Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tāds virsraksts, protams, nekam neder. Tas ir pārāk vispārīgs. Jo, iespējams, Latvijā šīs iestādes vada dziļi kompetenti, principāli un profesionāli ģimenes un sociālo lietu speciālisti, nevis tirgus tantes, kas rīkojas baumu un pļāpu iespaidā. Iespējams, ka Latvijas sociālie dienesti ir vieni no labākajiem un progresīvākajiem sociālajiem dienestiem pasaulē. Arī bāriņtiesas, visdrīzākais, ir vienas no labākajam. Kā nekā likumi un MK noteikumi pieņemti, konvencijas ratificētas, saukļi un frāzes par bērnu tiesībām apgūti. Tā nu šīs iestādes nelokāmi stāv bērnu tiesību aizsardzības un vecāku aizbildniecības uzraudzības sardzē.

Tomēr ir arī nepilnības – aizgādniecības tiesību atņemšanas rādītāji krītas: 2013.gadā aizgādniecības tiesības atņemtas 1799 personām, 2014.gadā – 1404 personām, bet 2015.gadā – vairs tikai 1235 personām[i]. Tas neliecina, ka atņemšanas resursi tiek izmantoti pietiekami lietderīgi. Ir kur tiekties arī starptautiskās konkurences kontekstā, lai sasniegtu tādas bērnu tiesību aizstāvības citadeles kā Norvēģija. Bet par to mazliet vēlāk.

Tagad par konkrēto. Tātad vispirms konkretizēsim, ka runa būs galvenokārt par Ikšķiles novada sociālo dienestu, ko vada Dz.Švirkste, un par Salaspils novada sociālo dienestu, ko vada G. Gumbina, kā arī par Salaspils novada Bāriņtiesu, ko vada M. Ozoliņa.

Šo iestāžu dziļi profesionālā darbība izpaudīsies valsts viedās reģionu politikas kontekstā. Proti, oficiāli mūsu mājas atrodas Salaspils novadā – tas nekas, ka tas ir 5 km no Ikšķiles un 20 km no Salaspils. Tas nozīmē, piemēram, ka bērnudārzu mūsu bērni varēja apmeklēt tikai Salaspilī, ik dienas šurp un turp braucienos tērējot naudu un laiku par 80 km. Par laimi, šis posms ir pārvarēts, un bērni tagad var apmeklēt Ikšķiles vidusskolu 5 km attālumā. Likumdevējs vēlīgi sniedzis šo iespēju bez administratīviem ierobežojumiem.

Un nu par ikdienišķo. Kā parasti visas nedienas sākas gluži ikdienišķi. Pagalmā rej suņi – tā viņi pelna savu maizi, reaģējot uz svešinieku klātbūtni. Eju skatīties – ko suņi aprej šoreiz. Pie sētas vārtiem stāv divas blondīnes, kas izrausušās no vieglā auto ar tumši tonētiem stikliem. Ne lūgti, ne aicināti pie mums šad un tad ierodas dažādi personāži – no čigāniem, kas tirgo vecos kartupeļus, uzdodot tos par jaunajiem, līdz pat garīgo mantu tirgotājiem Jehovas liecinieku personā. Tāpēc noprasu skaidri un gaiši: „Ko vēlaties?”

Blondīnes sakās esam no Salaspils sociālā dienesta un vēloties aprunāties par mana dēla problēmām skolā, kā arī vēloties ienākt mājā. Es neesmu nosaucis ne savu vārdu, ne apgalvojis, ka man ir dēls. Viņš apmeklē Ikšķiles vidusskolu, viņa reģistrētā dzīvesvieta ir Ikšķiles novads, un viņam nav nekāda sakara ar Salaspils novada Sociālo dienestu. Turklāt blondīnes nav uzrādījušas dienesta apliecības. Šādos apstākļos neredzu nekāda pamata sarunai, vēl jo mazāk nepazīstamu cilvēku ielaišanai savā īpašumā. To arī skaidri pasaku un pieprasu jebkādas vēlmes vai dokumentus iesniegt rakstiski.

Vakarā kopā ar sievu aprunājamies ar dēlu, bet neuzzinām ne par kādām aktuālām problēmām skolā. Tāpēc nākamajā dienā nosūtu ierakstītu vēstuli Ikšķiles novada sociālajam dienestam ar lūgumu paskaidrot, vai viņiem ir kāda informācija par šo nelūgto vizīti. Nesaņemot apstiprinošu informāciju, nāktos informēt policiju par viltus sociālajiem darbiniekiem, par kuriem presē tiek rakstīts ik pa brīdim. Ikšķiles novada Sociālā dienesta vadītāja Dz. Švirkste mums atbild, ka „visu Jūs interesējošo informāciju varat saņemt personīgi ierodoties minētajā dienestā [Salaspils Sociālajā dienestā – aut.]. Jūsu tiesības ir arī lūgt izsniegt Jums dokumentu kopijas”. Ļoti laipni un izsmeļoši.

Nekavējoties rakstiski pieprasu, lai Salaspils novada sociālais dienests izsniedz šo dokumentu kopijas. Tas gan izrādās sarežģīts process. Sākumā Salaspils sociālais dienests vienkārši ignorē lūgumu izsniegt dokumentus, bet uzstāj uz personīgu tikšanos (nez kāpēc uzaicinot tikai vienu no vecākiem) un vēlas to darīt rīt uz pusdienlaiku – pat pirms likumā noteiktā vēstuļu pienākšanas termiņa. Tad atsūta tikai vienu dokumentu bez pielikumiem. Vēstules beidzas ar sociālo dienestu leksikonā, iespējams, gluži vai ierastu, bet parastam cilvēkam aizvainojošu frāzi: „ Neierašanās un nepaziņošanas gadījumā tiks uzskatīts, ka Jūs izvairaties no sadarbības ar dienestu.” Bet lai nu paliek sociālo dienestu leksikons, mēs labprāt sadarbotos – tikai esiet tik laipni un paskaidrojiet kādā jautājumā un uz kāda pamata.

Nespējot šādu pamatu rast, Salaspils sociālais dienests iesaista Bāriņtiesas priekšsēdētāju M. Ozoliņu, kas uzaicina šo rindu autoru uz pārrunām ar bāriņtiesu kā administratīvā procesa dalībnieku. Bet joprojām nav skaidrības par ko tas sākts (ja vispār ir sākts) un kāpēc šādu uzmanību izpelnījies tikai viens vecāks.

Ja administratīvais process ir sākts, tad būtu jādarbojas administratīvā procesa likuma 61. pantam: „Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkurā procesa stadijā.” Tas ir, dalībniekam ir jāsaņem visi lietā esošie dokumenti, bet nekur nav teikts, ka procesa dalībniekam pēc sociālo darbinieku pieprasījuma būtu jākavē darba laiks, kaut kur jābrauc un kaut kas jāapspriež mutiski. Par šo neadekvāto praksi savu atzinumu sniedzis arī Bērnu tiesību aizsardzības centrs.[ii]

Salaspils novada sociālā dienesta vadītājas vietnieci K. Gailīti laikam šāds skaidrojums neapmierina, tāpēc viņa sameklē emocionāli iedarbīgākus pantus no bērnu tiesību aizsardzības likuma: „Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67. panta, 5. punkts, nosaka, ka gadījumos kad bērns atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamos apstākļos, palīdzību sniedz pašvaldības un valsts iestādes pēc bērna atrašanas vietas. Par bērna dzīvībai un veselībai bīstamiem apstākļiem uzskatāms drošas pajumtes, siltuma, apģērba un bērnam vecuma un veselības stāvoklim atbilstoša uztura trūkums, kā arī vardarbība pret bērnu. Pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta. 1. punktu, dienestam ir pienākums sniegt personai informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un to sniegšanas kārtību; (...) sniegt personai psihosociālu vai materiālu vai psihosociālu un materiālu palīdzību, lai sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu un veicinātu šis personības iekļaušanos sabiedrībā. Ņemot vērā iepriekš minēto, dienestam ir pamats un pienākums izvērtēt Jūsu ģimenes sociālo situāciju un nepieciešamību pēc sociālajiem pakalpojumiem, veikt risku novērtējumu un nepieciešamības gadījumā sniegt ģimenei psihosociālo un materiālo atbalstu, lai sekmēt bērnu tiesību ievērošanu.” (citāts ar visām pareizrakstība, punktuācijas un pārrakstīšanās kļūdām no K. Gailītes vēstules).

