Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Andris Deniņš, kas pašlaik ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors, šajās dienās žurnāla Ir elektroniskajā versijā nācis klajā ar publikāciju „Nabadzības sakne”, kurā savulaik uz 12. Saeimu no „Šlesera saraksta” kandidējušais kungs dalās pārdomās par „atbalstu nacionālajam biznesam”. Ņemot vērā, ka daudzi varētu būt aizmirsuši par tiem daudzajiem gadiem, ko Deniņš pavadīja, dubulti barojoties no uzņēmuma Liepājas metalurgs līdzekļiem un ļaujot tā saimniekiem netraucēti izsaimniekot uzņēmumu,Pietiek šodien publicē gan šo rakstu, gan fragmentus no grāmatas Liepājas metalurgskam jāsēž, kam jālido, kuros aprakstīta „Liepājas metalurga ērces” patiesā loma uzņēmuma krahā.

Nabadzības sakne: sabiedrība nevēlas saprast, ko zaudē ar vietējā uzņēmuma bankrotu

Andris Deniņš

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija Eiropas Savienībā (ES) iestājās par ātru, līdz galam neizpētot visus juridiskos un finansiālos nosacījumus, kas izriet no dalībvalsts un ES savstarpējām attiecībām. Pēc iestāšanās tika uzlikti ierobežojumu vairākiem Latvijā labi attīstītiem saimnieciskās darbības veidiem, un rezultātā daudzas nozares piedzīvoja fiasko.

Tas noticis gan neapzināti - ES ļaudīm neiepazīstoties ar mūsu tautsaimniecības nozaru patieso konkurētspēju un mums pašiem neaizstāvot nozares ar savām pretprasībām, gan apzināti - normatīvā ceļā samazinot jaunpienācējas valsts Latvijas potenciālo eksportspēju kopējā ES valstu vidū. Rezultātā kā nozares, tā arī tajās strādājošie uzņēmumi izputēja.

Toreiz varējām vēl visu "norakstīt" uz mūsu nezināšanu, taču šobrīd, kad redzu līdzīgus notikumus, sabiedrībai nepievēršot uzmanību vairāku Latvijā radītu inovāciju aizstāvēšanai, kļūst baisi, un ne jau par savu, bet gan par savu bērnu un mazbērnu nākotni.

Vai tiešām mēs "principiāli" nevēlam veiksmi saviem uzņēmējiem un inovatoriem, bet vienlaikus nez kāpēc brīnāmies par hronisko nespēju aizsniegties tuvāk ES labklājības vidējam līmenim? Tikai pateicoties birokrātu prasmei "pareizi" sacerēt ziņojumus un virtuozi aizpildīt atskaišu tabulas, valsts ir "iešmaukusi" OECD. Mums, kas formāli pieder pasaules bagātāko valstu apvienībai, ikdiena ik brīdi atgādina, cik nepelnīts ir šis panākums.

Latvija ir un paliek, kaut relatīvi, bet determinēti nabadzīga valsts, jo te valda nabadzīgas sabiedrības aizspriedumi un nabadzību atražojoša valdības ekonomiskā politika."

Totālā vienaldzība, ar kādu mūsu sabiedrība uzņēma nesenās ziņas par inovatīvās ražotnes "Dendrolight Latvia" bankrotu, ir visuzskatāmākā atbilde tam, kāpēc mēs esam tur, kur esam. Prasmīga valsts ekonomiskā politika, ja vien tāda būtu, atrastu iespēju pārciest finanšu krīzi ražotnei, kas bija stratēģiski svarīga Latvijas kokrūpniecības attīstībai, piedāvājot eksporta produktu ar augstu piedāvāto vērtību - masīvkoka šūnmateriālu.

Sabiedrības solidaritāte ar vietējiem uzņēmējiem un inovāciju izstrādātājiem spiestu valdību šādu ekonomikas attīstības un atbalsta politiku īstenot. Taču Latvijā ir pieņemts vietējo uzņēmēju ieceres norakstīt zaudējumos jau pašā aizsākumā: nu, paskatīsimies, cik tu ilgi spurināsies...

