Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Andris Deniņš, kas pašlaik ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors, šajās dienās žurnāla Ir elektroniskajā versijā nācis klajā ar publikāciju „Nabadzības sakne”, kurā savulaik uz 12. Saeimu no „Šlesera saraksta” kandidējušais kungs dalās pārdomās par „atbalstu nacionālajam biznesam”. Ņemot vērā, ka daudzi varētu būt aizmirsuši par tiem daudzajiem gadiem, ko Deniņš pavadīja, dubulti barojoties no uzņēmuma Liepājas metalurgs līdzekļiem un ļaujot tā saimniekiem netraucēti izsaimniekot uzņēmumu,Pietiek šodien publicē gan šo rakstu, gan fragmentus no grāmatas Liepājas metalurgskam jāsēž, kam jālido, kuros aprakstīta „Liepājas metalurga ērces” patiesā loma uzņēmuma krahā.

Nabadzības sakne: sabiedrība nevēlas saprast, ko zaudē ar vietējā uzņēmuma bankrotu

Andris Deniņš

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija Eiropas Savienībā (ES) iestājās par ātru, līdz galam neizpētot visus juridiskos un finansiālos nosacījumus, kas izriet no dalībvalsts un ES savstarpējām attiecībām. Pēc iestāšanās tika uzlikti ierobežojumu vairākiem Latvijā labi attīstītiem saimnieciskās darbības veidiem, un rezultātā daudzas nozares piedzīvoja fiasko.

Tas noticis gan neapzināti - ES ļaudīm neiepazīstoties ar mūsu tautsaimniecības nozaru patieso konkurētspēju un mums pašiem neaizstāvot nozares ar savām pretprasībām, gan apzināti - normatīvā ceļā samazinot jaunpienācējas valsts Latvijas potenciālo eksportspēju kopējā ES valstu vidū. Rezultātā kā nozares, tā arī tajās strādājošie uzņēmumi izputēja.

Toreiz varējām vēl visu "norakstīt" uz mūsu nezināšanu, taču šobrīd, kad redzu līdzīgus notikumus, sabiedrībai nepievēršot uzmanību vairāku Latvijā radītu inovāciju aizstāvēšanai, kļūst baisi, un ne jau par savu, bet gan par savu bērnu un mazbērnu nākotni.

Vai tiešām mēs "principiāli" nevēlam veiksmi saviem uzņēmējiem un inovatoriem, bet vienlaikus nez kāpēc brīnāmies par hronisko nespēju aizsniegties tuvāk ES labklājības vidējam līmenim? Tikai pateicoties birokrātu prasmei "pareizi" sacerēt ziņojumus un virtuozi aizpildīt atskaišu tabulas, valsts ir "iešmaukusi" OECD. Mums, kas formāli pieder pasaules bagātāko valstu apvienībai, ikdiena ik brīdi atgādina, cik nepelnīts ir šis panākums.

Latvija ir un paliek, kaut relatīvi, bet determinēti nabadzīga valsts, jo te valda nabadzīgas sabiedrības aizspriedumi un nabadzību atražojoša valdības ekonomiskā politika."

Totālā vienaldzība, ar kādu mūsu sabiedrība uzņēma nesenās ziņas par inovatīvās ražotnes "Dendrolight Latvia" bankrotu, ir visuzskatāmākā atbilde tam, kāpēc mēs esam tur, kur esam. Prasmīga valsts ekonomiskā politika, ja vien tāda būtu, atrastu iespēju pārciest finanšu krīzi ražotnei, kas bija stratēģiski svarīga Latvijas kokrūpniecības attīstībai, piedāvājot eksporta produktu ar augstu piedāvāto vērtību - masīvkoka šūnmateriālu.

Sabiedrības solidaritāte ar vietējiem uzņēmējiem un inovāciju izstrādātājiem spiestu valdību šādu ekonomikas attīstības un atbalsta politiku īstenot. Taču Latvijā ir pieņemts vietējo uzņēmēju ieceres norakstīt zaudējumos jau pašā aizsākumā: nu, paskatīsimies, cik tu ilgi spurināsies...

Mūsu sabiedrība nemaz neizprot, ko tā ir pazaudējusi ar "Dendrolight" likvidēšanu, un pat nemaz nevēlas to saprast.

Tā ir pieradināta pie domas, ka Latvijas koksne tiek lēti eksportēta, bet mēbeles, papīrs un citi izstrādājumi - dārgi importēti.

Tagad sociālo tīklu vidē un medijos ir sākta "melnā piāra" kampaņa pret vienu no Latvijas zinātnes sasniegumiem - pretvēža preparātu "Rigvir". Anonīmo nomelnotāju centība un kvalifikācija rada aizdomas, ka Latvijas uzņēmums, kas ražo šo medikamentu, ir kļuvis par traucēkli kādam ārzemju farmācijas gigantam un tā dārgajam piedāvājumam. Medikamenta un tā ražotāja reputācija tiek prasmīgi ārdīta, bet sabiedrība, visticamāk, stāvēs malā un noskatīsies, kā "tirgus pats visu atrisina".

Mēs atkal gļēvi samierināsimies, ka viens no nacionālajiem lepnumiem tiek klaji iemīts dubļos.

Nemaz sīkāk neiztirzāšu faktus, ka gada laikā dubultojies zemnieku saimniecībām pieteikto maksātnespējas procesu skaits un pēc Krievijas noteiktā embargo Latvijas zivju pārstrāde slīgst dziļākā krīzē. Šeit varētu runāt par desmitiem, ja ne pat simtiem saimnieciskās darbības veicēju, bet tas jau būtu teju diplomdarba cienīgs teksta apjoms maniem studentiem universitātē.

Perspektīvi Latvijas uzņēmumi bieži ir cietuši nepelnītu sakāvi konkurences cīņās - daudzkārt pavisam negodīgās, - gan ārzemēs, gan pašu mājās tikai tāpēc, ka atbildīgās institūcijas un sabiedrība ir izrādījusi nevarību un pat demonstratīvu vienaldzību. Ja tauta un valsts vara gribētu veltīt nacionālā biznesa atbalstam kaut vai tik daudz simpātiju, solidaritātes vai entuziasma, cik tiek atvēlēts nacionālajai hokeja izlasei, mēs beidzot spētu izrauties no nabadzības - kopumā relatīvās, bet lielai daļai tautas vairāk nekā reālās - gūsta.

Kā ilgus gadus sekmīgi zīda augsti mācītā „Liepājas metalurga ērce”

Ja ticēt auditorkompānijas Invest-Rīga direktora Andra Deniņa deviņdesmito gadu vidū parakstītajam ziņojumam par uzņēmuma nosacīto vērtību, "uzņēmums Liepājas metalurgs dibināts šā gadsimta [domāts 20. gadsimts] trīsdesmitajos gados".

Šis, maigi izsakoties, nedaudz kļūdainais raksturojums spilgti ilustrē gan Liepājas metalurga bēdīgi slavenā padomes locekļa vispārējo kompetenci un zināšanas, gan tos dokumentus, ko Andris Deniņš par nelielu, taisnīgu samaksu ir bijis gatavs parakstīt savas sadarbības laikā ar Liepājas metalurgu.

Neilgi pirms uzņēmuma kraha ne finanšu ministrs Andris Vilks, ne Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, ne visu atbildīgo departamentu vadītāji un darbinieki nepakustina ne pirkstu, kad Liepājas metalurga saimnieki nolemj - nekāds jauns neatkarīgs revidents uzņēmumam nav vajadzīgs.

Vēl vairāk, neviens no šiem valstiskajiem uzraugiem pat neiedomājas painteresēties par acīmredzamo, proti, vai gadījumā Liepājas metalurga darbību tik daudzus un daudzus gadus revidējušais "neatkarīgais" auditors, kurš ir tik tīkams uzņēmuma saimniekiem, kaut kādā veidā nav tieši saistīts ar viņiem un gluži vienkārši atkarīgs no viņu finansiālās labvēlības.

Minūtes piecas, varbūt septiņas - tik ilgā laikā ikviens publisko datu bāzu lietotājs no Valsts kases vai Finanšu ministrijas varētu noskaidrot to, ko vēlāk Valsts kontrole savā atzinumā apraksta šādi:

"199. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem:

199.1. AS Liepājas metalurgs revidents no 2004. gada 21. jūlija ir AS BDO Invest Rīga (no 2009. gada 10. decembra AS BDO);

199.2. AS BDO valdes priekšsēdētājs [Andris Deniņš] periodā no 2007. gada 22. maija līdz 2009. gada 5. marta ir persona, kurš vienlaicīgi šajā periodā ir bijis padomes loceklis ASLiepājas metalurgs.

200. Normatīvajā aktā noteikts:

200.1. zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība var uzņemties sniegt revīzijas pakalpojumus tikai tad, ja netiek apdraudēta zvērināta revidenta, arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarība atzinuma sniegšanā;

200.2. zvērināta revidenta, arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarība ir apdraudēta, ja zvērināts revidents, atbildīgais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir tieši vai netieši ieinteresēta revīzijas iznākumā. Zvērināta revidenta, arī atbildīgā zvērināta revidenta, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarību apdraud šādi apstākļi:

200.2.1. tiešas vai netiešas finansiālas saistības un līdzdalība klienta darījumos;

200.2.2. esošas vai pēdējo triju gadu laikā pastāvējušas darba attiecības ar klientu;

200.2.3. klienta vadības funkciju pildīšana;

200.2.4. zvērināta revidenta vai viņa laulātā atrašanās radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar klienta amatpersonu vai dalībnieku;

200.2.5. būtiska atkarība ieņēmumos no viena vai vairāku savstarpēji saistītu klientu apkalpošanas;

200.2.6. par revīzijas pakalpojumiem saņemtās atlīdzības atkarība no revīzijas iznākuma vai sniegtajiem papildu pakalpojumiem;

200.2.7. dāvanu, atlaižu vai citu labvēlīgu darījuma nosacījumu pieņemšana no klienta;

200.2.8. citi apstākļi, ko par tādiem atzinusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

201. Ievērojot normatīvajā aktā noteikto, lai saņemtu galvojumu, kredīta ņēmējs iesniedz Finanšu ministrijā zvērināta revidenta atzinumu par projekta biznesa plāna kvalitāti, projekta īstenošanas iespējām, kredīta ņēmēja finansiālo stāvokli un spēju atmaksāt galvojamo kredītu. AS Liepājas metalurgs galvojuma saņemšanai iesniedza AS BDO Invest Rīga 2009. gada 9. februāra un 2009. gada 16. oktobra atzinumus „Par AS Liepājas metalurgstēraudkausēšanas rūpnīcas modernizācijas projekta biznesa plānu".

202. Revīzijā konstatēts, ka AS BDO ir sniedzis atzinumus par AS Liepājas metalurgs finanšu pārskatu arī 2010., 2011. un 2012. gadā, kā arī sniedzis atzinumu par 2009. gada 29. decembra noslēgto divu valsts galvoto kredītlīgumu ar UniCredit Medio Credito Centrale SpAizmantošanu un atmaksāšanu.

203. Revīzijā konstatēts, ka AS BDO ir sniedzis arī sertificēta vērtētāja atzinumus par ASLiepājas metalurgs piedāvātās ķīlas vērtību.

204. Tā kā valsts galvojums bija klasificējams kā komercdarbības atbalsts, tika saņemts Eiropas Komisijas lēmums par galvojuma atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, kā to nosaka normatīvais akts. Izvērtējot Eiropas Komisijas lēmumā sniegto informāciju, konstatēts, ka lēmuma pieņemšanā ir vērtēts arī AS BDO sniegtais pozitīvais atzinums par ASLiepājas metalurgs finanšu stāvokli."

Īsi un skaidri: tiek konstatēts, ka valsts galvojuma uzraugi ir bijuši vienkārši izcili nolaidīgi, nepamanot acīmredzamo - Liepājas metalurga ilggadējais padomes loceklis Andris Deniņš, kas regulāri saņēmis aldziņu no uzņēmuma kabatas, vienlaikus ir bijis visciešākajā veidā saistīts ar uzņēmuma "neatkarīgo revidentu". Nemaz nerunājot par BDO kompāniju "radniecību", kamēr Deniņš „uzraudzījis” Liepājas metalurga darbu, uzņēmuma auditora BDOvaldē naudu pelnījusi viņa sieva Ģertrūde Deniņa.

Var, protams, ticēt cilvēka taisnprātībai un godīgumam, taču fakts - ja ne ar "piebarotā" Andra Deniņa ģimeni saistītais "neatkarīgais" un "neieinteresētais" auditors BDO, ļoti iespējams, ka ne pie kāda valsts galvojuma Liepājas metalurgs tā arī netiktu, - lūk, izteiksmīgs fragments no jau 2013. gada pavasarī veikta, nu jau patiešām neatkarīga auditoru Ernst&Young padziļinātās izpētes ziņojuma sadaļas "BDO vērtēšanas ziņojumu metodoloģijas analīze":

"BDO Atzinumā uzsvērts, ka modernizācijas projekta 2. kārta ir īstenojama arī pie nelabvēlīgām ārējo faktoru izmaiņām un Uzņēmuma maksātspēja nav apdraudēta.

BDO Atzinuma analīzē izmantota Uzņēmuma Vadības un Uzņēmuma īpašnieku sniegtā informācija. Analīzes ietvaros tika izskatīts Atkins Management Consultants izstrādātais projekta biznesa plāns (tehniski ekonomiskais pamatojums) Liepājas metalurgs Melt Shop Modernisation Project Review. Final Report, January 2009.

BDO Atzinumā nav veikta jutīguma analīze Atkins Ziņojumā izmantotajiem pieņēmumiem attiecībā uz apgrozāmo kapitālu. Saskaņā ar BDO atzinumu, Atkins Ziņojumā aplūkoto prognožu periodā Uzņēmums spēj nodrošināt pietiekamu neto apgrozāmo kapitālu.

BDO ir veicis jutīguma analīzi Atkins Ziņojumā pieņemtajai realizācijas cenas un materiālu cenas starpībai bāzes scenārijā. Saskaņā ar BDO Atzinuma jutīguma analīzes rezultātiem BDOatzinumā tiek secināts, ka, pat ja marža starp realizētās produkcijas cenu un iepirktās metāla produkcijas cenu samazinās par 10%, modernizācijas projektā ir sagaidāma pozitīva naudas plūsma visā prognožu perioda garumā.

BDO Atzinumā tāpat kā Atkins Ziņojumā tika norādīts, ka saskaņā ar Atkins veiktās Uzņēmuma sagādes sistēmas analīzes rezultātiem SIA Tolmets ir uzskatīts par būtisku Uzņēmuma sadarbības partneri. Tomēr BDO Atzinumā nav veikta potenciālo risku analīze situācijā, ja SIA Tolmets pārstātu būt par Uzņēmuma metāllūžņu sagādnieku (kas faktiski ir noticis pēdējo gadu laikā).

BDO Atzinumā ir norādīts, ka Uzņēmumam no 2010. gada līdz 2012. gadam ilgtermiņa ieguldījumu segšanai papildus pašu kapitālam būs nepieciešams piesaistīt ilgtermiņa aizņemtos līdzekļus. Uzņēmums laika periodā no 2010. gada līdz 2012. gadam nav piesaistījis papildu ilgtermiņa aizņemtos līdzekļus.