Šāds teksts var satricināt jebkuru. Tajā ir spēks. Vārdi „krīze”, „psihosociāls” vien liek bailēs ieplest acis. Bērns ir briesmās! Ir iestājusies krīze, personu vajag iekļaut sabiedrībā un ģimenei vismaz divas reizes vajag sniegt psihosociālu un materiālu palīdzību! Un sociālajam dienestam ir pamats! Tāpēc viņi nāks mūs glābt! Un, lai kāds neiedomātos, ka var paglābties no glābšanas, sociālais dienests vēstules nobeigumā atkal neaizmirst atgādināt treknrakstā: „Neierašanās un nepaziņošanas gadījumā tiks uzskatīts, ka Jūs izvairaties no sadarbības ar dienestu.

Tomēr grūti izsekot K. Gailītes loģisko secinājumu ķēdei par pamatu, jo plika pantu citēšana nav pamatojums. Un, raugi, Civillikuma 203.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā un Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā noteikts, ka jābūt konstatētiem konkrētiem pārkāpumiem bērna aprūpē un jābūt konstatētai vardarbībai pret bērnu vai vismaz jābūt pamatotām aizdomām par vardarbību pret bērnu. Tad var vērtēt riskus, glābt un pestīt. Nevis otrādi – glābt un pestīt, un tad piemeklēt pamatojumu.

Tā nu paiet kādi 3 mēneši un 4 vai 5 vēstules gan Ikšķiles, gan Salaspils Sociālajam dienestam, gan arī Salaspils novada Bāriņtiesai, līdz beidzot saņemam ZIŅOJUMU AR 5 PIELIKUMIEM par mūsu dēla uzvedības problēmām skolā. (Der paturēt prātā, ka, ja ticam sociālā dienesta teiktajam, visu šo laiku bērns ir bijis briesmās, atrodoties materiāli un psihosociāli nepilnvērtīgu vecāku aprūpē.) Līdz ziņojuma saņemšanai iestāžu sūtītas vēstules ir piebārstītas ar dažādām Latvijas iestāžu praksē jau dzirdētām un vēl nedzirdētām atrunām un meliem: dokumentu kopijas nevar izgatavot un tas vispār ir maksas pakalpojums, dokumentus ar personu datus saturošu informāciju pa pastu nedrīkst sūtīt, ierodoties vizītē, sociālie darbinieki esot uzrādījuši dienesta apliecības iesaistīto sociālos darbinieku amatu apraksti, kompetence un vārdi ir noslēpums, jo uz tiem attiecoties personas datu aizsardzība, uz visiem jautājumiem esot atbildēts, u.c. Bet ziņojumu ar visiem pielikumiem, izrādās, ir sacerējusi un sakopojusi sociālā pedagoģe Ž. Rudakova no Ikšķiles vidusskolas, un Ikšķiles novada Sociālais dienests ar tās direktores Dz. Švirkstes svētību to nosūtījis Salaspils novada Sociālajam dienestam.

No ziņojuma izriet briesmu lietas. Bērns klasē sabļāvis uz klasesbiedru un kaut ko burkšķējis pretī skolotājai, un, izejot no klases, aizcirtis durvis. Skolotāja jutusies apdraudēta no vienpadsmitgadīga puišeļa un metusies turpat klasē apspriest ar citiem bērniem apdraudējuma smagumu. Izsaukta sociālā pedagoģe Ž. Rudakova, kas koridorā pārtvērusi apdraudējumu un aizvedusi pie skolas medmāsas, kas šo sazāļojusi ar vecumam neatbilstošiem medikamentiem, līdz šis aizmidzis. Kādu stundu pagulējis, drauds un satraukums pārgājis. Ž. Rudakova un klases audzinātāja esot veikusi pārrunas ar bērna māti un tēvu, bet tās esot bijušas nesekmīgas. Vecāki esot atteikušies no skolas psihologa konsultācijām, jo uzskata, ka bērnam tās nav nepieciešamas. Māte nesaprotot latviešu valodu. Bērns dzīvojot pie tēva, un tas liekot viņam strādāt. Bērns slikti satiekot ar savu māsu utt.

