Vienā dienā kratījuši Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku. Vai tiešām tik nejauši?

Kā jebkuram žurnālistam, kas neraksta tikai par istabas augiem vai remonta veikšanu, ja abas rokas ir kreisās, arī man ir gadījies uzklausīt vai rakstiski saņemt draudēšanu ar kriminālprocesiem. Pāris reizes tos ir mēģinājuši piepildīt, un atsevišķos gadījumos man ir bijis jādodas uz tiesu — vienu procesu es uzvarēju, jo to pilnībā izbeidza, un otrajā tas vēl priekšā. Nav izslēgts, ka tas notiks vēl kādu reizi nākotnē — ar to jārēķinās visiem medijos strādājošajiem.

Taču gan civillietu, gan kriminālprocesu gadījumos žurnālistiem ir skaidras konkrētās fiziskās personas, kas attiecīgo uzbrukumu organizē un izpilda, kas iesniedza prasības un kas tiesu zaudē. Starp citu, žurnālisti un mediji to vienmēr uztver tā: process beidzies, redakcija uzvarējusi, jautājums tiek uzskatīts par izsmeltu un slēgtu. Visi atgriežas pie nopietnākām lietām — jāaizpilda lappuses, portāla sadaļas vai ēters uz rītdienu.

Jurģa Liepnieka gadījumā acīmredzami ir citādi. Viņš, būdams filosofs pēc izglītības un pārliecības, tikko uzvarēja 14 gadus ilgajā t.s. “digitālās televīzijas” lietā, kopā ar citiem pārspēdams Ģenerālprokuratūru. Jau aprakstīju īso versiju, kāda ir šo notikumu nozīme: https://www.pietiek.com/raksti/digitalas_tv_kriminallietas_izgasanas_kas_tur_isti_notika,_un_kas_notiks_talak/

Savukārt vakar filosofu, izdevēju un reklāmas kampaņu organizatoru kratījuši dēļ aizdomām par nepareiziem nodokļu maksājumiem dažu tūkstošu apmērā.

Es šādu “signālu” saprotu kā pašreizējo varas struktūru (to, kurās Jurģis Liepnieks negrib piedalīties jau padsmit gadus) mājienu: “Tu, prātvēders, vari sadot mums pa mizu vienā acīmredzami patoloģiskā krimināllietā un uzvarēt tajā, mūs pārspējot mūsu pašu spēlē, bet mēs atradīsim, par ko tev piesieties vēlreiz!”

Baltkrievijas līmenim šādas darbības gluži pietuvojušās vēl nav — to būtība drīzāk izskatās pēc kāda noplukuša meksikāņu ciemata tuksneša malā, kur ļaundabīgs šerifs var pēc patikas tiranizēt un arestēt kādu sev neiepatikušos iedzīvotāju. Jo ko tu stipram padarīsi.

Lato Lapsas atkārtota vajāšana (lietošu tieši šo vārdu, jo tā ir žurnālistu vajāšana) toties ir saprotama divējādi. No vienas puses, ļoti slikti, pretīgi un demokrātiskā sabiedrībā neiedomājami. No otras puses — vai tikai nebūs tā, ka esošā “Kolaboranta” tiesvedība ir tik bezperspektīva, ka nākas steidzami fabricēt nākamo?

Diemžēl kopumā notiekošais ir ļoti, ļoti, ļoti nožēlojamu tendenču pazīme. Ja agrāk dažādas represīvās iestādes centās izturēties ar pašcieņu un neizpildīt katru politiķu vai naudasmaisu mājienu, ka vienu vai otru žurnālistu, redaktoru vai grāmatu autoru derētu pakratīt un padraudēt ar krimināllietu, tad kopš 2018. gada valsts iestādes sūta uz tiesu kriminālprocesus par patiesu faktu publicēšanu grāmatās vai korupcijas atmaskošanu medijos — jo korupcijas faktu publicēšana, redz, “radot viņiem neslavu”.

Gan Pietiek, gan Puaro.lv ir divi mediji, kas neietilpst lielajās izdevniecībās, kam nav saistība ar politiskajām partijām vai tirgu kontrolējošiem lieliem uzņēmumiem. Tomēr tie sekmīgi darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, tātad tie atraduši savu lasītāju un savu nišu strauji mainīgajā Latvijas mediju ainavā — neaizmirsīsim: kamēr šie portāli darbojas, ir aizvērušās vismaz desmit nacionālās un reģionālās avīzes (dažas ar 50+ gadu vēsturi), žurnāli, neskaitāmas interneta vietnes.

Pazuda LNT, TV5, Radio 101, Fit FM, tika pārpirkta un aizvērta visa ziņu aģentūras BNS redakcija Latvijā. Tikmēr Pietiek un Puaro.lv kļuvuši par Latvijas mediju vides stabilām sastāvdaļām, jo īsteno plurālistisku satura veidošanas pieeju, dodot tribīni visādu — arī savstarpēji pretrunīgu un izslēdzošu — uzskatu paudējiem. Mūsu valsts informatīvajā ainavā tādi portāli būtu vēlami vēl vairāki, jo īpaši tāpēc, ka to uzturēšanai mūsdienās vairs nav nepieciešama liela nauda vai daudzi darbinieki.

Taču es atsakos noticēt, ka represīvās iestādes “pilnīgi nejauši” sarunājušas vienā dienā un laikā aizturēt un izkratīt divus teju jebkuram cilvēkam Latvijā zināmus viedokļa līderus, kas ir bijuši dibinātāji diviem dažādiem interneta portāliem — sagadīšanās pēc tieši tādiem, kuros regulāri tiek publicētas ziņas par korupciju, naudas izsaimniekošanām, nelikumībām un represīvo iestāžu patvaļas gadījumiem. Un kuriem līdz šim izdodas uzvarēt ilgstošās tiesvedībās, kuras rosinājušas tās pašas iestādes.

Novērtē šo rakstu: