Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē
Nils Sakss Konstantinovs08.11.2024.
Komentāri (170)
Iesaki rakstu: 
Šodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Domāju, tur sava loma bijusi arī kreisās ideoloģijas lielajai ietekmei psiholoģijā un mentālās veselības industrijā. Tā uzsver emociju paušanu kā augstāko vērtību un promotē aplamo ideju par tiesībām katram izpausties jebkādos veidos un katram justies komfortabli jebkādos apstākļos. Šī ir narcistiskā fantāzija - es varu būt jebkas un jebkāds, un visiem mani ir jāpieņem, lai kāds es būtu. Kā ikviena fantāzija tā viegli sabrūk. Kā ikvienas fantāzijas sabrukums tas rada emocionālu satricinājumu.
Tāpat arī psihiatrijas industrijas uzsvars uz "ksanaksiem" un antidepresantiem emociju regulēšanā rada paaudzi, kas nespēj paši ikdienā tikt galā ar negatīvām iekšējiem stāvokļiem. Un, kad šīs emocijas tiek īpaši sakāpinātas - kā šobrīd -, tad atliek vai nu "dubultās devas", kas liktu atslēgties pavisam, vai arī emocionāls sabrukums.
Vienlaikus dažādi kreisie psiholoģijas virzieni - kā "apstiprinošā pieeja" - nevis palīdz cilvēkam saskarties ar realitāti un pārdzīvot ciešanas, kuras tā neizbēgami raisa (vienalga, ķermeniskās, seksuālās vai politiskās), bet veido mākslīgas "pieņemšanas" ilūziju un apstiprina patoloģiskās iedomas (par dzimumu, par pasauli, par citiem cilvēkiem), kas var darboties vai nu tikai terapijas kabinetā vai līdzīgu pārliecību burbulī. Tās, protams, pārsprāgst pie pirmā kontakta ar realitāti. Un tad izraisa nekontrolējamas dusmas, depresiju vai agresiju, no kuras atkal jāglābjas vai nu ilūzijās, vai vielās un tabletēs.
Domāju, viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē. Un ekstrēmu pārliecību vietā - vai tās būtu saistītas ar klimata raisītiem vai identitāšu plūdiem - vēlas atgriešanos pie zināmas normālības. Varbūt šī ir arī iespēja novērtēt, kādu iespaidu un rezultātus radījusi kreisās ideoloģijas ietekme psiholoģijā un psihoterapijā. Un dažādu psihopatoloģiju normalizēšanas vietā vairāk pievērsties normālības paglābšanai.
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