Sociālā dienesta secinājums – ar ģimeni jāsāk sociālais darbs. Nu, ko, Ž. Rudakovai un Dz. Švirkstei problēma ir skaidra. Tikpat skaidra tā acīmredzot ir bijusi arī Salaspils sociālajam dienestam un Bāriņtiesai, kas dedzīgi sekojusi „signālam” no Ikšķiles.

Tikai ir dažas pamatīgas argumentācijas problēmas. Skola nekad un nekādā veidā nav vecākus informējusi par minēto incidentu skolā. Ž. Rudakova un Dz. Švirkste bez konsultēšanās ar vecākiem nosūtīja, iespējams, sensitīvu informāciju citām iestādēm un personām, kam, kā izrādās, nav ne mazākās saprašanas par šīs informācijas patiesumu un objektivitāti. Vecākiem vispār nav zināms, kas ir Ž. Rudakova, ar ko viņa nodarbojas, kādus pienākumus pilda skolā vai kur citur. Attiecīgi vecāki nekad ar viņu nav tikušies, un viņiem nav bijušas nekādas pārrunas ne ar Ž.Rudakovu, ne klases audzinātāju.

Bērna māte apmeklē visas vecāku sapulces (pēdējā notika burtiski pāris dienas pēc incidenta) un saprot tur notiekošo, jo viņai ir godīgi iegūta latviešu valodas apliecība. Skolai ir zināms arī tēva tālruņa numurs, kas latviski saprot pietiekami labi arī bez īpašiem kompetences apliecinājumiem. Tātad nav nekāda attaisnojuma nesazināties ar vecākiem. Pirms kāda gada, kad puika emocionāli reaģēja uz klasesbiedra apsaukāšanos un spļaudīšanos, vecāki, nevis skolas tā saucamā atbalsta komanda, aicināja iesaistīt psihologu un uzrunāt visas konflikta puses – meklēt risinājumus, nevis vainīgos. Skola vecāku lūgumu neuzklausīja, un vecākiem pašiem nācās sazināties ar klasesbiedra vecākiem. Tātad Ž.Rudakovas pārmetumiem par psihologa palīdzības noraidīšanu arī ir nevietā. Bērns dzīvo ģimenē pie abiem vecākiem un ar māsu, kas mācās tajā pašā skolā, satiek ne sliktāk kā citi sava vecuma bērni, un par to skola varēja viegli pārliecināties. Mājās bērni strādā, ja nepieciešams, un dara to savu spēju un spēku robežās. Savukārt vecāki nekad nav tikuši informēti, ka skolas ambulancē maziem bērniem izbaro pusaudžiem domātas nomierinošas zāles.

Tā kā Salaspils novada sociālais dienests un Bāriņtiesa ir uzņēmušies šefību pār mūsu likteņiem, lūdzam, viņiem rakstiski paskaidrot, kā tad ir tapis sociālās pedagoģes Ž. Rudakovas sacerējums ar 5 pielikumiem un kas tad īsti notiek Ikšķiles vidusskolā. Salaspils novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja M. Ozoliņa atsūta kārtējo aizdomu, izdomu, pieņēmumu, voluntāru likuma interpretāciju un draudu savārstījumu. Viens no tiem ir pagalam absurds: „Lūdzam sadarbībā ar Ikšķiles vai Salaspils novada Sociālo dienestu novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļu līdz 2016. gada 5. maijam, pretējā gadījumā bāriņtiesa lems par lietas aizgādības tiesību pārtraukšanu Jums ierosināšanu.” 

Absurds tas ir tāpēc, ka nav saprotams, ar ko tad īsti sadarboties – Ikšķili vai Salaspili, kā iespējams novērst to, kas nav konstatēts, un sākt lietu par to, ko nav iespējams novērst, jo tas kaut kas nav konstatēts un dienestu piesauktais pamats ir atsevišķi personu izdomu auglis. No otras puses tas ir gluži labi saprotams arguments, ņemot vērā stāsta sākumā minēto aizgādības tiesību atņemšanas efektivitātes rādītāju pasliktināšanos. Laikam tiesību atņemšanas plāns spiež. Savukārt Salaspils Sociālā dienesta degsme un uzcītība izplēn – tā vadītāja G. Gumbina pavēsta, ka pretēji tās darbinieku iepriekš rakstītājam un darītajam, šis jautājums neesot viņas vadītā dienesta kompetencē, un vecākiem esot jāvēršas Ikšķiles vidusskolā. To arī darām.