Mūsu sabiedrība nemaz neizprot, ko tā ir pazaudējusi ar "Dendrolight" likvidēšanu, un pat nemaz nevēlas to saprast.

Tā ir pieradināta pie domas, ka Latvijas koksne tiek lēti eksportēta, bet mēbeles, papīrs un citi izstrādājumi - dārgi importēti.

Tagad sociālo tīklu vidē un medijos ir sākta "melnā piāra" kampaņa pret vienu no Latvijas zinātnes sasniegumiem - pretvēža preparātu "Rigvir". Anonīmo nomelnotāju centība un kvalifikācija rada aizdomas, ka Latvijas uzņēmums, kas ražo šo medikamentu, ir kļuvis par traucēkli kādam ārzemju farmācijas gigantam un tā dārgajam piedāvājumam. Medikamenta un tā ražotāja reputācija tiek prasmīgi ārdīta, bet sabiedrība, visticamāk, stāvēs malā un noskatīsies, kā "tirgus pats visu atrisina".

Mēs atkal gļēvi samierināsimies, ka viens no nacionālajiem lepnumiem tiek klaji iemīts dubļos.

Nemaz sīkāk neiztirzāšu faktus, ka gada laikā dubultojies zemnieku saimniecībām pieteikto maksātnespējas procesu skaits un pēc Krievijas noteiktā embargo Latvijas zivju pārstrāde slīgst dziļākā krīzē. Šeit varētu runāt par desmitiem, ja ne pat simtiem saimnieciskās darbības veicēju, bet tas jau būtu teju diplomdarba cienīgs teksta apjoms maniem studentiem universitātē.

Perspektīvi Latvijas uzņēmumi bieži ir cietuši nepelnītu sakāvi konkurences cīņās - daudzkārt pavisam negodīgās, - gan ārzemēs, gan pašu mājās tikai tāpēc, ka atbildīgās institūcijas un sabiedrība ir izrādījusi nevarību un pat demonstratīvu vienaldzību. Ja tauta un valsts vara gribētu veltīt nacionālā biznesa atbalstam kaut vai tik daudz simpātiju, solidaritātes vai entuziasma, cik tiek atvēlēts nacionālajai hokeja izlasei, mēs beidzot spētu izrauties no nabadzības - kopumā relatīvās, bet lielai daļai tautas vairāk nekā reālās - gūsta.

Kā ilgus gadus sekmīgi zīda augsti mācītā „Liepājas metalurga ērce”

Ja ticēt auditorkompānijas Invest-Rīga direktora Andra Deniņa deviņdesmito gadu vidū parakstītajam ziņojumam par uzņēmuma nosacīto vērtību, "uzņēmums Liepājas metalurgs dibināts šā gadsimta [domāts 20. gadsimts] trīsdesmitajos gados".

Šis, maigi izsakoties, nedaudz kļūdainais raksturojums spilgti ilustrē gan Liepājas metalurga bēdīgi slavenā padomes locekļa vispārējo kompetenci un zināšanas, gan tos dokumentus, ko Andris Deniņš par nelielu, taisnīgu samaksu ir bijis gatavs parakstīt savas sadarbības laikā ar Liepājas metalurgu.

Neilgi pirms uzņēmuma kraha ne finanšu ministrs Andris Vilks, ne Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, ne visu atbildīgo departamentu vadītāji un darbinieki nepakustina ne pirkstu, kad Liepājas metalurga saimnieki nolemj - nekāds jauns neatkarīgs revidents uzņēmumam nav vajadzīgs.

Vēl vairāk, neviens no šiem valstiskajiem uzraugiem pat neiedomājas painteresēties par acīmredzamo, proti, vai gadījumā Liepājas metalurga darbību tik daudzus un daudzus gadus revidējušais "neatkarīgais" auditors, kurš ir tik tīkams uzņēmuma saimniekiem, kaut kādā veidā nav tieši saistīts ar viņiem un gluži vienkārši atkarīgs no viņu finansiālās labvēlības.

