Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com pēc neilga pārtraukuma ir atsākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.

Šis tiesas lēmums it kā varētu dot pamatu piesardzīgam optimismam, ka tuvākajā laikā, iespējams, beigsies mūsu valsts tā saucamo tiesību aizsardzības iestāžu nekontrolētā patvaļa, kad fiziskajām un juridiskajām personām piederošo mantu var vienkārši konfiscēt tikai tādēļ, ka kādam ir radušās “aizdomas” par šīs mantas ne gluži tiesisko izcelsmi. Varētu – ja nebūtu kāds nozīmīgs „bet”.

Lietas būtība īsos vārdos šāda: 2021. gada vidū Finanšu izlūkošanas dienesta amatpersonai radās kārtējās aizdomas, ka vienā Latvijas kredītiestādē atrodas dažām personām piederošie naudas līdzekļi, kurus šīs personas ir ieguvušas “aizdomīgu darījumu shēmā”.

Kopš tā laika ir pagājuši jau divarpus gadi, ticis ierosināts attiecīgs kriminālprocess, no kura tradicionālā veidā ir izdalīts process par noziedzīgi iegūtu mantu, jo “pamatlietu” par nozieguma esamību vai neesamību tāpat neviens izmeklēt negrasās un nekad nav grasījies.

Pirmās instances tiesa nekā “aizdomīga” naudas īpašnieku realizētajos darījumos nesaskatīja, tādēļ tika pieņemts lēmums kriminālprocesu izbeigt, tomēr policijas amatpersona pārsūdzēja šo lēmumu un turpināja uzstāt uz arestētās naudas konfiskāciju. Protams, aizvien bez jebkādiem pierādījumiem par reāli notikušu likumpārkāpumu, bet savu pozīciju balstot vienīgi uz savām “aizdomām” un naudas īpašnieku nespēju pierādīt to, ka viņi nav ēzeļi.

Apelācijas instances tiesa nolēma lietu pēc būtības pašlaik vēl neskatīt, jo Satversmes tiesā ir apstrīdēts atsevišķu Kriminālprocesa likuma normu tiesiskums, proti, apstrīdētas ir tieši tās likuma normas, kuras līdz šim deva mūsu valstij tiesības un iespējas uz “aizdomu” pamata konfiscēt visu, kas nav gana labi un stingri piesiets.

Kā secināms no tiesas lēmuma, arī Satversmes tiesa šo jautājumu nesteidzās izskatīt pēc būtības, bet vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumu par apstrīdēto Latvijas likumu normu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām.

Par drosmīgu šo lēmumu nosaukt nevar un par gluži tiesisku laikam arīdzan, ja ievēro faktu, ka Satversmes tiesai bija jāizskata jautājums par dažu konkrētu Latvijas tiesību normu atbilstību Latvijas Satversmei un tikai Latvijas Satversmes tiesa var lemt, vai attiecīgā tiesību norma ir vai nav atbilstoša Latvijas pamatlikumam – Satversmei.

Protams, Latvijas tiesību normām ir jābūt atbilstošām it kā vienotajai Eiropas Savienības tiesību sistēmai, tomēr pilnīgi absurdi būtu Latvijas likumu normas vērtēt pēc principa, ka Eiropas tiesībām atbilstoši likumi ir automātiski atbilstoši Latvijas Satversmei, un arī otrādi – Eiropas tiesībām neatbilstoši Latvijas likumi nav atbilstoši arī Latvijas Satversmei. Tieši tādēļ Satversmes tiesai bija pienākums darīt savu darbu – vērtēt Latvijas likuma atbilstību Latvijas konstitūcijai, nevis paļauties uz to, ka viņas vietā to izdarīs kolēģi no Luksemburgas.

Kāpēc šajā lietā mēs varam just labākajā gadījumā “piesardzīgu optimismu”? Pirmkārt, tādēļ, ka legālās prezumpcijas principi pastāv gan Latvijas, gan Eiropas tiesību sistēmā, un ļoti iespējams, ka mūsu valstī darbojas likums, kurš pēc sava satura (tāds, kā tas uzrakstīts), varbūt pilnībā atbilst Eiropas tiesiskajām regulējam, taču tas nekādā ziņā neliecina, ka šo likumu mūsu valsts tiesību aizsardzības iestādes piemēro atbilstoši tai kārtībai, kāda pastāv civilizētās Eiropas valstīs ar daudz senāku demokrātiju.

Otrkārt, ir grūti iedomāties Satversmes tiesas rīcību gadījumā, ja izrādīsies, ka apstrīdētās tiesību normas nav atbilstošas Eiropas tiesību sistēmai. Ko darīs Satversmes tiesa – sāks pildīt savu un pienākumu un izvērtēs šī likuma atbilstību Satversmei? Un konstatēs, ka viss ir kārtībā, jo tas likums tomēr pēc ilgstošas pētīšanas ir atzīstams par atbilstošu Satversmei? Vai par atbilstošu Satversmei, bet neatbilstošu Eiropas tiesībām?

Atliek vien cerēt, ka gan Eiropas Savienības tiesa, gan Latvijas Satversmes tiesa pieņems tādus nolēmumus, lai mūsu valstī beigtu eksistēt likumi, kuri savā būtībā ir amorāli un prettiesiski, un kādreiz mēs dzīvosim valstī, kurā daži uzplečos un mundieros tērpti aktīvisti vienkārši nevar īstenot viegli piesegtu vai pavisam klaju reketu.

Taču ir jau pieminētais „bet”: apgabaltiesa – turklāt, kas interesanti, vienā konkrētā tiesnešu sastāvā – arvien biežāk sākusi apturēt lietu izskatīšanu, pamatojoties uz to, ka par attiecīgajiem kriminālprocesa likuma pantiem ir ierosinātas lietas Satversmes tiesā par to neatbilstību Satversmes pantiem. Apturēšana notiek, plašāk interpretējot Administratīvā procesa likumu.

No Kriminālprocesa likuma regulējuma, proti, 478.panta izriet, ka tiesai tiesības apturēt tiesvedību ir tikai tādā gadījumā, ja pati tiesa vēršas konkrētajā lietā ar pieteikumu Satversmes tiesā. Savukārt Administratīvā procesa likuma 274. panta pirmās daļas 3. punktā tiesai paredzētas tiesības apturēt tiesvedību, ja tiesa konstatē, ka par iestādes piemērotās vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamās tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām Satversmes tiesā ir ierosināta lieta.

Gramatiski iztulkojot Kriminālprocesa likuma 478. panta pirmajā daļā ietverto normu, varētu secināt, ka kriminālprocesā tiesvedības apturēšana tiesību normas interpretācijas dēļ nav iespējama, nevēršoties tiesai konkrētajā lietā ar pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā.

Taču tiesas kolēģija, lūk, uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 478. panta pirmā daļa ir iztulkojama plašāk un pēc analoģijas piemērojama Administratīvā procesa likumā paredzētā kārtība. Proti, arī kriminālprocesā tiesa var ņemt un apturēt tiesvedību, pašai nemaz nevēršoties konkrētajā lietā ar pieteikumu Satversmes tiesā, ja konstatē, ka par piemērojamo tiesību normu satversmību jau ir ierosināta lieta Satversmes tiesā.

Un te nu ir svarīga nianse - ar analoģiju nedrīkst pamatot tādu administratīvo aktu, kas ierobežo adresāta cilvēktiesības. To nosaka Administratīvā procesa likuma 17.pants. Un tas jau nozīmē, ka faktiski apgabaltiesa pārkāpj likumu vai pārāk plaši to interpretē, kas nav tiesiski.

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

26
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...