Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tāds virsraksts, protams, nekam neder. Tas ir pārāk vispārīgs. Jo, iespējams, Latvijā šīs iestādes vada dziļi kompetenti, principāli un profesionāli ģimenes un sociālo lietu speciālisti, nevis tirgus tantes, kas rīkojas baumu un pļāpu iespaidā. Iespējams, ka Latvijas sociālie dienesti ir vieni no labākajiem un progresīvākajiem sociālajiem dienestiem pasaulē. Arī bāriņtiesas, visdrīzākais, ir vienas no labākajam. Kā nekā likumi un MK noteikumi pieņemti, konvencijas ratificētas, saukļi un frāzes par bērnu tiesībām apgūti. Tā nu šīs iestādes nelokāmi stāv bērnu tiesību aizsardzības un vecāku aizbildniecības uzraudzības sardzē.

Tomēr ir arī nepilnības – aizgādniecības tiesību atņemšanas rādītāji krītas: 2013.gadā aizgādniecības tiesības atņemtas 1799 personām, 2014.gadā – 1404 personām, bet 2015.gadā – vairs tikai 1235 personām[i]. Tas neliecina, ka atņemšanas resursi tiek izmantoti pietiekami lietderīgi. Ir kur tiekties arī starptautiskās konkurences kontekstā, lai sasniegtu tādas bērnu tiesību aizstāvības citadeles kā Norvēģija. Bet par to mazliet vēlāk.

Tagad par konkrēto. Tātad vispirms konkretizēsim, ka runa būs galvenokārt par Ikšķiles novada sociālo dienestu, ko vada Dz.Švirkste, un par Salaspils novada sociālo dienestu, ko vada G. Gumbina, kā arī par Salaspils novada Bāriņtiesu, ko vada M. Ozoliņa.

Šo iestāžu dziļi profesionālā darbība izpaudīsies valsts viedās reģionu politikas kontekstā. Proti, oficiāli mūsu mājas atrodas Salaspils novadā – tas nekas, ka tas ir 5 km no Ikšķiles un 20 km no Salaspils. Tas nozīmē, piemēram, ka bērnudārzu mūsu bērni varēja apmeklēt tikai Salaspilī, ik dienas šurp un turp braucienos tērējot naudu un laiku par 80 km. Par laimi, šis posms ir pārvarēts, un bērni tagad var apmeklēt Ikšķiles vidusskolu 5 km attālumā. Likumdevējs vēlīgi sniedzis šo iespēju bez administratīviem ierobežojumiem.

Un nu par ikdienišķo. Kā parasti visas nedienas sākas gluži ikdienišķi. Pagalmā rej suņi – tā viņi pelna savu maizi, reaģējot uz svešinieku klātbūtni. Eju skatīties – ko suņi aprej šoreiz. Pie sētas vārtiem stāv divas blondīnes, kas izrausušās no vieglā auto ar tumši tonētiem stikliem. Ne lūgti, ne aicināti pie mums šad un tad ierodas dažādi personāži – no čigāniem, kas tirgo vecos kartupeļus, uzdodot tos par jaunajiem, līdz pat garīgo mantu tirgotājiem Jehovas liecinieku personā. Tāpēc noprasu skaidri un gaiši: „Ko vēlaties?”

Blondīnes sakās esam no Salaspils sociālā dienesta un vēloties aprunāties par mana dēla problēmām skolā, kā arī vēloties ienākt mājā. Es neesmu nosaucis ne savu vārdu, ne apgalvojis, ka man ir dēls. Viņš apmeklē Ikšķiles vidusskolu, viņa reģistrētā dzīvesvieta ir Ikšķiles novads, un viņam nav nekāda sakara ar Salaspils novada Sociālo dienestu. Turklāt blondīnes nav uzrādījušas dienesta apliecības. Šādos apstākļos neredzu nekāda pamata sarunai, vēl jo mazāk nepazīstamu cilvēku ielaišanai savā īpašumā. To arī skaidri pasaku un pieprasu jebkādas vēlmes vai dokumentus iesniegt rakstiski.

Vakarā kopā ar sievu aprunājamies ar dēlu, bet neuzzinām ne par kādām aktuālām problēmām skolā. Tāpēc nākamajā dienā nosūtu ierakstītu vēstuli Ikšķiles novada sociālajam dienestam ar lūgumu paskaidrot, vai viņiem ir kāda informācija par šo nelūgto vizīti. Nesaņemot apstiprinošu informāciju, nāktos informēt policiju par viltus sociālajiem darbiniekiem, par kuriem presē tiek rakstīts ik pa brīdim. Ikšķiles novada Sociālā dienesta vadītāja Dz. Švirkste mums atbild, ka „visu Jūs interesējošo informāciju varat saņemt personīgi ierodoties minētajā dienestā [Salaspils Sociālajā dienestā – aut.]. Jūsu tiesības ir arī lūgt izsniegt Jums dokumentu kopijas”. Ļoti laipni un izsmeļoši.