Minūtes piecas, varbūt septiņas - tik ilgā laikā ikviens publisko datu bāzu lietotājs no Valsts kases vai Finanšu ministrijas varētu noskaidrot to, ko vēlāk Valsts kontrole savā atzinumā apraksta šādi:

"199. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem:

199.1. AS Liepājas metalurgs revidents no 2004. gada 21. jūlija ir AS BDO Invest Rīga (no 2009. gada 10. decembra AS BDO);

199.2. AS BDO valdes priekšsēdētājs [Andris Deniņš] periodā no 2007. gada 22. maija līdz 2009. gada 5. marta ir persona, kurš vienlaicīgi šajā periodā ir bijis padomes loceklis ASLiepājas metalurgs.

200. Normatīvajā aktā noteikts:

200.1. zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība var uzņemties sniegt revīzijas pakalpojumus tikai tad, ja netiek apdraudēta zvērināta revidenta, arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarība atzinuma sniegšanā;

200.2. zvērināta revidenta, arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarība ir apdraudēta, ja zvērināts revidents, atbildīgais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir tieši vai netieši ieinteresēta revīzijas iznākumā. Zvērināta revidenta, arī atbildīgā zvērināta revidenta, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarību apdraud šādi apstākļi:

200.2.1. tiešas vai netiešas finansiālas saistības un līdzdalība klienta darījumos;

200.2.2. esošas vai pēdējo triju gadu laikā pastāvējušas darba attiecības ar klientu;

200.2.3. klienta vadības funkciju pildīšana;

200.2.4. zvērināta revidenta vai viņa laulātā atrašanās radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar klienta amatpersonu vai dalībnieku;

200.2.5. būtiska atkarība ieņēmumos no viena vai vairāku savstarpēji saistītu klientu apkalpošanas;

200.2.6. par revīzijas pakalpojumiem saņemtās atlīdzības atkarība no revīzijas iznākuma vai sniegtajiem papildu pakalpojumiem;

200.2.7. dāvanu, atlaižu vai citu labvēlīgu darījuma nosacījumu pieņemšana no klienta;

200.2.8. citi apstākļi, ko par tādiem atzinusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

201. Ievērojot normatīvajā aktā noteikto, lai saņemtu galvojumu, kredīta ņēmējs iesniedz Finanšu ministrijā zvērināta revidenta atzinumu par projekta biznesa plāna kvalitāti, projekta īstenošanas iespējām, kredīta ņēmēja finansiālo stāvokli un spēju atmaksāt galvojamo kredītu. AS Liepājas metalurgs galvojuma saņemšanai iesniedza AS BDO Invest Rīga 2009. gada 9. februāra un 2009. gada 16. oktobra atzinumus „Par AS Liepājas metalurgstēraudkausēšanas rūpnīcas modernizācijas projekta biznesa plānu".

202. Revīzijā konstatēts, ka AS BDO ir sniedzis atzinumus par AS Liepājas metalurgs finanšu pārskatu arī 2010., 2011. un 2012. gadā, kā arī sniedzis atzinumu par 2009. gada 29. decembra noslēgto divu valsts galvoto kredītlīgumu ar UniCredit Medio Credito Centrale SpAizmantošanu un atmaksāšanu.

203. Revīzijā konstatēts, ka AS BDO ir sniedzis arī sertificēta vērtētāja atzinumus par ASLiepājas metalurgs piedāvātās ķīlas vērtību.

204. Tā kā valsts galvojums bija klasificējams kā komercdarbības atbalsts, tika saņemts Eiropas Komisijas lēmums par galvojuma atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, kā to nosaka normatīvais akts. Izvērtējot Eiropas Komisijas lēmumā sniegto informāciju, konstatēts, ka lēmuma pieņemšanā ir vērtēts arī AS BDO sniegtais pozitīvais atzinums par ASLiepājas metalurgs finanšu stāvokli."