- Atjaunotā BDO Atzinumā BDO atzīmē par Uzņēmuma finansiālā stāvokļa pasliktināšanos 2009.gadā un prognozētiem zaudējumiem 2010.gadā."

Daudz sarežģītu vārdu un teicienu, vai ne? Bet doma skaidra - "piebaroto" vai vismaz nebūt ne neatkarīgo auditoru atzinumā, kas bija tik svarīgs pirms valsts galvojuma saņemšanas, ir bijušas ļoti būtiskas nianses, kas nav ņemtas vērā vai tulkotas par labu Liepājas metalurgam.

Un te vēl - dažas rindiņas no tā paša Ernst&Young padziļinātās izpētes ziņojuma sadaļas "BDO vērtēšanas ziņojumu metodoloģijas analīze":

"Kā mēs saprotam, 2009. gada 6. janvāra pamatlīdzekļu vērtējumi tika izmantoti, lai noteiktu LR Finanšu ministrijas sniegtā galvojuma nodrošinājuma tirgus vērtību.

Mūsuprāt, šis vērtējums nav pietiekami pilnīgs, lai būtu pieļaujama tā izmantošana šādam mērķim. Vērtēšanas gaita nav veiktas visas nepieciešamas procedūras, lai izmaksu aizvietošanas metodes rezultātu varētu pielīdzināt tirgus vērtības definīcijai.

Arī pašā 2009. gada 3. februāra vērtēšanas ziņojumā ir rakstīts, ka „vērtēšanā tiek lietota no tirgus vērtības atšķirīga bāze". Mūsuprāt, šī informācija bija jāuzsver un jāizceļ vērtējuma pavadvēstulē.

Vērtēšanas ziņojumos nav iekļauta būtiska pieņēmumus pamatojoša informācija, analīze un avoti (celtniecības izmaksas, fiziskais, funkcionālais un ekonomiskais nolietojums u.c.), kas veido svarīgu vērtēšanas ziņojumu sastāvdaļu. Līdz arto lasītājs nevar spriest par izmantoto pieņēmumu objektivitāti.

Vērtēšanas ziņojumā nav sniegti vērtēšanas ierobežojumi.

Ņemot vērā, ka:

- vērtētājs nekonsekventi lieto vērtības definīciju; kā mēs to sapratām, nekustamam īpašumam ir piemērota izmantošanas vērtība, kas nevar tikt uzskatīta par identisku tirgus vērtībai;

- vērtētājs vērtēšanas ziņojumos nav iekļāvis informāciju par visām nepieciešamajām procedūrām, ko pieprasa starptautiskie vērtēšanas standarti;

- ir nopietnas pazīmes, kas liecina ka faktiskie uzņēmējdarbības rezultāti ir būtiski pasliktinājušies.

Mums ir pamatotas bažas, ka ķīlas vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar izmaksu aizvietošanas metodi, ir lielāka par reāli atgūstamo ķīlas vērtību."

Atkal aiz sarežģītajiem formulējumiem paslēptais secinājums ir Deniņu ģimenes biznesiņam un arī valsts galvojuma izsniedzējiem graujošs - ļoti iespējams, ka pirms galvojuma veiktajā ieķīlājamo īpašumu vērtējumā tie novērtēti par lielāku summu nekā reāli atgūstamā.

Punktu pieliek vēl šis "nepiebaroto" auditoru atzinums: "BDO Atzinumā nav pietiekami izvērtēti ar modernizācijas projektu saistītie riski (piem., finansēšanas riski, valūtas riski, u.c.). BDO Atzinumā nav secinājumu par apgrozāmā kapitāla pietiekamību nākotnē..."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviskās nelietības zvaigžņu stunda

FotoTas viss, kas 2019.gada decembra vidū notiek ar un ap Lembergu, noteikti ir kārtējā tipiski latviskā nelietība divos virzienos: 1) verdziska kalpošana ASV interesēm un 2) zemiski agresīva vēršanās pret gudru tautieti, nelietīgi izmantojot zināmus apstākļus.
Lasīt visu...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....