Nekavējoties rakstiski pieprasu, lai Salaspils novada sociālais dienests izsniedz šo dokumentu kopijas. Tas gan izrādās sarežģīts process. Sākumā Salaspils sociālais dienests vienkārši ignorē lūgumu izsniegt dokumentus, bet uzstāj uz personīgu tikšanos (nez kāpēc uzaicinot tikai vienu no vecākiem) un vēlas to darīt rīt uz pusdienlaiku – pat pirms likumā noteiktā vēstuļu pienākšanas termiņa. Tad atsūta tikai vienu dokumentu bez pielikumiem. Vēstules beidzas ar sociālo dienestu leksikonā, iespējams, gluži vai ierastu, bet parastam cilvēkam aizvainojošu frāzi: „ Neierašanās un nepaziņošanas gadījumā tiks uzskatīts, ka Jūs izvairaties no sadarbības ar dienestu.” Bet lai nu paliek sociālo dienestu leksikons, mēs labprāt sadarbotos – tikai esiet tik laipni un paskaidrojiet kādā jautājumā un uz kāda pamata.

Nespējot šādu pamatu rast, Salaspils sociālais dienests iesaista Bāriņtiesas priekšsēdētāju M. Ozoliņu, kas uzaicina šo rindu autoru uz pārrunām ar bāriņtiesu kā administratīvā procesa dalībnieku. Bet joprojām nav skaidrības par ko tas sākts (ja vispār ir sākts) un kāpēc šādu uzmanību izpelnījies tikai viens vecāks.

Ja administratīvais process ir sākts, tad būtu jādarbojas administratīvā procesa likuma 61. pantam: „Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkurā procesa stadijā.” Tas ir, dalībniekam ir jāsaņem visi lietā esošie dokumenti, bet nekur nav teikts, ka procesa dalībniekam pēc sociālo darbinieku pieprasījuma būtu jākavē darba laiks, kaut kur jābrauc un kaut kas jāapspriež mutiski. Par šo neadekvāto praksi savu atzinumu sniedzis arī Bērnu tiesību aizsardzības centrs.[ii]

Salaspils novada sociālā dienesta vadītājas vietnieci K. Gailīti laikam šāds skaidrojums neapmierina, tāpēc viņa sameklē emocionāli iedarbīgākus pantus no bērnu tiesību aizsardzības likuma: „Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67. panta, 5. punkts, nosaka, ka gadījumos kad bērns atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamos apstākļos, palīdzību sniedz pašvaldības un valsts iestādes pēc bērna atrašanas vietas. Par bērna dzīvībai un veselībai bīstamiem apstākļiem uzskatāms drošas pajumtes, siltuma, apģērba un bērnam vecuma un veselības stāvoklim atbilstoša uztura trūkums, kā arī vardarbība pret bērnu. Pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta. 1. punktu, dienestam ir pienākums sniegt personai informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un to sniegšanas kārtību; (...) sniegt personai psihosociālu vai materiālu vai psihosociālu un materiālu palīdzību, lai sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu un veicinātu šis personības iekļaušanos sabiedrībā. Ņemot vērā iepriekš minēto, dienestam ir pamats un pienākums izvērtēt Jūsu ģimenes sociālo situāciju un nepieciešamību pēc sociālajiem pakalpojumiem, veikt risku novērtējumu un nepieciešamības gadījumā sniegt ģimenei psihosociālo un materiālo atbalstu, lai sekmēt bērnu tiesību ievērošanu.” (citāts ar visām pareizrakstība, punktuācijas un pārrakstīšanās kļūdām no K. Gailītes vēstules).

Šāds teksts var satricināt jebkuru. Tajā ir spēks. Vārdi „krīze”, „psihosociāls” vien liek bailēs ieplest acis. Bērns ir briesmās! Ir iestājusies krīze, personu vajag iekļaut sabiedrībā un ģimenei vismaz divas reizes vajag sniegt psihosociālu un materiālu palīdzību! Un sociālajam dienestam ir pamats! Tāpēc viņi nāks mūs glābt! Un, lai kāds neiedomātos, ka var paglābties no glābšanas, sociālais dienests vēstules nobeigumā atkal neaizmirst atgādināt treknrakstā: „Neierašanās un nepaziņošanas gadījumā tiks uzskatīts, ka Jūs izvairaties no sadarbības ar dienestu.

Tomēr grūti izsekot K. Gailītes loģisko secinājumu ķēdei par pamatu, jo plika pantu citēšana nav pamatojums. Un, raugi, Civillikuma 203.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā un Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā noteikts, ka jābūt konstatētiem konkrētiem pārkāpumiem bērna aprūpē un jābūt konstatētai vardarbībai pret bērnu vai vismaz jābūt pamatotām aizdomām par vardarbību pret bērnu. Tad var vērtēt riskus, glābt un pestīt. Nevis otrādi – glābt un pestīt, un tad piemeklēt pamatojumu.

Tā nu paiet kādi 3 mēneši un 4 vai 5 vēstules gan Ikšķiles, gan Salaspils Sociālajam dienestam, gan arī Salaspils novada Bāriņtiesai, līdz beidzot saņemam ZIŅOJUMU AR 5 PIELIKUMIEM par mūsu dēla uzvedības problēmām skolā. (Der paturēt prātā, ka, ja ticam sociālā dienesta teiktajam, visu šo laiku bērns ir bijis briesmās, atrodoties materiāli un psihosociāli nepilnvērtīgu vecāku aprūpē.) Līdz ziņojuma saņemšanai iestāžu sūtītas vēstules ir piebārstītas ar dažādām Latvijas iestāžu praksē jau dzirdētām un vēl nedzirdētām atrunām un meliem: dokumentu kopijas nevar izgatavot un tas vispār ir maksas pakalpojums, dokumentus ar personu datus saturošu informāciju pa pastu nedrīkst sūtīt, ierodoties vizītē, sociālie darbinieki esot uzrādījuši dienesta apliecības iesaistīto sociālos darbinieku amatu apraksti, kompetence un vārdi ir noslēpums, jo uz tiem attiecoties personas datu aizsardzība, uz visiem jautājumiem esot atbildēts, u.c. Bet ziņojumu ar visiem pielikumiem, izrādās, ir sacerējusi un sakopojusi sociālā pedagoģe Ž. Rudakova no Ikšķiles vidusskolas, un Ikšķiles novada Sociālais dienests ar tās direktores Dz. Švirkstes svētību to nosūtījis Salaspils novada Sociālajam dienestam.

No ziņojuma izriet briesmu lietas. Bērns klasē sabļāvis uz klasesbiedru un kaut ko burkšķējis pretī skolotājai, un, izejot no klases, aizcirtis durvis. Skolotāja jutusies apdraudēta no vienpadsmitgadīga puišeļa un metusies turpat klasē apspriest ar citiem bērniem apdraudējuma smagumu. Izsaukta sociālā pedagoģe Ž. Rudakova, kas koridorā pārtvērusi apdraudējumu un aizvedusi pie skolas medmāsas, kas šo sazāļojusi ar vecumam neatbilstošiem medikamentiem, līdz šis aizmidzis. Kādu stundu pagulējis, drauds un satraukums pārgājis. Ž. Rudakova un klases audzinātāja esot veikusi pārrunas ar bērna māti un tēvu, bet tās esot bijušas nesekmīgas. Vecāki esot atteikušies no skolas psihologa konsultācijām, jo uzskata, ka bērnam tās nav nepieciešamas. Māte nesaprotot latviešu valodu. Bērns dzīvojot pie tēva, un tas liekot viņam strādāt. Bērns slikti satiekot ar savu māsu utt.

Sociālā dienesta secinājums – ar ģimeni jāsāk sociālais darbs. Nu, ko, Ž. Rudakovai un Dz. Švirkstei problēma ir skaidra. Tikpat skaidra tā acīmredzot ir bijusi arī Salaspils sociālajam dienestam un Bāriņtiesai, kas dedzīgi sekojusi „signālam” no Ikšķiles.

Tikai ir dažas pamatīgas argumentācijas problēmas. Skola nekad un nekādā veidā nav vecākus informējusi par minēto incidentu skolā. Ž. Rudakova un Dz. Švirkste bez konsultēšanās ar vecākiem nosūtīja, iespējams, sensitīvu informāciju citām iestādēm un personām, kam, kā izrādās, nav ne mazākās saprašanas par šīs informācijas patiesumu un objektivitāti. Vecākiem vispār nav zināms, kas ir Ž. Rudakova, ar ko viņa nodarbojas, kādus pienākumus pilda skolā vai kur citur. Attiecīgi vecāki nekad ar viņu nav tikušies, un viņiem nav bijušas nekādas pārrunas ne ar Ž.Rudakovu, ne klases audzinātāju.