Īsi un skaidri: tiek konstatēts, ka valsts galvojuma uzraugi ir bijuši vienkārši izcili nolaidīgi, nepamanot acīmredzamo - Liepājas metalurga ilggadējais padomes loceklis Andris Deniņš, kas regulāri saņēmis aldziņu no uzņēmuma kabatas, vienlaikus ir bijis visciešākajā veidā saistīts ar uzņēmuma "neatkarīgo revidentu". Nemaz nerunājot par BDO kompāniju "radniecību", kamēr Deniņš „uzraudzījis” Liepājas metalurga darbu, uzņēmuma auditora BDOvaldē naudu pelnījusi viņa sieva Ģertrūde Deniņa.

Var, protams, ticēt cilvēka taisnprātībai un godīgumam, taču fakts - ja ne ar "piebarotā" Andra Deniņa ģimeni saistītais "neatkarīgais" un "neieinteresētais" auditors BDO, ļoti iespējams, ka ne pie kāda valsts galvojuma Liepājas metalurgs tā arī netiktu, - lūk, izteiksmīgs fragments no jau 2013. gada pavasarī veikta, nu jau patiešām neatkarīga auditoru Ernst&Young padziļinātās izpētes ziņojuma sadaļas "BDO vērtēšanas ziņojumu metodoloģijas analīze":

"BDO Atzinumā uzsvērts, ka modernizācijas projekta 2. kārta ir īstenojama arī pie nelabvēlīgām ārējo faktoru izmaiņām un Uzņēmuma maksātspēja nav apdraudēta.

BDO Atzinuma analīzē izmantota Uzņēmuma Vadības un Uzņēmuma īpašnieku sniegtā informācija. Analīzes ietvaros tika izskatīts Atkins Management Consultants izstrādātais projekta biznesa plāns (tehniski ekonomiskais pamatojums) Liepājas metalurgs Melt Shop Modernisation Project Review. Final Report, January 2009.

BDO Atzinumā nav veikta jutīguma analīze Atkins Ziņojumā izmantotajiem pieņēmumiem attiecībā uz apgrozāmo kapitālu. Saskaņā ar BDO atzinumu, Atkins Ziņojumā aplūkoto prognožu periodā Uzņēmums spēj nodrošināt pietiekamu neto apgrozāmo kapitālu.

BDO ir veicis jutīguma analīzi Atkins Ziņojumā pieņemtajai realizācijas cenas un materiālu cenas starpībai bāzes scenārijā. Saskaņā ar BDO Atzinuma jutīguma analīzes rezultātiem BDOatzinumā tiek secināts, ka, pat ja marža starp realizētās produkcijas cenu un iepirktās metāla produkcijas cenu samazinās par 10%, modernizācijas projektā ir sagaidāma pozitīva naudas plūsma visā prognožu perioda garumā.

BDO Atzinumā tāpat kā Atkins Ziņojumā tika norādīts, ka saskaņā ar Atkins veiktās Uzņēmuma sagādes sistēmas analīzes rezultātiem SIA Tolmets ir uzskatīts par būtisku Uzņēmuma sadarbības partneri. Tomēr BDO Atzinumā nav veikta potenciālo risku analīze situācijā, ja SIA Tolmets pārstātu būt par Uzņēmuma metāllūžņu sagādnieku (kas faktiski ir noticis pēdējo gadu laikā).

BDO Atzinumā ir norādīts, ka Uzņēmumam no 2010. gada līdz 2012. gadam ilgtermiņa ieguldījumu segšanai papildus pašu kapitālam būs nepieciešams piesaistīt ilgtermiņa aizņemtos līdzekļus. Uzņēmums laika periodā no 2010. gada līdz 2012. gadam nav piesaistījis papildu ilgtermiņa aizņemtos līdzekļus.

- Atjaunotā BDO Atzinumā BDO atzīmē par Uzņēmuma finansiālā stāvokļa pasliktināšanos 2009.gadā un prognozētiem zaudējumiem 2010.gadā."

Daudz sarežģītu vārdu un teicienu, vai ne? Bet doma skaidra - "piebaroto" vai vismaz nebūt ne neatkarīgo auditoru atzinumā, kas bija tik svarīgs pirms valsts galvojuma saņemšanas, ir bijušas ļoti būtiskas nianses, kas nav ņemtas vērā vai tulkotas par labu Liepājas metalurgam.