Privātā sarunā skolas direktors Č. Batņa atzīst, ka nevarot nekā īpaši ietekmēt sociālās pedagoģes Ž. Rudakovas darbību, jo viņa ir Ikšķiles sociālā dienesta darbiniece. Tā teikt, manā ganāmpulkā šeptējas melno avju izķērājs, bet man kā ganam gar to nav ne daļas, ne varas. Vēlāk rakstiski Č. Batņa to pasniedz šādi: „Informējam, ka gan vēstulē minētie skolas pedagogi, gan sociālais pedagogs (turpmāk – Skolas darbinieki) ir rīkojušies savas kompetences ietvaros un saskaņā ar Skolā pastāvošo kārtību, kā tiek risinātas konfliktsituācijas. Skolas darbinieki, izsakot savu viedokli, nav apgalvojuši, bet gan izteikuši pieņēmumus par radušos situāciju, un tas ir viņu subjektīvais viedoklis (aut. pasvītrojums).”

Vulgarizējot varētu teikt šādi: viena soctante, kas šiverē skolā, kaut ko pateica otrai soctantei ārpus skolas, kas pateica to vēl citām soctantēm kaimiņos, kas iesaistīja bāriņtanti, kura uz iepriekšējo tanšu subjektīvi sacītā sāka cept lietu par neko, kopā ar citām tantēm skrienot likuma ratiem pa priekšu. Skolai vecāki nav jāinformē, jo viņi tāpat neko nesaprot. Par soctanšu darbošanos skolā vecākiem arī nav jāzina, jātic uz vārda un jāraugās uz viņu darbiem ar sapratni. Visādi tur sociālo pedagogu un darbinieku profesionālas ētikas kodeksi, darbošanās klientu interesēs, vecāku uzklausīšana, konfidencialitāte, profesijas prestižs, cieņas un uzticības veidošana – tās ir tukšas pļāpas, gar kurām mēli patrīt kafijkonferencēs šaurā vai ne tik šaurā tanšu lokā, vai arī lozungi, ko ārzemju onkuļiem parādīt. Jo tantēm taču rūp bērns.

Bet, kā jau minēts stāsta sākumā, Latvijas sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām vēl ir kur tiekties salīdzinājumā ar citām valstīm. Piemēram, Norvēģijā, kas lepojas ar, iespējams, labāko sociālās labklājības sistēmu pasaulē, par bērniem rūpējas vēl rūpīgāk nekā Latvijā. Tur bērni ir gandrīz vai sabiedrības īpašums, un vecākiem ir atvēlēta tikai pastarpināta inkubatora loma, ko uzrauga bērnu labklājības dienests Barnevernet. Jo tas zina labāk, kas un kā ir labāk – gan bērnam, gan vecākiem, gan sabiedrībai kopumā. Un labāk ir atņemt – pēdējos 5 gados Norvēģijā dzīvojošām ģimenēm tā vai citādi pastāvīgi vai uz laiku atņemti aptuveni 61 000 bērnu, kas ir aptuveni 6% no nepilngadīgo populācijas[iii]. Par šo gādīgo rūpi plaši raksta visā pasaulē, to pavisam nesen atspoguļo BBC korespondenti. Pat pati laimīgā Norvēģijas sabiedrība sākusi par to runāt, izejot ielās un protestējot. Un tie nav tikai neapmierinātie vecāki, bet 170 Norvēģijā labi pazīstami psihologi, sociālā darba eksperti un juristi, kas parakstījuši valdībai adresētu atklātu vēstuli, izsakot nopietnas bažas par vietējās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas un bērnu labklājības iestādes Barnevernet darbību. Viņi uzskata, ka ir izveidota „disfunkcionāla organizācija, kas izdara kļūdainus spriedumus ar ļoti nopietnām un tālejošām sekām[iv]. Norvēģijas cilvēktiesību juriste Grohila Statuna: „[..] [Barnevernet dienests] ir kaut kādā veidā pārtapis par vecāku rīcības kontrolēšanas sistēmu. Bieži vien viņus [Barnevernet ] nemaz pietiekami neinteresējas par bērna situāciju. Bieži viņi ievieto bērnu audžu ģimenēs, maina mājvietas, iestādes. Tā ir bērnam ļoti riskanta situācija, un tam jābūt pamatojumam. Manuprāt, daudzos gadījumos un dažādu iemeslu dēļ ir pārkāptas Eiropas konvencijas un Konvencija par bērna tiesībām [..].” [v]