Bērna māte apmeklē visas vecāku sapulces (pēdējā notika burtiski pāris dienas pēc incidenta) un saprot tur notiekošo, jo viņai ir godīgi iegūta latviešu valodas apliecība. Skolai ir zināms arī tēva tālruņa numurs, kas latviski saprot pietiekami labi arī bez īpašiem kompetences apliecinājumiem. Tātad nav nekāda attaisnojuma nesazināties ar vecākiem. Pirms kāda gada, kad puika emocionāli reaģēja uz klasesbiedra apsaukāšanos un spļaudīšanos, vecāki, nevis skolas tā saucamā atbalsta komanda, aicināja iesaistīt psihologu un uzrunāt visas konflikta puses – meklēt risinājumus, nevis vainīgos. Skola vecāku lūgumu neuzklausīja, un vecākiem pašiem nācās sazināties ar klasesbiedra vecākiem. Tātad Ž.Rudakovas pārmetumiem par psihologa palīdzības noraidīšanu arī ir nevietā. Bērns dzīvo ģimenē pie abiem vecākiem un ar māsu, kas mācās tajā pašā skolā, satiek ne sliktāk kā citi sava vecuma bērni, un par to skola varēja viegli pārliecināties. Mājās bērni strādā, ja nepieciešams, un dara to savu spēju un spēku robežās. Savukārt vecāki nekad nav tikuši informēti, ka skolas ambulancē maziem bērniem izbaro pusaudžiem domātas nomierinošas zāles.

Tā kā Salaspils novada sociālais dienests un Bāriņtiesa ir uzņēmušies šefību pār mūsu likteņiem, lūdzam, viņiem rakstiski paskaidrot, kā tad ir tapis sociālās pedagoģes Ž. Rudakovas sacerējums ar 5 pielikumiem un kas tad īsti notiek Ikšķiles vidusskolā. Salaspils novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja M. Ozoliņa atsūta kārtējo aizdomu, izdomu, pieņēmumu, voluntāru likuma interpretāciju un draudu savārstījumu. Viens no tiem ir pagalam absurds: „Lūdzam sadarbībā ar Ikšķiles vai Salaspils novada Sociālo dienestu novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļu līdz 2016. gada 5. maijam, pretējā gadījumā bāriņtiesa lems par lietas aizgādības tiesību pārtraukšanu Jums ierosināšanu.” 

Absurds tas ir tāpēc, ka nav saprotams, ar ko tad īsti sadarboties – Ikšķili vai Salaspili, kā iespējams novērst to, kas nav konstatēts, un sākt lietu par to, ko nav iespējams novērst, jo tas kaut kas nav konstatēts un dienestu piesauktais pamats ir atsevišķi personu izdomu auglis. No otras puses tas ir gluži labi saprotams arguments, ņemot vērā stāsta sākumā minēto aizgādības tiesību atņemšanas efektivitātes rādītāju pasliktināšanos. Laikam tiesību atņemšanas plāns spiež. Savukārt Salaspils Sociālā dienesta degsme un uzcītība izplēn – tā vadītāja G. Gumbina pavēsta, ka pretēji tās darbinieku iepriekš rakstītājam un darītajam, šis jautājums neesot viņas vadītā dienesta kompetencē, un vecākiem esot jāvēršas Ikšķiles vidusskolā. To arī darām.

Privātā sarunā skolas direktors Č. Batņa atzīst, ka nevarot nekā īpaši ietekmēt sociālās pedagoģes Ž. Rudakovas darbību, jo viņa ir Ikšķiles sociālā dienesta darbiniece. Tā teikt, manā ganāmpulkā šeptējas melno avju izķērājs, bet man kā ganam gar to nav ne daļas, ne varas. Vēlāk rakstiski Č. Batņa to pasniedz šādi: „Informējam, ka gan vēstulē minētie skolas pedagogi, gan sociālais pedagogs (turpmāk – Skolas darbinieki) ir rīkojušies savas kompetences ietvaros un saskaņā ar Skolā pastāvošo kārtību, kā tiek risinātas konfliktsituācijas. Skolas darbinieki, izsakot savu viedokli, nav apgalvojuši, bet gan izteikuši pieņēmumus par radušos situāciju, un tas ir viņu subjektīvais viedoklis (aut. pasvītrojums).”