Un te vēl - dažas rindiņas no tā paša Ernst&Young padziļinātās izpētes ziņojuma sadaļas "BDO vērtēšanas ziņojumu metodoloģijas analīze":

"Kā mēs saprotam, 2009. gada 6. janvāra pamatlīdzekļu vērtējumi tika izmantoti, lai noteiktu LR Finanšu ministrijas sniegtā galvojuma nodrošinājuma tirgus vērtību.

Mūsuprāt, šis vērtējums nav pietiekami pilnīgs, lai būtu pieļaujama tā izmantošana šādam mērķim. Vērtēšanas gaita nav veiktas visas nepieciešamas procedūras, lai izmaksu aizvietošanas metodes rezultātu varētu pielīdzināt tirgus vērtības definīcijai.

Arī pašā 2009. gada 3. februāra vērtēšanas ziņojumā ir rakstīts, ka „vērtēšanā tiek lietota no tirgus vērtības atšķirīga bāze". Mūsuprāt, šī informācija bija jāuzsver un jāizceļ vērtējuma pavadvēstulē.

Vērtēšanas ziņojumos nav iekļauta būtiska pieņēmumus pamatojoša informācija, analīze un avoti (celtniecības izmaksas, fiziskais, funkcionālais un ekonomiskais nolietojums u.c.), kas veido svarīgu vērtēšanas ziņojumu sastāvdaļu. Līdz arto lasītājs nevar spriest par izmantoto pieņēmumu objektivitāti.

Vērtēšanas ziņojumā nav sniegti vērtēšanas ierobežojumi.

Ņemot vērā, ka:

- vērtētājs nekonsekventi lieto vērtības definīciju; kā mēs to sapratām, nekustamam īpašumam ir piemērota izmantošanas vērtība, kas nevar tikt uzskatīta par identisku tirgus vērtībai;

- vērtētājs vērtēšanas ziņojumos nav iekļāvis informāciju par visām nepieciešamajām procedūrām, ko pieprasa starptautiskie vērtēšanas standarti;

- ir nopietnas pazīmes, kas liecina ka faktiskie uzņēmējdarbības rezultāti ir būtiski pasliktinājušies.

Mums ir pamatotas bažas, ka ķīlas vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar izmaksu aizvietošanas metodi, ir lielāka par reāli atgūstamo ķīlas vērtību."

Atkal aiz sarežģītajiem formulējumiem paslēptais secinājums ir Deniņu ģimenes biznesiņam un arī valsts galvojuma izsniedzējiem graujošs - ļoti iespējams, ka pirms galvojuma veiktajā ieķīlājamo īpašumu vērtējumā tie novērtēti par lielāku summu nekā reāli atgūstamā.

Punktu pieliek vēl šis "nepiebaroto" auditoru atzinums: "BDO Atzinumā nav pietiekami izvērtēti ar modernizācijas projektu saistītie riski (piem., finansēšanas riski, valūtas riski, u.c.). BDO Atzinumā nav secinājumu par apgrozāmā kapitāla pietiekamību nākotnē..."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

FotoIzlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”
Lasīt visu...

21

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

FotoEs te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti, jo šī māja bija savienota ar Ļeņina ielas 61 namu (Stūra māja). Šo jautājumu uzdevu, jo Egila Levita iesniegumā ir norādīta dzīvesvietas adrese Ļeņina iela 59 dzīvoklis 4.
Lasīt visu...

21

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

FotoLīdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā. Par šo vajadzību mēs runājam vairāk nekā gadu, taču tikai tagad atsevišķi valdības partneri un pašvaldību vadītāji (pagaidām gan tikai daži) sāk saprast, ka, neko nedarot, nodokļa maksājums par mājokli no 2022. gada daudziem iedzīvotājiem var pat dubultoties.
Lasīt visu...

21

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

FotoKatram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu dzīvē pieredzētā. Satiekoties mēs dažkārt ne tikai runājam par ikdienišķām lietām, bet arī diskutējam un strīdamies par tādiem jautājumiem, kas saistās ar politiku, ekonomiku, morāles vērtībām, dzīves jēgu…
Lasīt visu...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

21

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...