Tā kā uz priekšu, tantes, – jūs esat uz pareizā ceļa! Ja neizdosies tantes Straujumas plāns apsteigt Dāniju ekonomikā[vi], varēsim ar jūsu palīdzību apsteigt Norvēģiju vecāku aizgādības tiesību atņemšanā.

P.S. Šis ir dziļi subjektīvs autora viedoklis. Iespējams – tikpat subjektīvs kā iepriekšminēto iestāžu darbinieku viedoklis. Jā, un ar bērnu viss ir kārtībā.


[i] http://apollo.tvnet.lv/zinas/pern-185-vardarbigiem-vecakiem-atnemtas-aprupes-tiesibas/725987

[ii] www.bti.gov.lv/in_site/tools/download.php?file...

[iii] http://www.truelithuania.com/tensions-peak-as-norway-takes-lithuanian-children-56

[iv] http://www.bbc.com/news/magazine-36026458

[v] http://www.bbc.co.uk/programmes/p03q84k4

[vi] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/538463-traujuma_lidz_latvijas_simtgadei_ikp_raditajos_jaapsteidz_kaimini

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

21

Nenopietnā rotaļa

FotoVasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu ir būtiska katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, tā ietekmē ne tikai viņa ikdienas ritmu, bet arī uzskatus. To, ka pašā dabā labās gaismas kļūst mazāk, bet sliktās tumsas vairāk, nav iespējams uztvert nopietni. Nenopietnība kļūst par būtisku Līgo svētku sastāvdaļu, tā tiek ne tikai atļauta, bet pat pieprasīta.
Lasīt visu...

21

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

FotoVakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm. Liels paldies zvērinātam advokātam Laurim Liepam par principiālas pozīcijas paušanu. Jācer, ka Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas izstrādātais algoritms darbosies arī praksē. Taču šobrīd izskatās, ka viss tik gludi gluži neiet.
Lasīt visu...

21

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

FotoTautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana ir atkarīga no 14. Saeimas vēlēšanām. Šīs vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām, jo nenotiks spēkošanās nav starp labiem un sliktiem politiķiem vai arī mazākā ļaunuma izraudzīšanās. Notiks izšķirošā politiskā cīņa starp potētājiem un izdzīvot gribētājiem.
Lasīt visu...

21

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

FotoKad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts mūsu sabiedrībai kritisks punkts. Un ne tāpēc, ka kādam ir cēlusies roka ko tādu uzrakstīt – sociopāti ir sastopami ikvienā sabiedrībā. Sarkanā lampiņa iemirgojas tāpēc, ka nosodījums tādam pieļāvumam, ka ārsts varētu neglābt kādu cilvēku viņa tautības dēļ, tvītos nebūt nav vienprātīgs un principiāls.
Lasīt visu...

15

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

FotoEs pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas sanāca man blakus. Otra mana lielā mīlestība bija pirmajā klasē. Es vienmēr esmu zinājis, ka man patīk meitenes. Literatūras un mākslas žurnālā bija viens numurs, kur bija plika sieviete, tas mani vienmēr ļoti interesēja. Tāpat es biju atradis konversācijas vārdnīcā šķirkļus, kur apmēram kaut ko varēja saprast par seksu. Nekāda propaganda mani nebūtu padarījusi par geju, es vienkārši piedzimu hetero.
Lasīt visu...

21

Par "audzēšanu"

FotoNekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari izaudzēt, nerunājot par kādu lopu vai veģetāru ēdam- vai skaistumlietu. Tu vari iesēt sēklu, aplaistīt, izravēt un rūpēties. Lopu tu vari pabarot, apkopt un pasargāt.. Un viss. Bet - tas neesi tu, kas audzē. Audzē Tas, kurš radīja sēklu un deva tai spēju dīgt, augt un dot ražu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...