Repše pats nespēj uzrādīt nevienu dokumentu, kas apliecinātu viņa jaunās versijas patiesīgumu - ka Valsts kase atzinuma darba versijas būtu sniegusi jau ievērojami ātrāk un ka viņš līdz ar to galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam būtu izvērtējis tiešām rūpīgi un nevis kā vieglprātīgā un varbūt arī savtīgā spēlītē vienas dienas laikā.

Savukārt Valsts kase, sniedzot pārskatu par dokumentāciju saistībā ar Liepājas metalurga valsts galvojuma projektu, ir nepielūdzama: "Valsts kases atzinums par AS Liepājas metalurgs saistībām sniedzamo valsts galvojumu finanšu ministram sniegts vienu reizi - 2009. gada 30. decembrī." Līdz tam tikuši sniegti tikai pārskati par galvojuma formālās puses organizēšanas virzību - visus šos dokumentus Valsts kase ir nodevusi Grābekļa autoru rīcībā, un tajos nav nekā, kas apstiprinātu E. Repšes jauno versiju.

Līdz ar to, ja LR Ģenerālprokuratūra mainītu savu pēdējo gadu nostāju, ka, lai sauktu pie kriminālatbildības par bezdarbību augstu amatpersonu, līdz ar valstij nodarītu kaitējumu un konstatējamu nolaidību ir noteikti nepieciešams arī skaidri saskatāms ļaunprātīgs nodoms, E. Repše būtu pirmais kandidāts uz aizdomās turamā statusu šādā kriminālprocesā. Taču pagaidām viņam par laimi par šādu nostājas maiņu nekas neliecina.

Einars Repše par atbildību

"Tikšanās laikā premjeram lūdza arī izskaidrot bieži skandēto par politiskās atbildības uzņemšanos, uz ko Einars Repše sparīgi atrauca: "Ai, ziniet, tas īstenībā neko nenozīmē." Zāles reakcija uz šo atbildi izpaudās aplausos."

(Ināra Egle, Diena, 2003. gada 8. februārī)

"Nu, mums ar amatpersonām ir tā, ka visādus brīnumus ir sastrādājuši ļoti daudzi, bet pie atbildības reāli saukts nav neviens, jo grūti ir pierādīt pat acīm redzamos gadījumos, ka tas ir ticis darīts ļaunprātīgi."

(Einars Repše, uzstājoties 2003. gada 26. jūnijā)

"Vienā no manām iemīļotākajām filmām Tomasa Krauna afēra ir jautājums galvenajam varonim: vai jūs nenožēlojat, ka esat spiests parakstīt šo līgumu? Un viņš atbild: nožēla ir tukša laika šķiešana."

(Einars Repše, Santa, 2004. gada novembrī)

Kriminālprocesa par Liepājas metalurga valsts galvojumu nav

"Prokuratūras uzraudzībā ir viena krimināllieta saistībā ar Liepājas metalurgu. Liepājas prokuratūras uzraudzībā. Ierosināta 2012.gadā par Liepājas metalurga amatpersonu iespējamu nelikumīgu darbību laikā no 2003. līdz 2012.gadam. Vēl notiek pirmstiesas izmeklēšana policijā," - tas ir viss, ko par kriminālprocesiem saistībā ar Liepājas metalurgu atklāj LR Ģenerālprokuratūra.

"Ir viens kriminālprocess Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē pēc diviem Krimināllikuma pantiem - 196.p.2.d. un 179.3.d.," - Valsts policija ir vēl lakoniskāka.

Šie panti ir par uzņēmuma amatpersonas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā (draud līdz trim gadiem cietumā ar mantas konfiskāciju) un par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā (līdz desmit gadiem cietumā ar mantas konfiskāciju).

Kriminālprocess par iespējamu valsts amatpersonu atbildību saistībā ar valsts galvojuma piešķiršanu vai saistībā ar nolaidību šī galvojuma izmantošanas uzraudzībā nav pat sākts. Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra jebkādus komentārus šai sakarā nevēlējās sniegt.

Valsts amatpersonu sodīšana par nolaidību "nav modē"

Krimināllikumā ir 319.pants "Valsts amatpersonas bezdarbība" - "par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums".

Faktiski vienīgais zināmais gadījums, kad par šādu noziegumu tiek notiesāta augsta amatpersona, ir Rīgas Centra rajona tiesas 2003. gada 14. februāra spriedums, ar kuru par vainīgu atbilstoši Kriminālkodeksa (jo nodarījums veikts, kad vēl nebija spēkā Krimināllikums) 163. pantam - par nolaidību - tika atzīta Laila Medina.

Tiesa atzina viņas kā toreizējās Satiksmes ministrijas darbinieces vainu, nolaidīgi rīkojoties šajā lietā un pieļaujot, ka lūžņos tiek sagriezts zviedru uzņēmumam Swembalt AB piederošais daļēji avarējušais kuģis Rīgas ostas teritorijā. L. Medinas un citu iesaistīto amatpersonu vainas dēļ Latvija zaudēja vairāk nekā trīs miljonus dolāru.

Tiesas spriedumā bija norādīts uz to, ka L. Medina „būdama amatpersona, izdarīja noziedzīgu nodarījumu – nolaidību -, tas ir, nevērīgi un neapzinīgi pildīja amatpersonas pienākumus, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts interesēm, ko aizsargā likums”.

Spriedumā arī tika konstatēts: „L. Medina noziegumu izdarīja aiz neuzmanības,- viņa nav paredzējusi savas bezdarbības sabiedriski bīstamo seku iestāšanas iespēju, kaut gan viņai kā Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta direktora vietniecei vajadzēja un viņa varēja tās paredzēt."

L. Medinai tiesa piesprieda tikai 1750 latu lielu naudassodu, tomēr tā bija reāla notiesāšana par amatpersonas izdarītu kriminālnoziegumu. Taču sekas uz L. Medinas karjeru tas neatstāja: pašlaik viņa ir Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos.

Savukārt nākamajos gados mēģinājumi valsts amatpersonas kaut jel kā sodīt par nolaidības un bezdarbības dēļ valstij nodarītiem zaudējumiem kļūst aizvien negribīgāki. Raksturīgs ir LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Modra Adlera 2010. gadā pieņemtais lēmums Parex bankas kraha lietā.

Ģenerālprokuratūra M. Adlera personā, izbeidzot kriminālprocesu par iespējamu valsts amatpersonu noziedzīgu vai nolaidīgu rīcību saistībā ar Parex bankas krahu un pārņemšanu, šīm amatpersonām pasniedz dubultdāvanu – ne tikai nesaskata to vainu, bet arī sastāda tādu kriminālprocesa izbeigšanas lēmumu, kas faktiski nevienam nav pārsūdzams.

Likumsakarīgi, ka 2006. gadā, kā rāda Tiesu informācijas sistēmas dati, pēc panta par valsts amatpersonas bezdarbību tika notiesātas 17 amatpersonas, 2010. gadā - 10, 2012. gadā - četras un pērn - vairs tikai viena.

Novērtē šo rakstu:

53
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...