Vulgarizējot varētu teikt šādi: viena soctante, kas šiverē skolā, kaut ko pateica otrai soctantei ārpus skolas, kas pateica to vēl citām soctantēm kaimiņos, kas iesaistīja bāriņtanti, kura uz iepriekšējo tanšu subjektīvi sacītā sāka cept lietu par neko, kopā ar citām tantēm skrienot likuma ratiem pa priekšu. Skolai vecāki nav jāinformē, jo viņi tāpat neko nesaprot. Par soctanšu darbošanos skolā vecākiem arī nav jāzina, jātic uz vārda un jāraugās uz viņu darbiem ar sapratni. Visādi tur sociālo pedagogu un darbinieku profesionālas ētikas kodeksi, darbošanās klientu interesēs, vecāku uzklausīšana, konfidencialitāte, profesijas prestižs, cieņas un uzticības veidošana – tās ir tukšas pļāpas, gar kurām mēli patrīt kafijkonferencēs šaurā vai ne tik šaurā tanšu lokā, vai arī lozungi, ko ārzemju onkuļiem parādīt. Jo tantēm taču rūp bērns.

Bet, kā jau minēts stāsta sākumā, Latvijas sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām vēl ir kur tiekties salīdzinājumā ar citām valstīm. Piemēram, Norvēģijā, kas lepojas ar, iespējams, labāko sociālās labklājības sistēmu pasaulē, par bērniem rūpējas vēl rūpīgāk nekā Latvijā. Tur bērni ir gandrīz vai sabiedrības īpašums, un vecākiem ir atvēlēta tikai pastarpināta inkubatora loma, ko uzrauga bērnu labklājības dienests Barnevernet. Jo tas zina labāk, kas un kā ir labāk – gan bērnam, gan vecākiem, gan sabiedrībai kopumā. Un labāk ir atņemt – pēdējos 5 gados Norvēģijā dzīvojošām ģimenēm tā vai citādi pastāvīgi vai uz laiku atņemti aptuveni 61 000 bērnu, kas ir aptuveni 6% no nepilngadīgo populācijas[iii]. Par šo gādīgo rūpi plaši raksta visā pasaulē, to pavisam nesen atspoguļo BBC korespondenti. Pat pati laimīgā Norvēģijas sabiedrība sākusi par to runāt, izejot ielās un protestējot. Un tie nav tikai neapmierinātie vecāki, bet 170 Norvēģijā labi pazīstami psihologi, sociālā darba eksperti un juristi, kas parakstījuši valdībai adresētu atklātu vēstuli, izsakot nopietnas bažas par vietējās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas un bērnu labklājības iestādes Barnevernet darbību. Viņi uzskata, ka ir izveidota „disfunkcionāla organizācija, kas izdara kļūdainus spriedumus ar ļoti nopietnām un tālejošām sekām[iv]. Norvēģijas cilvēktiesību juriste Grohila Statuna: „[..] [Barnevernet dienests] ir kaut kādā veidā pārtapis par vecāku rīcības kontrolēšanas sistēmu. Bieži vien viņus [Barnevernet ] nemaz pietiekami neinteresējas par bērna situāciju. Bieži viņi ievieto bērnu audžu ģimenēs, maina mājvietas, iestādes. Tā ir bērnam ļoti riskanta situācija, un tam jābūt pamatojumam. Manuprāt, daudzos gadījumos un dažādu iemeslu dēļ ir pārkāptas Eiropas konvencijas un Konvencija par bērna tiesībām [..].” [v]

Tā kā uz priekšu, tantes, – jūs esat uz pareizā ceļa! Ja neizdosies tantes Straujumas plāns apsteigt Dāniju ekonomikā[vi], varēsim ar jūsu palīdzību apsteigt Norvēģiju vecāku aizgādības tiesību atņemšanā.

P.S. Šis ir dziļi subjektīvs autora viedoklis. Iespējams – tikpat subjektīvs kā iepriekšminēto iestāžu darbinieku viedoklis. Jā, un ar bērnu viss ir kārtībā.


[i] http://apollo.tvnet.lv/zinas/pern-185-vardarbigiem-vecakiem-atnemtas-aprupes-tiesibas/725987

[ii] www.bti.gov.lv/in_site/tools/download.php?file...

[iii] http://www.truelithuania.com/tensions-peak-as-norway-takes-lithuanian-children-56

[iv] http://www.bbc.com/news/magazine-36026458

[v] http://www.bbc.co.uk/programmes/p03q84k4

[vi] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/538463-traujuma_lidz_latvijas_simtgadei_ikp_raditajos_jaapsteidz_kaimini

Novērtē šo rakstu:

134
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...